19. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargs Uģis Svirido izgudrojis daudzfunkcionālu konstruktora tipa riteņu platformu. Mazizmēra piekabi ar rotējošu mehānismu, ko iespējams pielāgot dažādām vajadzībām kaujas laukā – atbalsta ieroču pārvietošanai, cietušo transportēšanai, kravu pārvadāšanai. Lēti, ātri, vienkārši un mobili. Par atjautīgo risinājumu ieinteresējušies arī sabiedrotie.
Kā aizsardzības vajadzībām tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda un kā to vēl var iztērēt, pagājušās nedēļas nogalē tika rādīts Latvijas uzņēmēju spēju demonstrācijas pasākumā Ādažu militārajā bāzē.
Sortimentā dažādi droni, tostarp pēc nesankcionētas aizmukšanas krietni uzlabotais “UAV Factory” ražotais pingvīns. Dažādas digitālās sistēmas. Piemēram, tāda, kas digitalizē radiosakarus un ļauj štābā sēdošajai priekšniecībai, pat atrodoties citā valstī, kontrolēt, kas tiek runāts kaujas lauka rācijās. Latvijā tiek ražota arī kvalitatīva munīcija - Daugavpilī un Bauskā. Ja būs tāds pasūtījums, mūsējie saražos arī bruņmašīnu stobriem nepieciešamos lādiņus, nemaz nerunājot par kvalitatīvu alternatīvu sarkanajām plastmasas mācību patronām, ko no sirds ienīst ikviens karavīrs, jo tās kūst un bojā ieročus.
Līdzīgi arī pārtikas uzņēmumiem ir kvalitatīvi produkti, ko piedāvāt armijai pašlaik lietoto šausmu vietā. Sausajā uzturdevā lauvastiesa koloriju tiek sagrabinātas ar milzīgu cukura un ledeņu daudzumu, bet Saldus gaļas kombināta ražotajā konservu kārbā atrodami kaulu gabali, dīvainas caurules un visādi lēveri no tādām kautķermeņu vietām, par ko pat domāt negribas. Taču Latvijā māk ražot arī ļoti augstvērtīgus produktus. Prasīgā Šveices armija no Latvijas iepērk zīmola “Blackwood” konservus, kuros gaļas īpatsvars ir 90%. Un īstas gaļas - bez caurulēm un lēveriem.
Kad karavīrs paēdināts, viņš arī droši jāatpūtina, un te talkā nāk Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu un biomehānikas institūta vadošā pētniece inženierzinātņu doktore Inga Ļašenko. Tā pati, kura izgudrojusi medicīnā un higiēnas preču ražošanā lietojamo dzintara diegu. Viņas jaunākais izgudrojums ir neredzamais guļammaiss.
Izmantotais materiāls gulētāju paslēpj gan no ultravioletās, gan infrasarkanās gaismas sensoriem, faktiski no visu veidu radariem.
Granātu šķembas cauri neiet. Aukstums arī, jo maiss akumulē siltumu. To var izmantot arī kā telteni vai pārklāju. Piemēram, lai paslēptu ieroci no radaru acīm. Izraēlas un Somijas armijas jau esot izdarījušas pirmos pasūtījumus. Zinātniece šobrīd strādā pie nākamās guļammaisa versijas. Tas būšot kā hameleons, jo spēs pielāgoties apkārtējās vides toņiem, nodrošinot perfektu maskēšanos.
Kā pārvietot smago ložmetēju
Svarīgāka par gulēšanu un ēšanu kaujas laukā tomēr ir karošana, un savu artavu armijai piedāvā 19. kaujas nodrošinājum bataljona zemessargs Uģis Svirido. Viņa pamatnodarbošanās ir būvniecība, taču 20 gadi Zemessardzē pamudinājuši domāt arī par karavīru darba apstākļu uzlabošanu. Pirms pusotra gada kādās mācībās viņš kopā ar pārinieku sēdējis ložmetēja ligzdā, un abi sprieduši, cik labi būtu, ja smago ložmetēju “Browning” un tā munīciju varētu operatīvi pārvietot uz nākamajām pozīcijām, tādējādi gūstot priekšrocības kaujā un pārsteidzot pretinieku. Kājām pat triju cilvēku apkalpe nekur tālu ar tādu verķi aizskriet nevar. Vienam jānes statīvs, otram munīcijas kastes, trešajam ierocis ar visu garo stobru. Tad vēl katram līdzi ir vieglie ieroči. Svara ziņā faktiski sanāk tas pats, kas nest ievainoto. Drīz vien pēc šādām pārdomām tapa pirmās skices nelielai mobilai platformai, ko būtu iespējams piekabināt faktiski jebkādam vilcējam, un pielāgot dažādām vajadzībām, ļaujot platformu izmantot visām sauszemes spēku vienībām. Platformas augšējā modulārā daļa ir griežama ar rokturi 360 grādos. Bruņuplāksne priekšā, un šauj uz visām pusēm. Konstrukcijas sastāvdaļas tiek piestiprinātas ar klipšveida stiprinājumiem. Prototips vairākkārt pārtaisīts, tostarp ar RTU Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētniecības centra atbalstu uzlabota šasija, panākot lielāku stabilitāti. Platforma jau notestēta nesenajās Zemessardzes mācībās “Zobens” un pretendē uz Aizsardzības ministrijas grantu, bet amerikāņi jau paši pieteikušies sniegt atbalstu tālākā prototipa pilnveidē. Šāds fakts pats par sevi apliecina, ka izgudrojumam ir nākotne. Arī Latvijā ir auglīga augsne militārām inovācijām un gudri prāti, kas tādas spēj radīt.
