Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, joprojām ir pieprasījums pēc ceļošanas – vieniem tā ir darba diktēta nepieciešamība, citi noilgojušies pēc atpūtas svešās zemēs. Taču jārēķinās, ka vismaz tuvākajā laikā gan biznesa, gan tūrisma braucieni nebūs tik bezrūpīgi kā pirms pandēmijas.
Pandēmijas ierobežošanas nolūkos daudzās pasaules valstīs ir ieviesti dažādi instrumenti, kas nepieciešamības gadījumā ļauj atrast konkrētos cilvēkus. “Kaspersky” apkopotā informācija liecina, ka atsevišķās valstīs, lai apmeklētu restorānu, ir jāreģistrējas tiešsaistē, norādot personas datus un informāciju saziņai, citās - uzvārds un adrese ir jāatstāj pakalpojuma sniedzējam, piemēram, uzrakstot to uz papīra lapiņas. “Kaspersky” brīdina, ka faktiski šādā veidā personas dati tiek uzticēti svešiem cilvēkiem. “Kaut gan vienīgais iemesls datu nodošanai pakalpojumu sniedzēju personālam ir nepieciešamība mediķiem piekļūt šiem datiem, ja tiek konstatēta infekcija un nepieciešams apzināt iespējamās kontaktpersonas, esam novērojuši, piemēram, pakalpojumu sniedzēju darbinieku vai policijas neatļautu piekļuvi šādiem datiem. Neizbēgamā fiziskās atrašanās vietas izsekošana rada milzīgu konfidencialitātes apdraudējumu, kas līdz šim nav atrisināta. Faktiski noziedznieki var piekļūt šiem datiem un izmantot tos, piemēram, pikšķerēšanas vai izspiedējvīrusu uzbrukumos. Turklāt dažās valstīs tiek pieprasīts ceļotājiem instalēt izsekošanas lietotnes, kas nodrošina pastāvīgu, mērķtiecīgu novērošanu. Ir grūti prognozēt, cik ilgi tiks īstenota šāda kārtība, bet dažās valstīs tā var palikt spēkā vēl arī pēc pandēmijas,” uzsver “Kaspersky” vadītājs Baltijā Andis Šteinmanis.
Izsekošanas lietotnēm var būt daudz funkciju - tās var ne tikai reāllaikā ievākt un saglabāt atrašanās vietas datus, bet arī piekļūt datiem viedtālrunī, piemēram, kontaktu sarakstam, citām lietotnēm utt. Pagaidām nav paredzams, cik ilgi varētu tikt izmantotas šādas lietotnes un vai tās tiks lietotas arī tad, kad pandēmija beigsies. “Nākotnē var rasties citi pieprasījumi pēc šāda veida izsekošanas, piemēram, noziedznieku novērošanai vai jaunās veselības aizsardzības krīzēs. Lietotnes un dati nekur nepazudīs, un mums ir jāseko līdzi, kā tie vēlāk tiks izmantoti,” sacīja Andis Šteinmanis.
Vienlaikus pandēmijas dēļ ieviestie pulcēšanās ierobežojumi savā ziņā ceļošanu ir padarījusi drošāku, jo daudzās valstīs joprojām ir spēkā prasība par noteiktas distances ievērošanu starp personām sabiedriskās vietās, pārvietošanās ierobežojumi, komandantstundas, tāpēc zagļiem ir grūtāk piekļūt saviem upuriem. Tas attiecas arī uz likumpārkāpējiem, kuri savus upurus neaplaupa fiziski, bet gan, izmantojot cilvēku izklaidību un ļaužu pilnas vietas, noskatās paroli, kāda tiek ievadīta viedierīcē, lai to atbloķētu vai piekļūtu e-pastam, sociālajiem tīkliem.
Protams, brīdī, kad tiks atviegloti fiziskās distancēšanās ierobežojumi, ceļotājiem atkal vajadzēs būt piesardzīgiem, lai izvairītos no kabatzagļiem un “pār plecu lūrētājiem”.
Tūrisma nozares digitalizācija, protams, nesākās pandēmijas dēļ un tā nav saistīta ar nepieciešamību apzināt iespējamās Covid-19 kontaktpersonas. Ceļošana ar katru gadu kļūst arvien digitālāka (sākot no biļešu iegādes līdz pat viesnīcas numura iekārtu izmantošanai), un tas rada arvien lielākus datu drošības riskus.
“Droši vien zināt frāzi “jūtieties kā mājās”, ko mēdz izmantot viesnīcas un citi apmešanās pakalpojumu sniedzēji. Godīgi sakot, jums ir jāsaprot, ka tās nav jūsu mājas! Pieaugot viedierīču skaitam, arvien grūtāk ir izsekot, kādus datus glabā katra no mājās esošām ierīcēm, un nodrošināt to drošību, bet vietās, kuras jums nepieder, jūs vispār nevarat kontrolēt apkārtējo lietu interneta ierīces. Viesnīcas numurs ar viedtelevizorā iebūvētu kameru, mikroklimata viedregulēšana, balss asistents, izklaides piedāvājumi un citi mazie palīgi, kas ir iebūvēti modernajās apmešanās vietās - ikviens no tiem var apdraudēt konfidencialitāti vai izraisīt drošības problēmas, ja tam pievienojat savas ierīces. Pat elektrības kontaktligzda ar USB pieslēgvietu tālruņa uzlādēšanai var apdraudēt ierīces drošību. Arī viesnīcas un sarīkojumu vietas izmanto pašreizējo periodu, kad ir maz tūristu, lai renovētu un modernizētu telpas, un tas nozīmē, ka tuvākajā laikā tajās būs vairāk šādas iebūvētas tehnikas,” brīdina “Kaspersky” vadītājs Baltijā.
Tūristi un jo īpaši darījumu tūristi arvien biežāk ceļo ar vairākām ierīcēm, piemēram, viedtālruņiem, planšetdatoriem, piezīmjdatoriem, e-grāmatu lasāmierīcēm un tamlīdzīgi. Ja vien ir iespējams, daudzi izmanto viesnīcās un restorānos piedāvāto Wi-Fi, tādējādi ietaupot maksu par mobilajā tīklā patērēto datu apjomu. “Cik daudz ceļotāji kādreiz aizdomājas, kas kontrolē tīklu, ar kuru izveidots savienojums? Kādu veidu dati tiek izpausti, atverot vietni? Tas var nebūt operators, bet gan noziedznieks, kas okšķerē pa jūsu datu plūsmu, ievācot konfidenciālus datus vai pat mēģinot uzlauzt jūsu ierīces. Šifrēšana ne tikai vietējā ierīcē, bet arī attālos savienojumos ir tikpat nepieciešama kā lidmašīnas biļete,” uzsver Andis Šteinmanis.
Tagad viesnīcās un citās vietās ir publiski pieejami pašapkalpošanās stendi lidmašīnas biļešu izdrukāšanai - parasti tie ir ar planšetdatoru vai datoru aprīkoti stendi. Ideja ir vienkārša: jāielogojas savā e-pasta kontā vai citur, kur ir saglabāta biļete, tā jāatver un jāizdrukā.
“Tas aizņem tikai dažas minūtes, bet… vai jūs neko neaizmirsāt? Izrakstīšanās satraukumā var piemirsties „Iziet” un „Notīrīt pārlūkošanas datus”. Daudzas šādas ierīcē joprojām saglabā pilnu piekļuvi visiem datiem, piemēram, e-pastam, dokumentiem utt. Tas ne tikai apdraud jūsu datus, bet arī rada risku, ka noziedznieki tos ļaunprātīgi izmantos,” pieļauj Andis Šteinmanis.
