TOP 5 lasītākie Neatkarīgās raksti

© Dāvis Ūlands/F64

4.lapa

Kā 1 111 ierēdņi nosargāja savas darba vietas

NEREDZAMS, BET LIELS DARBS tiek veikts aiz plēves, kurā ietītas ēka Brīvības ielā 55, lai “mehānisko stiprību zaudējušas uz ielas pusi vērsto balkonu konstrukcijas” turpmāk vairs neatdraudētu garāmgājējus un 1900. gadā uzceltās ēkas asādē saglabājušās daļas no kādreiz bagātīgā jūgendstila ornamentālā dekora atlak atbilstu Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra līmenim / Arnis Kluinis/Neatkarīgā

Ekonomikas ministrija vēl nenoteikti ilgu laiku paliks savā tagadējā ēkās Brīvības ielā 55, no kuras apmetums vairs nekrīt garāmgājējiem uz galvas un kura izņemta no Rīgas graustu (vidi degradējošu būvju) saraksta.

Ekonomikas ministrijas ēkas un tādējādi arī ēkā strādājošo cilvēku liktenis savijies arī ar ēku Elizabetes ielā 2, uz kurieni bija paredzēts pārcelt Ekonomikas ministriju. Covid-19 naudas parādīšanās (cerību, ka nauda nonāks arī līdz Latvijai) dēļ šie plāni atcelti. Ēkas Elizabetes ielā 2 tagad domāts būvēt akustisko koncertzāli. Citiem vārdiem sakot, tikai 32 miljonu eiro iztērēšana tam, lai ierēdņi tiktu jaunās telpās, ir pārāk pieticīgs projekts attiecībā pret naudu, kādu Latvija pošas apgūt. Ja 32 miljonus eiro izdala ar ēkas 15 000 kvadrātmetru platību, jāapgūst tikai 2 133 eiro uz vienu kvadrātmetru un īstenībā vēl mazāk, jo 32 miljonu eiro tāmē iekļauti darbi arī ārējo inženiertīklu atjaunošanai un apkārtnes labiekārtošanai. Tāpēc Krišjāņa Kariņa valdība varētu pretendēt pat uz popularitāti ar lēmumu 32 miljonus eiro ierēdņu darba vietu uzlabošanai netērēt. Tā vietā tiks tērēts daudz vairāk, radot darba vietas mūziķiem, pa kuriem sabiedrībā pieņemts runāt un domāt daudz labvēlīgāk, nekā par ierēdņiem. Par to pašu naudu tiks radīti labi apstākļi arī mūzikas klausītājiem, starp kuriem vieta atradīsies arī esošas un visu nākamo Latvijas valdību locekļiem. Visu rakstu var izlasīt šeit:

Kā 1 111 ierēdņi nosargāja savas darba vietas

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Lasāmgabali

“Rakstivāls”, “Uz Tukumu pēc literatūras” un Vidzemes prozas lasījumi — nevar atcerēties citu gadu, kad Latvijā no nekā būtu radušies veseli trīs jauni literārie festivāli, turklāt to līmenis uzreiz ir tāds, ka tie ne vien elpo pakausī vecajiem pasākumiem, bet liek arī ieraudzīt to vājās vietas.