Iesākuši nedēļu ar Ilzītes, Kura Nekad Neguļ Savā Dzimšanas Dienā, jeb Līgatnes dabas taku lācenes Ilzītes 20 gadu jubilejas svinībām un Ojāra, Ar Kuru Visi Grib Uztaisīt Selfiju Un Ielikt To Feisbūkā, jeb Raimonda Paula 85 gadu jubilejas svinībām, latvju bāleliņi cerēja, ka arī turpmākā nedēļa noritēs tikpat jauki, taču cerības bija veltas.
Par to parūpējās ziema, kas steidza atgūt iepriekšējos gados nokavēto un atsūtīja sniegu, kas krita visas abas trīs diennaktis no vietas ar nelielām pīppauzēm un brīvbrīžiem tualetes apmeklējumam. Nu sētnieki vairs nevarēja strādāt attālināti, Rīgas ielu un tiltu tīrītājiem klāt nāca ar tehniku neizbraucamas un tāpēc kurpju sukām tīrāmās veloratu joslas, bet meteomurgologi un citi sinopintiķi pārcēlās uz dzīvi Zosēnos, lai būtu pirmie, kuri varētu ziņot par jauniem snigšanas rekordiem, proti, ka sniegs sasnidzis nevis tikai līdz kulei, bet jau līdz padusēm.
Ņemot vērā to, ka jau par retumu bija kļuvuši tādi valsts sociālās aprūpes centri, kuros vēl nebija iemaldījies kovids, pastāvēja pamatotas aizdomas, ka tūlīņās un tepatās no valdības tiks izviņķelēta arī labklājīgā Ramona. Šīs aizdomas stiprināja arī Kariņpapa bargi paustais, ka situācija ar Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros patlaban ir nepieļaujama, taču, kad LTV “Rīta Pornorāmā” Hosama Krūmiņlinda premjeru par Ramonas jautājumu tā kārtīgi piežmiedza, viņš pēkšņi sāka locīties kā šķiņķis uz pannas un tieši neatbildēja, tā vietā uzsverot, ka tieši labklājības ministre esot varonīgā un nevienlīdzīgā cīņā uzstājusi un izcīnījusi, lai šajās iestādēs sāktu lietot ātros kovidtestus, kuriem neesot bijis nīgro ekspertu atbalsta. “Pateicoties tieši Ramonai, tiek indeksētas pensijas un sniegta aprūpe senioriem, Daugava tek pareizajā virzienā un Zeme griežas ap savu asi un Sauli, bet Eiduka priecē mūs slēpošanas trasēs!” ministri slavēja Kariņpaps. “Beigu galā - tā jau vairs gandrīz neviena sievišķa valdībā nav palicis, mums taču arī vajag kaut ko acu priekam, uz ko skatīties datorā attālināto Ministru kabineta sēžu laikā! Ko tad jūs gribat, lai mēs skatāmies uz izglītības proletariāti Šuplinsku vai to vides reģionālo puišeli?! Ko vēl ne!”
Lai nodrošinātu masveida vakcinēšanos un vakcinēšanos vispār, tika arī nolemts veidot īpašu biroju. “Redzējums ir skaidrs - būs īpašs birojs, kura vienīgais uzdevums būs ikdienā organizēt un vadīt vakcinēšanas procesu, viņi neēdīs, negulēs, nekakās un nenodarbosies ar seksu, tikai domās un prātos vienīgi par vakcināciju,” teica Kariņpaps. Provizoriski tika plānots, ka jaunā Pretvakcinēšanās novēršanas un apkarošanas biroja paspārnē tiks izveidota arī Vakcinētāju uzraudzības padome, Savakcinēto aizsardzības birojs, Nacionālie bruņotie un potētie spēki, Nevakcinēto izķeršanas un sterilizēšanas dienests un citas struktūrvienības, taču pagaidām vēl valdībai vajadzēja tikt skaidrībā, ko pašiem iesākt ar vakcinēšanos - rādīt priekšzīmi un mesties vakcinācijas pirmajās rindās vai tēlot atturīgos un palaist pa priekšu visus pārējos. Izskatījās, ka demovariantā varētu iesākumā nopotēt jauni veselīgo Pavļutu, lai pēc tam paskatītos, kas ar viņu notiek. “Esmu gatavs kaut vai šodien, bet varbūt velkam sērkociņus? Vai spēlējam krievu ruleti?” par laimīgo lozi nez kāpēc priecīgs neizskatījās Pavļuts.
Savukārt Kariņpaps jau bija sasmēlies drosmi un savos paziņojumos gāja vēl tālāk. Viņš paziņoja, ka, lai Latvijā spētu īstenot sabiedrības masveida vakcinēšanu pret Covid-19, procesā tiks iesaistīti pilnīgi visi, kas vien var pakustēt, redzējuši šļirci un vismaz prot atšķirt plecu no ceļgala vai stakles:
“Ja tēvuzemei grūti laiki, ikvienam jāiet palīgā!” No Kariņpapa teiktā varēja noprast, ka vakcinēšanā varētu tikt iesaistīti arī zobārsti, acu ārsti, ausu ārsti, sporta ārsti, arodslimību ārsti, ginekologi, proktologi, zoologi, aptiekāri, veterināri un atvaļinātie narkomāni.
Plāns paredzēja veidot speciālus iesaukšanas punktus, kuros, atbildot uz pāris jautājumiem par šļirces uzbūvi, duršanas atšķirību no duršanās, pietupjoties, parādot mēli un spējot noiet pa taisnu līniju, varēja tikt pie vakcinatora apliecības, kas savukārt deva tiesības izvest ārā suni pēc pulksten 22, nopirkt veikalā zeķturi un vienreiz lietojamos traukus, kā arī piedalīties izlozē par tiesībām vakcinēt Viņķeli.
Pārējie latvju bāleliņi joprojām urbās cauri pirmsvakcinācijas obligātajai informētajai piekrišanai, mēģinot atbildēt uz tajā iekļautajiem 13 jautājumiem. No tiem viens lika ar “jā” vai “nē” atbildēt, vai respondents ir beidzis dzert konjaku pa priekšpusdienām, bet cits paģērēja precizēt, vai trīs gadu vecumā nav novērotas alerģiskas, anaboliskas, anafilaktiskas vai analfabētiskas reakcijas pēc potes ievades pret lepru, mēri, holeru, tīfu vai cūciņām. Taču bija arī labas ziņas - vakcinācijas saņēmēji uzzināja, ka pēc potes saņemšanas nav ierobežojumu atgriezties ikdienas dzīvē, tostarp drīkst mazgāties, sportot, braukt ar automašīnu un lēkāt uz vienas kājas. Tiesa, visus galvenokārt interesēja tikai jautājums, vai pēc tam drīkst dzert šņabi.
Pa to laiku Latvijā sākās tautas skaitīšana, taču šoreiz, lai neviens Inkēns nesadomātu reģistrēties par arābu, Centrālā statistikas pārvalde visu informāciju plānoja iegūt no administratīvo datu reģistriem. “Centrālās statistikas pārvaldes intervētāji nedosies klātienē aptaujāt iedzīvotājus, un tiem nebūs jāaizpilda arī elektroniskās anketas,” informēja CSP. Šogad tautas skaitīšanā visu nepieciešamo bija plānots iegūt no vairāk nekā 40 dažādiem reģistriem, tostarp PMLP, VID, VUGD, MZGD, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citām valsts informācijas sistēmām, kā arī no vakcinēšanas laikā kovididiotiem un citiem Govjuzemja faniem ievadītajiem vai folija cepurītēs paslēptajiem Geitsa čipiem un Ādažu čipsiem.
Ja Dabas muzejs par 2021. gada dzīvniekiem pasludināja pelēko zaķi, balto zaķi un dajebkādu zaķi jeb Bzdix bzdix, tad Latvijas Ornitoloģijas biedrība par gada putnu izvēlējās laukirbi jeb Perdix perdix, kuras skaidrojumā bija teikts, ka tās “lido nelabprāt, bēg skrienot, bet iztraucēta var uzspurgt gaisā ar troksni”. Ornitologi ar gada putniem jau ne pirmo reizi bija aizšāvuši garām, piemēram, pērn izvēloties zivju dzenīti jeb Alcedo atthis, kas ir vientuļnieks un gandrīz visu gadu pavada, nakšņojot biezos krūmos, lai gan pat maziem bērniem bija skaidrs, ka pērn gada putns bija pūce jeb Strix aluko, kas uzturas baros pa divi vai, pieskaitot Jaunupu, pa trim, bet pārtiek no ušakoviem, amerikiem un Vecrīgas caurlaidēm. Tāds, lūk, putniem pārpilns stāsts.
