2.lapa
Divi pirmie gadi pēc Latvijas Republikas lielās jubilejas ir devuši atbildi uz jautājumu, vai latviešu tauta un valsts pastāvēs vēl nākamos 100 gadus. Nē, latviešiem vēl atlicis laiks starp 14 līdz 40 gadiem - labi ja divām, bet varbūt jau mazāk nekā vienai paaudzei.
Atbildes uz valsts 100 gadu pastāvēšanas svinību izskaņā formulēto jautājumu “Vai latviešu tauta un valsts pastāvēs vēl nākamos 100 gadus” tika meklētas Neatkarīgās 2019. gada 3. janvāra numurā uz vēsturisko analoģiju pamata. Precīzāk sakot, šādu pamatu deva vēsturiskās analoģijas uzrādošās teorijas, atbilstoši kurām 18. gadsimtā radusies, 19. gadsimtā izveidojusies un Pirmā pasaules kara gaitā savu galīgo formu jeb valsti ieguvusī latviešu tauta varētu nonākt līdz savam galam ap 2450. gadu. Tomēr vēsture nav nevienam cilvēkam vai cilvēku kopumam garantējusi ne iespējami ilgāko mūžu, ne arī to, ka ilga dzīve būs obligāti vislabākā dzīve. Tāpēc nav pamata ne slavēt, ne nosodīt latviešu izvēli iznīkt kopā ar rietumeiropiešiem, par ko pēdējo pāris gadu laikā sakrājušās pārliecinošas liecības. Pilnā sparā realizējas jau 2019. gada iesākumā saskatītais un pieminētais nākotnes variants, ka latvieši iztērēs atlikušās spējas un iespējas, “lai kļūtu par paraugeiropiešiem, kas nedrīkst būt spējīgi ne aizstāvēt savu valstu un to savienības robežas, ne uzturēt Eiropā izveidoto infrastruktūru jeb vienkārši sadzīvi”. Itin kā speciāli šāda paredzējuma apstiprināšanai Latvijas valdība tieši pirms 2020./21. gada ziemas aukstuma iestāšanās aizliedza iedzīvotājiem pirkt veikalos cimdus un zeķes, kā to apliecina pavisam nesen Neatkarīgajā publicētais fotoattēls kopā ar paskaidrojumiem. Visu rakstu var izlasīt šeit:
