Augsto tehnoloģiju lielvalsts Japāna nekautrējās par sevi atgādināt Latvijai ar piedāvājumu nopirkt no Japānas kaut mazliet zaļās tējas.
Nav iespējams nepamanīt Japānas stendu izstādē “Riga Food 2020”, ar kuras palīdzību Japāna cenšas palielināt savas tējas eksportu uz Latviju. Stendu 9. septembrī atklāja Japānas vēstnieks Jasuhiro Kavaguči. Ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību pasākumam no Japānas pieslēdzās šīs valsts lauksaimniecības ministrs Taku Eto, kurš savā uzrunā iekļāva frāzes latviešu valodā. Klātienē atklāšanas pasākumu pagodināja Latvijas lauksaimniecības ministrs Kaspars Gerhards.
K. Gerhards savā uzrunā kvalificēja Latvijas un Japānas attiecības kā “senas, dziļas, labestīgas”, bet kā šo attiecību tagadējā līmeņa zīmi piesauca Japānas investīcijas gāzes sektorā. Ar to domāts šā gada pavasarī noformētais darījums, kurā nepilnu trešdaļu no maģistrālo gāzesvadu uzņēmuma “Conexus Baltic Grid” akcijām nopirka investīciju fonds “MM Infrastructure Investments Europe Limited” ar adresi Londonā, bet īpašniekiem Japānā; šajā gadījumā M burti norāda uz Japānas tirdzniecības un investīciju konglomerātu “Marubeni”.
Attiecības ar Japānu ir brīnišķīgas no Latvijas viedokļa. Pirmkārt, vairāk nekā simts gadu laikā nekādu konfliktu starp valstīm nav bijis. Otrkārt, Japāna ir viena no nedaudzajām valstīm, ar kuru Latvijai stabili pozitīva tirdzniecības bilance.
Latvijas Republikas tapšanas laikā Japāna nekavējās ar Latvijas atzīšanu ne de facto (1919), ne de iure (1921), tiklīdz to bija izdarījušas Pirmā pasaules kara uzvarētājvalstis. Tikpat veikli tika atjaunotas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gada rudenī. Vēstniecību Latvijā Japāna atjaunoja 2000. gadā, bet rezidējošs vēstnieks šeit apmetās 2009. gadā. Latvijas vēstniecība ar visu vēstnieku Japānā darbojas kopš 2006. gada.
Kopš 1974. gada vēl padomju varas laikā notiek Rīgas draudzēšanās ar Japānas pilsētu Kobi, kas varbūt visvairāk palikusi cilvēkiem prātos ar pagājušā gadsimta 90. gadu vidus seriālu par Rīgā dzimušas zilonietes Zuzes pārcelšanos uz Kobi. Bijuši arī citi jauki notikumi un pasākumi dažādu kultūras un zinātnes novirzienu speciālistiem un entuziastiem.
Abu balstu ekonomiskās sadarbības hronikā kopš pagājuša gadsimta 90. gadiem pirmie ieraksti tādi, ka 1994. gada 23. martā Rīgā bijusi Japānas Eksporta bankas delegācija un ka 1996. gada 24. janvārī toreizējais ekonomikas ministrs Guntars Krasts ticies ar Japānas vēstnieku Latvijā Kagečiku Matano (laikā, kad vēstniecības nebija un vēstnieka pienākumus Latvijā darbu apvienošanas kārtībā veica veica vēstnieks Zviedrijā).
Līdz pozitīvai tirdzniecības bilancei ar Japānu Latvija nonākusi bez grandioziem pasākumiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati par šajā gadā pagājušajiem mēnešiem rāda Latvijas eksportu ap četriem miljoniem eiro mēnesī un importu - robežas starp vienu un diviem miljoniem mēnesī. Latvijas eksportā, protams, dominē koksne ar apmēram 2,5 miljoniem eiro mēnesī, kuriem jāpieskaita vēl pāris simtu tūkstošu eiro par mēbelēm. Latvijas zivju produkti uz Japānu tiek sūtīti par apmēram 300 tūkstošiem eiro mēnesī. Attiecībā pret Japānu Latvija izrādās arī minerālvielu eksporta valsts. Šī eksporta sadaļa mēdz pārsniegt pusmiljonu eiro mēnesī, bet nerāda stabilitāti.
Japānas eksportā uz Latviju galvenā prece ir kaučuks un tā izstrādājumi, kuru kopējā vērtība mēdz sasniegt miljonu eiro mēnesī, lai gan kuru katru mēnesi tā nenotiek. Rūpniecības preces (transporta līdzekļi, elektrotehnika u.c.) Latviju sasniedz partijās pusmiljona eiro vērtībā, bet šo preču veidi katru mēnesi citi. Japānas tējas importu statistiķi iekļauj sadaļā “kafija, tēja, mate un garšvielas”, kuru kopējais ievedums Latvijā naudas izteiksmē šogad svārstījies starp 118 eiro janvārī un 1 218 eiro jūnijā.
Tagadējo atgādinājumu par sevi Latvijas sabiedrībai Japāna nekautrējas noformēt neatbilstoši Japānas kā augsto tehnoloģiju lielvalsts un vispār lielvalsts tēlam. Tomēr Japāna ir tik ietekmīga vai iespaidīga, lai varētu pati izlemt, kā sevi parādīt pasaulei. Jasuhiro Kavaguči uzsvēra, ka tēja ar tās dzeršanas rituāliem ir Japānas tēla sastāvdaļa. Diez vai Japānas galvenais uzdevums tagad ir palielināt tējas eksportu uz Latviju, sacīsim, līdz stabili pusotram vai diviem tūkstošiem eiro mēnesī. Pat ja procentuālā izteiksmē tāda izaugsme izskatītos ļoti vētraina, ar papildu ienākumiem no tējas eksporta uz Latviju Japānai vajadzētu ilgu laiku, lai atpelnītu izdevumus par līdzdalību izstādē “Riga Food 2020”. Uzskatīsim šo Japānas tējas piedāvājumu par zīmi Japānas ieinteresētībai apspriest ar Latviju nopietnākus abu valstu tālākās sadarbība jautājumus.
