Pāri latvju zemei pārlaidās tumsas, šausmu un baisu priekšnojautu ēna – tauta gaidīja Melno ceturtdienu, kad valdība lems par Ziemassvētku un Jaungada aizliegšanu, kā arī jauniem ierobežojumiem. Par to, ka nekas labs nav gaidāms, liecināja jau iepriekš Kariņpapa paustais ‒ viņš beidzot bija ticis skaidrībā ar komata likšanas vietu savā citātā un teica: “Draugi nav labi! Un radi arī ne. Mums ir iespēja kopīgi izmantot svētku klusuma periodu, lai būtiski samazinātu saslimstību ar Covid-19. Klusā perioda ierobežojumi stāsies spēkā no 21. decembra uz vismaz trīs nedēļām. Tie neparedzēs pārvietošanās ierobežojumus,” solīja lāga Kariņpaps.
“Ko nozīmē “vismaz”?” saausījās nepateicīgā tauta, taču nebija īsti laika to analizēt. Sagaidījuši brīdi, kad inficēto skaits beidzot pārsniedza tūkstoti, Kariņpaps ar Levitu jau nākamajā minūtē nāca klajā ar paziņojumu, ka jaunākie saslimstības dati liecina par vēl stingrāku ierobežojumu nepieciešamību. «Tā ir vienīgā ierobežojumu jēga ‒ neizplatīt infekciju,” uzsvēra Valsts prezidents, rūpīgi lasot uz lapiņas uzrakstīto tekstu, lai atkal nesagvelztu kaut ko tādu, no kura mirstība ar infarktu uzreiz pārsniegtu ar kovidu mirušo skaitu, turklāt abu pandēmiju laikā kopā ņemtu.
Kad pienāca Melnā ceturtdiena, sabaidīto, brīdināto un iepriekš sagatavoto latvju bāleliņu lielākā rūpe bija, vai uz svētkiem neaizliegs tirgot biezpiena sieriņus “Kārums” un “Mangaļu” minerālūdeni, kas bija pirktākās preces šajā pandēmijas laikā, jo visam pārējam tauta it kā bija gatava. Valdība ilgi un skrupulozi uzskaitīja turpmāk tirgot atļauto preču sarakstu, lai gan būtu vienkāršāk bijis informēt par tām, kuras tirgot aizliegts. Ilgā un skrupulozā uzskaitīšana noveda pie tā, ka valdība aizmirsa uzsvērt, ka atļauto pārtikas preču grupā ietilpst arī alkohols, bet, kas notiek ar valdībām, kuras grābājas gar alkoholu, varētu pateikt gan krietnais kareivis Šveiks, gan ne mazāk krietnais Gorbačovs. “Paši vainīgi,” nopūtās latvju bāleliņi. “Vajadzēja arī sestdienās un svētdienās drūzmēties veikalos tāpat kā piektdienu vakaros, tad šie nebūtu aizdomājušies līdz šādām dulburībām.” Neviens gan nebija drošs, ko tur valdība īsti nolēmusi, tāpēc kovids berzēja rokas par nedēļas nogalē gaidāmo rekordķērienu un gada apgrozījumu, ko varēs savākt no pirmssvētku drudzī rindās stāvošajiem.
Par laimi, Lietuvai līdzīgs totālais lokdauns vismaz tuvāko desmit dienu laikā mums vēl nedraudēja, par ko bija jāpateicas latvju basketbolistiem. “Atšķirībā no Lietuvas, Latvija agrāk piemēroja ierobežojumus. Turklāt viņiem bija “Žalgira” spēles, pulcējot tūkstošiem skatītāju, kas tagad smagi sit atpakaļ, bet pie mums uz “vefiņu”, TTT, “Ventspili” un pat “Ogri” tik daudz neiet, savukārt Rīgas “Dinamo” spēlē tik sūdīgi, ka viņus skatās tikai divi cilvēki uz kvadrātkilometru, turklāt abi no vienas mājsaimniecības - Savickis un Ulmanis,” teica veselīgā Viņķele. “Šie Ziemassvētki būs klusi, taču tas nenozīmē, ka tie nevar būt patiesi,” patētiski pauda viņķelīgā ministre. Nez kāpēc neviens, to dzirdot, aizkustinājumā neapraudājās: “Jūs mums tos štrunta dīkstāves pabalstus esat pārskaitījuši? Vot, tur jau tā lieta, ka ne!”.
Tiesa, Viņķele pie viena arī pamatīgi sabiedēja iedzīvotājus, solot, ka Veselības ministrija izstrādās ieteikumus drošai Ziemassvētku svinēšanai. No tiem pirmie bija manāmi jau sabiedriskās televīzijas svētku programmā - cilvēku noturēšanai mājās tika piedāvāts skatīties baletu “Riekstkodis”, Tutas un Lapsas koncertu, “Suņa dzīves jēgas” turpinājumu “Suņa ceļojumā”, kaudzi ar bīskapu uzrunām, Endrū Loida Vebera rokoperu “Džīzus Kraist superstār”, kā arī Vīnes alkoholiķu vasaras brīvdabas koncertu Šēnbrunnas pils parkā Austrijā. “Un kur Ēķa svingeri ar Nagijevu galvenajā lomā?” saskuma bāleliņi. Svingeru vietā tika piedāvāts ieraksts no iedzīvotāju mitekļiem attālinātās darba dienas laikā, jo uzņēmuma “Kaspersky” pasūtītajā starptautiskajā kiberdrošības pētījumā tika atklāts, ka vairāk nekā desmitajai daļai jeb 11% mazo un vidējo uzņēmumu darbiniekiem pandēmijas apstākļos patīk strādāt no mājām kailiem. “Ka viņiem tas neiepatīkas arī pēc pandēmijas…” prātoja puritāniski noskaņotā latvju sabiedrība. “Ka tikai Osipova to ar savas tiesas lēmumu neievieš par normu,” prātoja citādi domājošā sabiedrība.
Lai gan svētdien krastmalā notikušās tautas sapulces laikā kovidu saķērušo uzskaite vēl nebija pabeigta, kaut kādu rezumējumu par to jau varēja veikt. Pēc rūpīgiem aprēķiniem, kā arī satelītpavadoņu, helikopteru, dronu un municipāļu zirgu safilmētā materiāla analīzes tika konstatēts, ka 12.12. pulksten 12 krastmalā tomēr nebija ieradušies VAKa divu Ulmju pieteiktie 25 cilvēki, bet vismaz 26, no kuriem visiem 53 tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par ierašanos no Bauskas. Interesanti, ka sagadīšanās pēc tajā pašā laikā risinājās krastmalas pasākuma kontingenta “KāPēElVē” sazin kuras valdes sazin kurā sapulce, kurā tika nolemts izdarīt to pašu, ko pirms tam bija izdarījušas visas iepriekšējās sazin kuras valdes savās sazin kurās sapulces, proti, izsvieda no valdes priekšsēdētāja krēsla Zakatistovu. Pie viena tika nolemts mainīt arī partijas nosaukumu, lai tas neasociētos ar Kaimiņu, Govjuzemi, aļķīti un kotletēm. Balsojumā starp piedāvājumiem turpmāk saukt partiju par “Bezcerīgie” vai “Bez lubrakiem” tomēr uzvarēja “Par cilvēcīgu Latviju”, lai gan faktoloģiski atbilstošāks būtu bijis pirmais variants.
