Šī nedēļa latvju zemē iesākās ar reģistrēto aukstuma rekordu uzskaiti, un izrādījās, ka šajā jomā visus pārspējusi Staļģenē esošā novērojumu stacija “Jelgava”, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz –31 grādam, pārsniedzot 1940. gada 17. janvāra aukstuma rekordu Jelgavā. Tiesa, nedēļas otrajā pusē iestājās atkusnis, un visi aukstuma rekordi nokusa kā pētījumu veikšanai piešķirtā kovida nauda, taču tas netraucēja deleģēt Staļģenes staciju uz XXIV ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā, kur bija plānota tās startēšana kopā ar Brici, Baņķi, Raču un Tomasu Kleinu. Pats galvenais gan bija cits jautājums – no cik grādiem skolēni drīkst neapmeklēt skolu zūma versijā?
Dīvainā kārtā šonedēļ pēc svarīguma priekšplānā izvirzījās notikumi, kas gandrīz nebija saistīti ar kovidu - pat LTV “Kovidorāma” pārraidi iesāka nevis ar ierastajām kovidziņām, bet gan septiņas minūtes ilgu stāstu par krievu Navaļnija arestēšanu - kaut kas tāds tika reģistrēts pirmoreiz kopš 2019. gada decembra. “Lūk, kā vajag dzīvot - lai tevis dēļ lidmašīnu nosūta uz citu lidostu, drošībnieki mazgā apakšbikses, bet tiesa strādātu pēc izsaukuma!” šīs ziņas saskatījušies, skaudīgi nodomāja latvju bāleliņi, bet Navaļnijs pa to laiku laida klajā dokumentālo filmu par Puķina pili, kas esot izmaksājusi miljardu - Puķins par to šausmīgi sadusmojās, jo viņš bija celtniekiem samaksājis divus.
Un vēl - “Kovidorāma” bija aizsūtījusi savu speciālkorespondentu nevis uz Uhaņu meklēt sikspārņus, bet uz Vašingtonu, lai dokumentāli fiksētu, kā trumpīgais Trumpis pasaka “uz redzēšanos, mazerfakeri”, vai kāds Kapitolijā negrasās apēst Baidenu un vai Baidena kundze būs tikpat smuka kā Melānija. Pa augsti nožogotām ielu alejām, slēgtām ielām, cūku takām un pazemes kanalizācijas tuneļiem klusiņām aizlavījies uz Balto namu, noklausījies Lēdiju Gāgu un aplūkojis Dženiferas Lopesas dupsi, pat īsti nesagaidījis izinaugurēšanas beigas, Baidens atcēla uzreiz 17 bijušā Trumpja rīkojumus, tostarp atkal pievienojoties Parīzes Klimaksa nolīgumam, apturot sienas ar Meksiku būvniecību un oficiāli pasludinot, ka kovids tomēr ir. Trumpis no viņa īsti nebija atvadījies un apsveicis ar stāšanos amatā, taču prezidents atklāja, ka viņam atstāta ļoti augstsirdīga vēstule. “Tā kā tā ir ļoti privāta, es nerunāšu par to, kamēr nebūšu runājis ar viņu un noskaidrojis, kas īsti domāts ar “kaut tu nosprāgtu kā vecs suns sētmalē”,” teica Baidens. Tā nu visi palika neziņā.
Un arī nākamajā vietā pēc diskusiju skaita internetā latvju zemē izvirzījās starptautisks notikums - Šveices zobārsts Fāzelis pat pēc bučošanās ar baķku un “Belpiščeprom” šņabja degustēšanas nebija gatavs iet pret sabiedrību, tāpēc nācās vien baltkrieviem atņemt hokeja čempi. Tas deva to, ka latvju bāleliņi pa ilgiem laikiem atkal varēja TV ekrānos redzēt, kāds izskatās septiņu trekno gadu Kalvītis, kurš tagad solīja, ka latviešiem būs septiņas treknas halles, kurās sarīkot kaut septiņus treknus čempjus, kuros pa visiem kopā Latvijas hokeja izlase beidzot sakasītu septiņas treknas uzvaras. “Bet… bet… bet cik tas maksās?” par pēkšņi uz galvas uzkritušo godu šokā bija Kariņpaps. “Supervakcinācijas biroja izveidei tas netraucēs? Ā, tad viss kārtībā!” Palīgos sarīkot čempi Latvijai pieteicās Viļņa, Kauņa, Elektrēni, Ikla, Hēdemēste un Kilingi-Nemme, taču izskatījās, ka Kalvītim ar Kazjolu nespīd nekas labāks par Bratislavu, Herningu vai Bondara Rēzekni.
Uz jaunajiem kovidrekordiem tauta vairs diez ko nepavilkās, tomēr valdībai izdevās piesaistīt uzmanību un uzturēt kovidhistēriju vismaz ar jaunizveidojamo Vakcinācijas projekta biroju un tā darbinieku algām.
Šīm vakancēm tika meklēts pats galvenais koordinators, komunikācijas koordinators, informācijas tehnoloģiju koordinators, vakcinācijas procesa koordinators, projekta koordinators, koordinatoru koordinators un vēl četri koordinatori, kuriem tika solīts maksāt algā līdz 4900 eiro, kas bija krietni vairāk nekā Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienesta vadībai un pat ministriem. Neskatoties uz to, veselīgais Pavļuts norādīja, ka šī biroja darbiniekiem pēc 12 mēnešus ilgā darba termiņa beigām vēl vajadzētu māju Jūrmalā, limuzīnu, apsardzi un personīgo sekretāri, jo šie cilvēki bijuši gatavi upurēties Latvijas labā. “Kam viņi upurēsies pēc 12 mēnešiem? Kāda šķirba!”
Protams, neiztika arī bez iknedēļas bezdistances nepulcēšanās Ministru kabinetā, lai onlainā paspriedelētu, kādus vēl sociālos eksperimentus ar latvju bāleliņiem varētu veikt. Nekādu īpaši sensacionālo paziņojumu nebija - vien tas, ka visi ierobežojumi būs spēkā vismaz līdz 7. februārim, lai vēl pēc divām dienām varētu godam nosvinēt ārkārtējās situācijas trīs mēnešu jubileju. Nonīkuši par trīs nedēļām ilgākā ziemas brīvlaikā, pie mācībām no nākamās nedēļas varēja atgriezties arī sākumskolās, taču tikai attālināti. “Un kāda mārrutka pēc tad vajadzēja vilkt kaķi aiz astes šīs trīs nedēļas, uzreiz to nevarēja nolemt?!” neizpratni pauda skolēnu vecāki. “Gaidījām epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī, bet izskatās, ka ātrāk par 7. februāri tā neuzlabosies, tāpēc līdz 7. februārim būs attālinātās mācības visiem,” skaidroja izglītības Šuplinska. “Līdz februārim? Kaut kā dīvaini viņa izrunā vārdu “jūnijs”,” neizpratnē grozīja galvas nepateicīgie vecāki.
