4.lapa
Oktobra sākumā Latvijas Nacionālajā operā atgriezīsies Džakomo Pučīni operas «Toska» iestudējums. Trīs izrādēs oktobrī titullomu lomu dziedās Liene Kinča, Skarpijas lomu - Samsons Izjumovs. 4. un 15. oktobrī Kavaradosi lomu interpretēs Andris Ludvigs, bet 6. oktobrī - pasaulslavenais tenors Aleksandrs Antoņenko (attēlā). Pie diriģenta pults - Mārtiņš Ozoliņš.
Starptautiski pazīstamā režisora, Maskavas Helikona operas vadītāja Dmitrija Bertmana radītajā iestudējumā operdīvas Toskas un mākslinieka Kavaradosi kaislība tiek izspēlēta Romas krāšņajos interjeros. Greznās telpas kļuvušas par fonu arī Toskas un slepenpolicijas priekšnieka Skarpijas attiecību peripetijām un atrisinājumam, kas pēdējā cēlienā kulminē Toskas zemapziņā.
«Toskas» uzvedumu veidojuši scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, videomāksliniece Katrīna Neiburga un gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss.
«Toskas» iestudējums pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā.
«Šīs operas darbību nav nepieciešams pārnest uz citiem vēsturiskajiem apstākļiem. Politikai «Toskas» stāstā ir tikai pakārtota loma, jo tā centrā ir klasisks mīlas trijstūris, kāds sastopams gandrīz katra cilvēka dzīvē - tikai šeit tas risinās ekstremālos apstākļos,» saka uzveduma režisors Dmitrijs Bertmans, norādot: lai radītu mūsdienīgu lasījumu, viņam svarīgi visu raksturu rīcībai atrast motivāciju. «Skarpija parasti tiek attēlots kā ārkārtīgi negatīvs, statisks tēls. Tai pašā laikā Pučīni operā viņam paredzēta ļoti skaista, mīlestības un kaislības caurstrāvota mūzika. Vadoties no tā, mūsu versijā Skarpija un Toska reiz bijuši pāris, līdz viņa to pametusi. Skarpija, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, tagad vēlas nevis iekarot Toskas miesu, kā paredz librets, bet gan atgūt iemīļoto. Viņš tic, ka vieglprātīgais Kavaradosi, pie kura Toska aizgājusi, nav spējīgs tik patiesi mīlēt. Šāda Skarpijas absolūtā uzticība padara viņu mums tuvu un saprotamu.»