Rīgas Latviešu biedrībā pulcējās filologi, terminologi un citi murgologi, lai izvēlētos 2020. gada vārdu un nevārdu. Iesākumā tika nolemts, ka daiļtaisīšanas un tukšmuldēšanas profesionāļi šajā konkursā netiks vērtēti. Līdz ar to prezidentīgais Levits ar savu pirmsaulgriežu valstsgribīgo dižgalvdomu nemājbezdniekiem neizredzēties uz Ziemassvētkiem beigtdzīves gadījumā tika diskvalificēts, Kariņpaps ar savu drauglabību septītdienā LTV ēterā pirms “Kovidorāmas” pārcelts uz citu nomināciju, bet bijusī viņķelīgā Viņķele ar savu dīdžejsetu pārforvardēta uz “Zelta mikrofonu”.
Par gada vārdu tika atzīts “sejauts”, kas, pēc organizatoru domām, vislabāk definē uzpurņus un mutdeguņaizsegus lietojošo vaibu to nēsāšanas laikā.
Taču izskatījās, ka drīzumā šāda gada vārda un nevārda noteikšana kļūs lieka, jo jaunā paaudze pilnībā sazināsies ar emodžī zīmju palīdzību, bet grāmatas varēs atrast tikai senlatviešu piramīdās - cīņā ar valdības īslaicīgajiem ierobežojumiem īslaicīga gada garumā pirmā krita Kilblokas Zvaigzne, un bija aizdomas, ka tās bēdīgajam piemēram sekos arī citas grāmatnīcas. "Ar zobārstes Račko erotiku vien komunālos maksājumus nenosegsi. Mums saka - pārdodiet pa telefonu, pārdodiet internetā, izsniedziet veikalā. Taču izsniegt veikalā grāmatu nav tas pats, kas pārdot šņabi," teica Kilbloka. “Laba grāmata inficē prātu un saprašanu, kovids inficē rumpi, tātad grāmata ir tas pats, kas kovids, tātad pret grāmatām vajag cīnīties ar vakcīnām, bet, kamēr to nav, nekādas lasīšanas nebūs!” cieti gribēja teikt valdība, taču nepateica. Tāpat kā pagaidām vēl nesarīkoja grāmatu dedzināšanas akciju Doma laukumā, jo pret to laika trūkuma dēļ iebilda VUGD, kam bija jāceļ no kokiem kaķi un no ezeriem bļitkotāji.
Pieseguši savus nekrietnos nodomus ar pašu sarīkoto Amerikas Baidena inaugurāciju, krievu Puķina Gelendžikas pils izpēti un krievu Navaļnija protestiem, tā nodrošinot pilnīgu informatīvās telpas aizņemtību ar šiem nenozīmīgajiem notikumiem, pasaules kibernoziedzības spožākie prāti apvienojās, lai īstenotu sen plānotu neģēlīgu akciju - nohakerēja latvju izglītības platformas “e-klase” darbību. Nu latvju zemē iestājās totāla paralīze, jo no garajām brīvdienām atnākušie 1. - 4. klašu skolēni raustīja attālināti strādājošos vecākus, lai taču tie palīdz tikt galā ar to štruntu, līdz ar to darbs apstājās visās frontēs. Profesors Moriartijs varēja gavilēt, bet vecāki kopējā WhatsAppa sēdē nolēma, ka visus bērnus līdz karantīnas beigām ieslēgs skolā, nesīs viņiem ēst četras reizes dienā vai slēgs savu mājas skolu un visiem tajā esošajiem izdalīs liecības, savukārt paši līdz šīs dižšļuras beigām vakaros izmantos unikālo stresa noņēmēju - pudeli šmakovkas, pašizolāciju skapī un kaukšanu spilvenā.
Toties ar vakcināciju nu beidzot viss bija kārtībā - par jaunā Vakcinācijas projekta biroja vadītāju tika iecelta XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku Juhņēviča, kura grasījās likt lietā iepriekšējā darbavietā gūto pieredzi, lai pat bez “Biļešu tīrītavas” pakalpojumiem Mežaparka Lielajā estrādē un pusizrakņātajā “Daugavas” stadionā sarīkotu grandiozus Dziesmu, Deju un Potēšanās svētkus, kuriem varētu kvalificēties pat bez reģionālajām skatēm un konkursiem. Pagaidām nebija plānots pat vērtēt novakcinējamā spējas paņemt augšējo “do” gadījumā, ja par vakcinatoru amatu apvienošanas kārtībā kļuvušais kurinātājs vai mehanizators pleca vietā būs netīšām trāpījis padusē, kā arī dotības šādā brīdī graciozi nolēkt no ķebļa, lai nodejotu ča-ča-ča, čardašu, gulašu, kardašu vai čečotku. “Ir tapis triecienspēks pandēmijas uzveikšanai!" jaunā biroja kadru sastāvu atzinīgi novērtēja veselības pianists Pavļuts, kurš gaidāmajiem svētkiem tika izvēlēts goda diriģenta, deju virsvadītāja un potēšanās ģeneralisimusa amatam. “Un ar medicīnu viņai ir pat ļoti tiešs sakars - domājat, svētkos viegli visus tos ģībējus pa estrādes kaktiem savākt?!”
Savukārt Kariņpaps jau pamazām gatavoja augsni ārkārtas situācijas pagarināšanai arī pēc 7. februāra. “Projekcijas rāda, ka februāra beigās vai marta sākumā, bet varbūt ap Jāņiem vai Zinību dienu, mēs beidzot varētu nonākt līdz skaitlim, kad varētu izsvērt kaut ko mainīt atvieglojumu ziņā,” skaidroja krietnais premjers, piebilstot, ka “tas, ko tagad darām, ir pareizais virziens, jo saslimstības skaitļi samazinās, nevis palielinās, kas nozīmē, ka visi, kas varēja saslimt, to jau ir izdarījuši, ja, protams, viņi neatraus to jauno Lielbritānijas vīrusu”. Taču bija arī labas ziņas - uz kādu laiku vairs nebija jāievēro pašizolācija, atgriežoties no Vatikāna. Kā no tā atgriezties neiegriežoties citās valstīs, pat griežoties ap griešanās asi, nevarēja pateikt arī SPKC, bet tas jau ir cits stāsts.
