2.lapa
Viņš lasīja lekcijas vecišķi, viņa uzvalciņš bija nemainīgi nospeķots, bet mums nekad nenāca prātā apstrīdēt profesora ģenialitāti attiecībā uz latviešu valodas izpēti. Viņas copīte bija smieklīga, piekasīšanās eksāmenos - neciešam, taču viņas prasme mūsu vēja pārņemtajās galvās ielikt senvalodas bija fenomenāla. Viņš bija fifīgs docents ar neslēptu vēlmi noglāstīt studentēm muguriņu, taču viņa humora izjūta un vēstures zināšanas fascinēja, un mēs neskrējām uz dekanātu sūdzēties par „uzmākšanos” vai politiski divdomīgu anekdošu stāstīšanu. Mēs cienījām savus augstskolas pasniedzējus viņu zināšanu, nevis īpatnību dēļ. Mūsdienās acīmredzot ir citi kritēriji.
Pirms neilga laika tīmeklī pavīdēja ziņa, ka profesors Harijs Tumans esot atlaists no darba Universitātē. Ziņa nebija korekta, jo pirms diviem gadiem tika pārtrauktas Tumana kunga darba attiecības ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA), savukārt Latvijas Universitāte joprojām var lepoties ar to, ka izcilais senatnes un mūsdienu pētnieks Harijs Tumans lasa lekcijas mūsu Alma Mater. Turklāt arī aktīvi atbild uz žurnālistu jautājumiem: intervijas ar Hariju Tumanu allaž izsauc milzīgu interesei. Jo profesors Tumans ir tiešs un precīzs savos vērtējumos, preparējot mūsdienu sabiedrību.
Faktu par Harija Tumana un LKA „laulības šķiršanu” zināju jau pirms gada, taču publicitāti tas ieguva nesen. Neskaidrībām bija jāpieliek punkts, tālab uzrakstīju vēstuli LKA rektorei Rūtai Muktupāvelai: „Jau pirms gada profesors Harijs Tumans izteicās, ka bez paskaidrojumiem ticis atlaists no darba Kultūras akadēmijā. Tagad arī sociālajos tīklos viņš apliecinājis šo faktu. Kāda ir šī atlaišanas situācija Jūsu skatījumā?” Visu rakstu var izlasīt šeit:
