5.lapa
12.05.2020
Saruna ar Viesturu Rudzīti kārtējo reizi bija kā psihoterapijas seanss - uzjundītais prāts nomierinājās, trauksme saritinājās kā minka un aizmiga, palika jautājumi, uz kuriem sniegtās atbildes kārtīgi salikās domu plauktiņos. Protams, viss bija tāpēc, ka Viesturs Rudzītis - kaitinošais un mierinošais vienlaikus ‒ ir psihoterapeits. Un saruna ar viņu šodien - par kroņgripas iespaidu uz mūsu dzīvi un ne tikai par to vien.
Arvien vairāk cilvēku paliek nervozi ne jau tāpēc, ka baidās inficēties ar kroņgripu, bet gan tālab, ka tiek ierobežotas viņu tiesības. Turklāt ārkārtas situācija pagarināta vēl līdz 9. jūnijam. Cilvēks nav vienpatis, viņš grib socializēties, bet viņam tas tiek liegts, sak, distancējieties, divi metri!
Nav pārliecinošu argumentu, kāpēc tieši tā jādara. Vīruss, protams, ir, bet tādi ierobežojumi sevi, manuprāt, neattaisno. Domāju, ka aiz visa šā vīrusa aizsega ir shēma, ar kuras palīdzību mēs tiekam iedzīti savās četrās sienās, tiekam atsvešināti cits no cita. Bet ilgi tas tā nevar vilkties. Šī „pandēmija” tikai nedaudz ir medicīniska problēma, vairāk kā iespēja manipulēt ar visu pasauli.
Kāds, tavuprāt, tam ir mērķis?
Globalizētajai pasaulei traucē sabiedrības strukturētība, tai traucē ģimene un nācija, baznīca un ticība, cilvēku pašorganizētība, patriotisms un mīlestība pret savu zemi. Proti, gadsimtos iekodētais konservatīvisms un kolektīvisms. Mūsu 18. novembra un 4. maija valsts balstās uz pārliecinošas nacionālisma idejas, bet atrodas taču ļautiņi, kas iedrošinās to apsmiet. Ja Atmodas laikā mūs nevadītu nacionālā ideja, tad - kas būtu ar Latviju? Un vēl - globālistiem šķiet, ka uz pasaules ir par daudz cilvēku. Visu interviju var izlasīt šeit:
