5.lapa
„Mums mācīja neiecietību. Paaudzēm ilgi. Kā tādus kaujas suņus,” vienā no intervijām (un tās pēdējā laikā mūsu topošā „karaliene” sniegusi gana bieži) izteicās Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Sanita Osipova. Par karalieni viņu dēvē eksaltēti liberālmarksisti, bet par kaujas suņiem un neiecietību man ir īpašs viedoklis.
Cik simptomātiski: amatpersona, kas kopā ar vairākām citām tādām pašām amatpersonām taisījusi spriedumu, pēc tam arī publiski izteikusies par to, izraisot sabiedrībā vismaz vētru, tomēr starp likumdevēja pārstāvjiem - Saeimas deputātiem - nav atradies neviens (!), kurš vismaz komentētu šo spriedumu un Sanitas Osipovas publiskos izteicienus par to.
Bail? Nepatīkami? Deputāti meklē īstos vārdus un pamatojumus? Vai arī ir cits iemesls, piemēram, visiem - arī it kā konservatīvo uzskatu nesējiem, - jāiekļaujas kopīgajā trendā: liberālmarksisma sludināšanā un spodrināšanā? Tad tas izskaidro ne tikai likumdevēja, bet arī Latvijas juristu saimes draudzīgo klusēšanu. Visu rakstu var izlasīt šeit:
Sanitas Osipovas loma varavīkšņainās Eiropas izveidē
