Šī gada ierobežojumi ļoti būtiski ietekmēja tūrisma iespējas. Ņemot vērā to, ka dažādās zemēs bija ļoti atšķirīgi epidemioloģiskie ierobežojumi, tūrisma braucienu piedāvājumā parādījās arī pilnīgi jaunas iespējas. Viens no šādiem maršrutiem bija kruīza braucieni no Rīgas uz Ālandu salām.
Līdz šim Ālandu salas bija vairāk pazīstamas kā izcila, bet visai dārga atpūtas vieta makšķerniekiem. Ālandu salu dažāda veida tūrisma infrastruktūra ir pielāgota tieši šai tūristu grupai.
Sākotnēji Latvijas publiku bija grūti iekārdināt ar Ālandu salu kruīzu. Augusta sākumā vienas četrvietīgas kajītes cena braucienam uz Ālandu salām turp un atpakaļ bija 100 eiro jeb 25 eiro vienam cilvēkam, ja brauca četru cilvēku ģimene. Taču tiklīdz ceļojumi uz Grieķiju, Itāliju un citviet tika apgrūtināti ar četrpadsmit dienu pašizolāciju, interese par šo maršrutu pieauga un tika pat palaisti papildu reisi.
Ālandu salas atrodas starp Somiju un Zviedriju un norobežo Botnijas līci no Baltijas jūras. Kopumā arhipelāgā ietilpst 6500 salas, no kurām 60 ir apdzīvotas. Lielākas salas savieno tilti, bet sakarus ar mazākām apdzīvotajām salām nodrošina regulāra prāmju satiksme.
Covid ierobežojumu dēl Zviedrijas tūristiem iebraukšana Ālandu salās šovasar bija aizliegta. Tūristi drīkstēja iebraukt no Somijas vai Baltijas valstīm. Dienās, ka Ālandu salās ieradās kruīza kuģis no Rīgas, lielāka daļa tūristu bija no Latvijas. Piemēram, 5. septembrī populārāko tūrisma objektu stāvlaukumos divas trešdaļas no visiem auto bija ar Latvijas numuriem, bet trešdaļa ar Somijas numuriem (Ālandu salu iedzīvotājiem ir savs auto reģistrācijas numurs). Ceļojot uz Ālandu salām, bija ieteikums ņemt līdzi savu auto (vieglās automašīnas pārvadāšana no Rīgas turp un atpakaļ maksāja 70 eiro), tāpēc kruīza kuģa autoklājs bija pilns - nevienas brīvas vietas. Ļoti daudzi ņēma līdzi divriteni.
Auto vai divritenis paplašina ceļojuma iespējas, jo sabiedriskais transports neiet bieži, un tiem, kas uz Ālandu salām devās bez sava transporta un nevēlējās auto vai divriteni īrēt uz vietas, bija jāsamierinās ar vietējo ekskursiju vai visa diena jāpavada, apskatot vienīgo arhipelāga pilsētu - Marienhamnu.
Ālandu salas ir ainaviski ļoti atšķirīgas no Latvijas. Lai gan uz salām nav augstu pauguru, reljefs ir ļoti saposmots. Mazākas nozīmes autoceļi ir pielāgotai reljefam, un tā ir braukšana, līkumojot starp klinšainiem pakalniem ar kāpumiem un kritumiem. Vienlaikus visas lauksaimniecībai derīgās vietas tiek izmantotas, graudaugi jau bija noļauti, bet kartupeļu lauki vēl gaidīja talciniekus.
Pirmais, kas pārsteigs ceļotājus, kuri ierodas salās, neko īpašu nezinot par Ālandu salu vēsturi, ir valoda. Ālandu salas ir Somijas teritorija, bet, izņemot tūristiem domāto informāciju, somu valoda nekur netiek lietota. Ālandu salas ir autonoma zviedru teritorija Somijas Republikas sastāvā ar ļoti plašām tiesībām. Pēc 1808.‒1809. gada Krievijas un Zviedrijas kara Ālandu salas kopā ar Somiju tika pievienotas Krievijas impērijai, lai gan tolaik visi salu iedzīvotāju bija zviedri. 1917. gadā, kad sākās Krievijas impērijas sabrukums, Ālandu salu iedzīvotāji izteica vēlēšanos pievienoties. Zviedrijai. Somijai kļūstot neatkarīgai, Ālandu salu statuss tika noteikts ar starptautisku vienošanos. Ālandu salas palika Somijas sastāvā, bet Somijas valsts apņēmās garantēt vietējās zviedru kopienas valodas, kultūras un dzīvesveida saglabāšanu.
Ālandu Salu autonomijas tiesības ir nostiprinātas Somijas konstitūcijā un līgumā starp Ālandu pašpārvaldi un Somijas valsti. Oficiālā valoda ir tikai zviedru valoda, bet somu valoda netiek lietota oficiālajā sarakstē, vietējā likumdošanā, izglītībā utt. Ceļa zīmes, uzraksti, brīdinājumi un tamlīdzīgas norādes ir tikai zviedru valodā. Pašlaik 95% no arhipelāga iedzīvotājiem runā zviedru valodā, bet somu valodā runā mazāk par 5%. Ālandu Salām ir sava policija, izglītības sistēma, pasts utt., pat savi autotransporta reģistrācijas numuri. Autonomijas statuss nozīmē to, ka pat nekustamā īpašuma iegāde ir atļauta tikai vietējiem Ālandu Salu iedzīvotājiem. Somijas pilsonis drīkst iegādāties nekustamo īpašumu arhipelāgā tikai pēc tam, kad viņš Ālandu Salās ir nodzīvojis vismaz piecus gadus un sekmīgi nokārtojis eksāmenu zviedru valodā.
Somija, slēdzot starptautiskus līgumus vai mainot Satversmi, nedrīkst iekļaut normas, kas sašaurina autonomiju. Izmaiņas, kas var skart salu autonomiju, Ālandu Salu teritorijā stāsies spēkā tikai gadījumā, ja tām piekritīs Ālandu likumdevēju sapulce. Kad Somija iestājās Eiropas Savienībā, ES jurisdikcijas attiecināšanai uz Ālandu Salām bija nepieciešama Ālandu likumdevēju sapulces piekrišana. Tā tika dota tikai ar nosacījumu, ka Somijas iestāšanās līgumā ES ir jākļauj noteikumi par Ālandu Salu īpašo statusu, kuri tiktu starptautiski aizsargāti un respektēti Eiropas Savienībā.
Vēl viena arhipelāga īpatnība ir pilnīga neitralitāte un demilitarizācija. Ālandu Salas ir starptautiski noteikta demilitarizēta teritorija. Salās ir aizliegts izvietot Somijas karaspēku, bet visi vietējie iedzīvotāji ir atbrīvoti no karadienesta Somijas armijā.
Astoņas stundas Ālandu Salās pat ar auto bija par maz, lai apskatītu pat nelielu daļu no lielāko salu interesantākajām vietām, tāpēc uz salām ir vērts kādreiz aizbraukt vēlreiz.
