3.lapa
Daiga Siliņa ir tā advokāte, pret kuru ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē vērsās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa. Varenāko sievieti valstī saniknoja banku uzraudzības sistēmas salīdzinājums ar tumšākajiem padomju varas laikiem - pret Latvijas banku klientiem pašlaik tiek īstenots sarkanais terors.
Taču advokātu padome neko prettiesisku vai neētisku Daigas Siliņas rīcībā nav saskatījusi. Advokātam pagaidām vēl ir tiesības izteikt viedokli, jo īpaši, ja šis viedoklis ir faktos balstīts. Un tāpat arī medijiem.
Ilzes Znotiņas vadībā Latvijas banku sistēma kļuvusi ne tikai klientam nedraudzīga, bet arī bīstama, jo naudu, ko viņš tur ielicis, ar vienu rīkojumu var arestēt. Par ko? A, ne par ko. Jo īpašnieks gan jau budzis. Var būt budzis. Ja nav, lai pierāda pretējo. Gluži kā sarkanā terora laikos. Bet kaut ko pierādīt ir faktiski neiespējami. Ir radīts speciāls mehānisms, lai nevarētu pierādīt.
“Faktiski šobrīd kriminālprocesi tiek uzsākti ne tāpēc, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums pēc Krimināllikuma 195. panta (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana), bet tāpēc, lai atņemtu īpašniekam tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem, pieļaujot, ka īpašnieks nespēs ticami pierādīt naudas līdzekļu likumīgu izcelsmi,” skaidro Daiga Siliņa un ilustrē šo tēzi ar dažiem konkrētiem piemēriem no savu klientu dzīves. Pirmajā gadījumā aizdomas, visticamāk, izraisījis Uzbekistānas pilsoņa darījums pirms septiņiem gadiem - aizdevuma piešķiršana 300 tūkstoš eiro vērtībā, kas vēlāk tika dzēsts ar metālapstrādes aprīkojuma nodošanu. Nauda glabājās Latvijā kā seifā, bet, kad viņš gribējis dzīvokli pirkt, banka ziņoja, un pēc naudas iesaldēšanas tā tika arestēta. Visu rakstu var izlasīt šeit: