2.lapa
Interesantas un gardas pārtikas ražotājas un lauku saimniecības neatrodas tikai novados. Izrādās, tās atrodamas arī Rīgas pievārtē. Piemēram, Mārupē tiek cepta “SimMaize”, ko tās cepēja Simona sauc par radoši ceptu dabiskā ierauga maizi, jo tās sastāvā ir daudz interesantu, vērtīgu un dabisku sastāvdaļu, piemēram, nātru un gārsas pulveri, mārdadžu sēklas, melnsēklītes, kaņepju sēklas, pilngraudu auzu pārslas, kviešu klijas. Kā interesants jaunums ir izveidota arī BIY (bake it yourself) maizes versija jeb burciņmaize. To tirgo uz vietas saimniecībā, un ir pieejamas meistarklases.
Jūrmalas uzņēmums “JanisFarm” piedāvā gardus un augstvērtīgus ogu, dārzeņu, jūras augu pulverus, iepazīstinot ikvienu ar šiem bioloģiskajiem produktiem, kas garšas, veselīguma un kvalitātes ziņā tiek vērtēti ļoti augstu. Uzņēmuma īpašnieks Joriks Daiss (Joric Duys) stāsta, ka viņu uz Latviju pirms septiņiem gadiem atveda mīlestība, viņš šeit ir iedzīvojies un paralēli pavāra darbam un svētku galdu organizēšanai sācis ražot dažādus ēdienam paredzētus augu pulverus, ko pārsvarā eksportē. Viņa darbu iepazinuši un novērtē arī labākie Latvijas šefpavāri. No kaltētajiem augiem iegūtos pulverus pamatā izmanto, lai radītu ēdienam dažādas krāsas. Lai saražotu aptuveni 60 dažāda veida augu pulverus, apmēram 90% izejvielu tiek iegādātas Latvijā, importēti tiek tikai jūras augi.
Olaines novada saimniecība «Mr.Cone» no čiekuriem ražo pārtikas produktus un uztura bagātinātājus veselības veicināšanai: uzņēmuma piedāvājumā ir priežu čiekuru sīrupi, ievārījums, čiekuru sukādes, priežu ziedputekšņi. Saimniecei Inesei Olštremai atbildīgākais brīdis gadā ir pagūt aptuveni divās nedēļās, kamēr jaunie priežu čiekuri ir vajadzīgajā briedumā, tos savākt pārstrādei. “Visi šie produkti ir spēcinoši, stiprina veselību. Liela daļa no jaunās ražas ir jau sagatavota pārdošanai. Šādi strādāju jau sešus gadus un esmu atklājusi visdažādākās nianses, lai viss izdotos labs un gards, piemērots katrai paaudzei. Sākām vārīt virtuvē, bet vēlāk izbūvējām telpu ražošanai. Līdz ar to varējām piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu,” pieredzē dalās Inese Olštrema.
Šogad jaunumus sagādājuši arī “Ķiploku pasaule” mājražotāji no Olaines novada. Saimniece Antra Zeiliņa lepojas ar vēl vienu jaunumu - ķiploku pirts uzlējumu, kas pirtī darbojas arī kā inhalācija. “Esam uzrakstījuši projektu, ar kura palīdzību varēsim atvērt arī nelielu ķiploku alus brūzi. Ķiploki aug aptuveni hektārā, bet kopā zeme mums ir 6 ha, un izaudzējam vēl citas vajadzīgās piedevas. Stādām, noņemam, pārstrādājam ķiplokus ar rokām. Šogad bija ļoti labs ķiploku gads, noņēmām brangu ražu! Daudzi brauc pie mums skatīties saimniecību, degustē dažādos ķiploku produktus. Ciemiņus cienājam ar ķiploku krēmzupu un tēju,” par klientu interesi ir gandarīta Antra Zeiliņa.
Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītāja Dace Grīnberga uzsver, ka
Rīgas reģionā tapušie pārtikas produkti ir arī sava veida reģiona identitāte, kas tiek novērtēta, to parādot plašākai sabiedrībai, kā tas noticis izstādē “Riga Food”. Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, jautāts, kāds ir viņa iespaids par mazajām Rīgas reģiona saimniecībām, izstādes apmeklējuma laikā sacīja: “Uzņēmēji ir apbrīnojami progresējuši, vairāk jūtamas dabiskās garšas! Kad garšoju kazu sierus, sāku pat šaubīties, vai esmu Latvijā!? Tik labi sieri! Varbūt iekļaušu arī restorāna ēdienkartē. Vēl mani patīkami pārsteidza kūpinātā forele.”
SIA “Milkosa” kazas audzē Amatas novadā, bet siers no kazu piena tiek ražots Ādažos. “Milkosa” saimniece Sanita Pāne-Janevica novērtējusi, ka no Latvijas vietējo kazu piena sanāk labs un trekns siers. Tas esot pieprasīts, un cilvēku vajadzības ir dažādas, piemēram, citiem nepieciešams kazu siers bez laktozes. Sanita Pāne-Janevica lepojas, ka pēc īpašas tehnoloģijas izdevies izveidot autentisku franču ševre, ko “Riga Food” izstādē paslavēja arī šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Ševre ir izmantojams ne tikai smērēšanai uz maizes, bet arī desertu un siera kūku gatavošanā.
