Trīs saujas smilšu uz CD vāciņa

© Kaspars Krafts/F64

Jau labu laiku mūzikas industrija zvana bēru zvanus fiziskajam CD formātam, kas ir loģiski, jo aizvien lielāku lomu mūzikas patērētāju dzīvē ieņem digitālais formāts. Pagājušās nedēļas beigās izskanējusī ziņa, ka savu pastāvēšanu beidz viens no latvju senākajiem mūzikas ierakstu veikaliem “Upe”, šo faktu tikai apstiprina.

Iesākumā gan priecīgais par bēdīgo - no 1. novembra līdz pat 2. decembrim var iesniegt ierakstus Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons”, turklāt šoreiz bez reģistrācijas maksas ‒ līdz šim bija nepieciešams iemaksāt 25 eiro par katru kategoriju, uz kuru tiek pieteikts ieraksts. Turklāt, kā uzsvērusi LaMPA valdes priekšsēdētāja un “Zelta mikrofona” producente Elita Mīlgrāve, “šogad liksim uzsvaru uz ierakstu iesniegšanu elektroniskā formātā, tādējādi arī atvieglojot iesniegšanas procesu”. Tiesa, pat bez šādas pretimnākšanas elektroniskajam formātam vairums ierakstu tāpat tiktu iesniegti failu formātā - ar katru gadu šāda tendence kļūst aizvien izteiktāka.

Pērn “Zelta mikrofona” žūrijas vērtēšanai tika iesniegti 116 albumi, 55 dziesmas, 61 videoklips, 22 debijas albumi un astoņi koncertnieki video formātā. Lai gan prognozes ir riskanta lieta, tomēr diezgan droši varētu likt totalizatorā naudu uz to, ka šogad pieteikumu “Zelta mikrofonam” būs daudz vairāk - teju katru dienu visas nedēļas garumā pienāk ziņas par izdotiem jauniem latviešu mūzikas albumiem, savukārt jaunās dziesmas pārplūdina interneta dzīles kā cunami, kuram neredz beigas. Iemesls tam ir kovidēras uzspiestie ierobežojumi, kuri mūziķiem atņēma koncertus un “haltūras”, toties sadzina mājās un ierakstu studijās, kas bija teju vienīgās vietas, kur remdēt savas radošās slāpes. Kas var sanākt kovidhistērijas diktētā noskaņojumā un vai vispār var sanākt - tas jau ir cits jautājums, ne velti pat tik atraktīvai personībai kā Agnesei Rakovskai iznācis EP, kura galvenā tēma ir vientulības izpēte… Jāpiebilst, ka šajā laikā mūziķi varēja arī tikt pie stipendijām un citas finansiālas palīdzības savu garadarbu izdošanai, kas arī vairojis albumu, dziesmu un videoklipu skaitu.

Bet kur to saražoto likt? Par dziesmām skaidrs - radiostacijās, bet albumus? Pirms pāris gadu desmitiem tika meklēti rokā izdevēji vai grabināta naudiņa pa pašu ķešām, presēti CD un drukāti vāciņi, lai pēc tam šo produktu, vēl pēc tipogrāfijas krāsas smaržojošu, ar lepnumu liktu mūzikas ierakstu veikalu plauktos. Šobrīd tas vairs neatmaksājas, turklāt ne tikai apjomos necilajā Latvijas tirgū, bet visā pasaulē. Neliels piemērs. Pašlaik viens no topa albumiem ir Brūsa Springstīna “Letter To You”, kas nedēļas laikā pārdots 96 000 kopiju apjomā. Šiem laikiem tas ir gana cienījams skaitlis, taču jau tagad skaidrs, ka albums nesavāks pat divdesmito daļu no tā, kas izdevās Springstīna slavenajam “Born In The U.S.A.” 1984. gadā, ko visā pasaulē pārdeva 30 miljonu kopiju apjomā.

Inga Nestere/F64

Pašlaik pasaules mūzikas patēriņa modes kelvins kleins, guči un armani ir mūzikas straumēšanas serviss “Spotify” un tā līdzinieki, savukārt fiziskā formāta līderos 1979. gadā izgudroto CD mazliet negaidīti nomainījis par to daudz, daudz senākais vinils. Plašu uzvaras gājiens šobrīd vērojams arī Latvijā, piemēram, šā brīža karstākais mūzikas produkts ‒ Alises Jostes “Šākātā” ‒ izdots vinilā. Savukārt kompaktdisku pārdošanas apjomu krasa samazināšanās novedusi pie mūzikas veikalu pārprofilēšanās un diemžēl pat slēgšanas. “Sveiki, dārgie mūzikas ierakstu draugi un kolekcionāri! Man ir labas un sliktas ziņas. Labā ziņa ‒ pilnīgi visām platēm (gan jaunām, gan lietotām), CD, DVD un “Blue Ray” 50% atlaide. Sliktā ‒ pēc Ziemassvētkiem veikals tiks slēgts,” ar šādu vēsti pagājušajā nedēļā klajā nāca mūzikas veikala “Upe” vadītājs Ainars Mielavs. Nākamajā gadā šis veikals Vaļņu ielā būtu piedzīvojis 20 gadu pastāvēšanas jubileju, bet nu vairs nekā… Tiesa, joprojām pastāv mūzikas veikals “Randoms” (tur gan, šķiet, apgrozījumu vairāk nodrošina “merchandise” un dažādi nieki, nevis CD), savs stūrītis tirdzniecības centrā “Spice” ir “mikrofoniešiem”, ir arī LP, Riharda Vāgnera ielas “Upe”, pāris plašu veikali, vēl šis un tas, bet - cik ilgi… CD ērai tomēr bija savs skaistums, taču šis laiks aiziet uz neatgriešanos.

Lasāmgabali

Pāris dienas pēc Jaunā Rīgas teātra uzveduma “Arkādija” pirmizrādes tās režisors un teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sociālajos tīklos formulēja izrādes vēstījumu “par entropiju un fizikas likumiem: Kurš vēl neredz, ka Latvija nu ir pārliecinoši iegājusi Nāves spirālē?”

Svarīgākais