4.lapa
Turpinot teikt pēdējo vārdu, otrajā tiesas sēdē A.Lembergs ilustrēja vairākas nejēdzības, kas iekļautas viņam izvirzītajā apsūdzībā.
Analizējot apsūdzības par noziedzīgā ceļa iegūtas līdzekļu legalizēšanu, A.Lembergs vērsa tiesas uzmanību uz apsūdzības formulējumiem “pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā vietā un laikā”.
“Apsūdzībai ne reizes nav izdevies noskaidrot, kurā pilsētā, kādā telpā, cikos, kurā datumā, tikai “1999. gada otrajā pusē”, sanākuši kopā četri cilvēki manā vadībā un izveidojuši noziedzīgu grupu. Nav pat zināms, kur tas noticis - Maskavā, bet varbūt Ventspilī? Ir formulējums “pirsmstiesas izmeklēšanā nav noskaidrots”. Tas arī tiesas izmeklēšanā nav noskaidrots! Kāpēc tā? Tāpēc, ka tāds notikums nav bijis! Ja mēģinātu fantazēt un ierakstīt datumu, laiku, pilsētu, valsti, kontinentu, tad tie četri cilvēki varētu atšķir savus kalendārus un skatīties, kur viņi tai laikā ir bijuši, un teikt: “Ko jūs tur stāstiet, ka biju Maskavā - es biju Berlīnē!” Vai tad es varu norādīt alibi, ja nav zināma vieta, kontinents, valsts, meža masīvs, ala, iela? Es neko nevaru iebilst pret abstraktu apgalvojumu. Es nevaru pat pateikt, ka tikšanās bija uz Zemes - bet varbūt uz Mēness? To prokurori nav norādījuši līdz par šai dienai.” Visu rakstu var izlasīt šeit:
Aivars Lembergs pēdējā vārdā turpina atmaskot nejēdzības viņam celtajā apsūdzībā
