Ceļojumā uz Šauļiem devos ceturtdien, dienā, kad mediji satraukti vēstīja par jauniem Covid-19 gadījumiem Lietuvā, raisot bažas par otrā saslimstības viļņa tuvošanos. Šauļos satraukums nebija manāms. Cilvēki jutās priecīgi, pamazām atgriežoties iepriekšējā dzīvē. Šauļos strādā kafejnīcas, muzeji un veikali – viss, kas varētu interesēt tūristus. Starp citu, par Latvijas‒Lietuvas robežas atvēršanu lietuviešu būtu uzzinājuši arī bez mediju starpniecības. Jau pirmajā dienā pēc robežas atvēršanas veikalos atkal esot bijusi dzirdama latviešu valoda.
Šauļi atrodas tikai pāris stundu brauciena attālumā no Rīgas, ja ceļš tiek mērots ar automašīnu. Ideāls ceļojumu gala mērķis vienai dienai, tomēr ar vienu dienu ir par maz, lai aptvertu visu, ko tūristiem piedāvā šī nelielā pilsētiņa. Netālu esošā Latvija Šauļos ievijusi vairākas stīgas - gan namu arhitektūrā, gan Lietuvai nozīmīgu personu izglītībā, gan rododendros, kas uz Šauļu botānisko dārzu atceļojuši no profesora, rododendru selekcionāra Riharda Kondratoviča kolekcijas.
Pirmie saskarsmē ar Covid-19
Lietuvā līdzīgi kā Latvijā ārkārtējās situācijas laikā visi, kas vien to varēja, strādāja no mājām. Arī mācības skolās notika attālināti. Šobrīd pamazām notiek pāreja uz ierastu darba kārtību, bet joprojām sabiedriskās vietās, tajā skaitā veikalos, Lietuvā ir jālieto sejas maska. Tādas jānēsā arī gidiem un kafejnīcu darbiniekiem. Vismaz Šauļos cilvēki to dara apzinīgi, nekurnot. Lietuvā tieši Šauļos tika konstatēts pirmais ar Covid-19 saslimušais cilvēks, kas ar koronavīrusu bija inficējies Itālijā. Vietējie uzskata, ka tas, ka Šauļi bija pirmie Lietuvā, kas saskārās ar šo slimību, pilsētai esot palīdzējis. Viņi pirmie sāka apgādāties ar sejas maskām, cimdiem, dezinfekcijas līdzekļiem. Protams, arī Šauļos pāris nedēļas esot valdījis krīzes produktu pirkšanas trakums, taču tas ātri noplacis.
Lai pievilinātu ārvalstu tūristus, Lietuvas valdība apsver iespēju kompensēt katru trešo valstī pavadīto nakti. Lai apskatītu visu, ko tūristiem piedāvā Šauļi, ar vienu dienu tiešām nepietiek ‒ šeit muzeju vien ir vairāk nekā divdesmit.
Saldie prieki ar pārsteigumu
Lietuvā dzīve pamazām atgriežas ierastajās sliedēs - kafejnīcas darbojas, muzeji atvērti apmeklētājiem. Arī šokolādes muzejs, kas iekārtots konfekšu fabrikas “Rūta” vēsturiskajā ēkā, atkal darbojas un jau ir uzņēmis pirmās tūristu grupas pēc valsts robežas atvēršanas.
Arī “Rūta” izjuta Covid-19 izraisīto krīzi. Cilvēkiem pārstājot ceļot un doties ciemos, samazinājās saldumu pirkšanas apjomi. Rūpnīca turpināja strādāt, bet ar daudz mazāku jaudu, uz laiku slēdzot vairākus cehus, stāstīja fabrikas “Rūta” tūrisma departamenta vadītāja Odeta Kirniene. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā uzņēmumi saņēmuši valsts atbalstu. Visi darbinieki, kuriem krīzes laikā nebija jāiet uz darbu, saņēma minimālo algu - 607 eiro, no kuras 90 procentus apmaksāja valsts, 10 procentus darba devējs.
“Rūta” pamazāk atsāk ražošanu iepriekšējā apjom, un par to liecina ne tikai skaitļi, bet arī saldi rūgtā šokolādes smarža, kas apņem ikvienu tās tuvumā nonākušo, it īpaši šokolādes muzeja apmeklētājus.
Muzejs iekārtots “Rūta” vēsturiskajā ēkā, kuru, starp citu, projektējis latviešu izcelsmes arhitekts un inženieris Kārlis Reisons. Muzejā var uzzināt gan par šokolādes, gan fabrikas vēsturi. Meistardarbnīcā, kurā gan ir jāpiesakās iepriekš, var savām rokām pagatavot šokolādes gardumus. Ja ar pašu gatavoto ir par maz, un tā arī parasti ir, fabrikas veikaliņā var iegādāties saldumus līdzi nešanai, kā arī kafejnīcā nobaudīt šokolādes dzērienu vai pārsteigumu. Nestāstīšu, kāds tas ir, lai tiešām ir pārsteigums.
Baltais nams
Kārlis Reisons projektējis vairākas ēkas Šauļos, kurās iekārtoja kinoteātrus, skolas, teātri, kā arī privātmājas, starp kurām viena ir īpaša. Šauļos šo ēku sauc par Balto namu, visticamāk, divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nams tiešām ir balts. Ēka atšķiras ar impozantu arhitektūru un tiek uzskatīta par vienu no starpkaru perioda Šauļu modernās arhitektūras paraugiem. Zinātāji teic, ka otra šāda šī laikmeta tik labi saglabāta nama nav visā Lietuvā. Otrkārt - tajā kādreiz dzīvojušās Venclausku ģimenes dēļ. Ģimenes galva bija slavens advokāts, pirmais Šauļu birģermeistars, vēlāk pilsētas domes priekšsēdētājs Kazimirs Venclausks. Viņa sieva Staņislava Jaškevičūte-Venclauskiene - pirmā profesionālā lietuviešu aktrise, kas beigusi meiteņu ģimnāziju Rīgā. Mācījās dramatiskajos kursos Rīgā un Sanktpēterburgā. 1899. gadā vispirms Palangā (toreiz Kurzemes guberņā), vēlāk Liepājā, Rīgā un Šauļos tēloja pirmajā lietuviešu oriģināllugā ‒ Joza Vilkutaiša “Amerika pirtyje”. 1902. gadā apprecējās ar Tartu universitātes studentu, vienu no Lietuvas sociāldemokrātu partijas dibinātājiem Kazimiru Venclauski.
Līdzās aktīvajai sabiedriskai un politiskajai dzīvei Venclausku ģimenē no 1909. gada līdz 1940. gadam auga vairāk nekā 100 bērni. Tikai divi - Danute un Gražbīle - bija pašu, visi pārējie- bāreņi un pamesti bērni. Šajā ģimenē izaugušie bērni un bērnu bērni stāstījuši, ka vienlaikus ģimenē uzturējušies aptuveni 30 bērni. Staņislava vienmēr bijusi labā omā, bērnus nav rājusi, bet vienmēr iedvesmojusi. Staigājot pa šī nama pirmo stāvu, kuru apdzīvoja Venclausku ģimene, šķiet neticami, ka šajās nemaz tik plašās telpās ikdienā mierā un saticībā varēja sadzīvot 30 dažāda vecuma un interešu bērni. Prātam neaptverami šķiet tas, kā Staņislava šīs ēkas pagrabstāvā, kur kara laikā dzīvoja kopā ar meitu, slēpa ebreju bērnus, lai gan virs viņu galvām ēkā bija iekārtojies vācu armijas štābs. Abām Venclausku meitām ‒ Danutei un Gražbīlei ‒ piešķirts Pasaules taisnā goda nosaukums, kā arī augsts Lietuvas valsts apbalvojums.
Pagaidām Baltais nams nav atvērts apmeklētājiem, jo šobrīd notiek muzeja iekārtošanas darbi pēc vērienīgās restaurācijas. Atvērts apmeklētājiem tas tik augustā.
Villa ar 1500 rozēm
Kādreiz bērnībā dzīvoju Rīgā, Hospitāļu ielā, namā, pa kura logiem pavērās skats uz ādas fabriku “Kosmoss”. Šobrīd šajā vietā atrodas “Rimi” lielveikals, bet man joprojām atmiņā ir skābju smaka, kas nereti nāca no ādas fabrikas. Arī Šauļos senatnē bija ādas fabrika, turklāt daudz lielāka nekā Rīgā, Hospitāļu ielas apkārtnē esošā.
Nezinu, vai arī ap šo vietu senatnē virmoja skābju aromāts, bet, visticamāk, ne pārāk uzmācīgs, jo ādas fabrikas īpašnieks Haims Frenkelis tieši blakus rūpnīcai uzcēla greznu villu, kas neticamā kārtā ir saglabājusies neskarta līdz pat mūsdienām. Un ne tikai ārēji, bet arī tās iekšpusē. Pirmās brīvvalsts gados te darbojās ebreju privātģimnāzija, bet kara laikā gan vācu, gan padomju kara slimnīcas. Pateicoties to vadītāju inteliģencei, ēkas interjers ir saglabājis seno dvesmu. Villā ir iekārtota arī radošā darbnīca, kurā bērni un pieaugušie var izmēģināt roku ādas izstrādājumu gatavošanā. Tas tiešām ir aizraujoši!
Villu ieskauj dārzs, kurā šobrīd pumpurus raisa 1500 rožu krūmu. Katru no tiem dēstījusi kāda Lietuvai vai Šauļiem nozīmīga personība.
Hallo, Rīga!
Moderno tehnoloģiju cienītājiem varētu patikt telefonu muzejs, kas iekārtots kādreizējā pilsētas kases ēkā, kurā pēc tam bija “Hansabanka” (tagad šo banku dēvē par “Swedbank”). Starp telefona aparātiem, kas atceļojuši no dažādām pasaules valstīm, šeit apskatāms arī kriptovalūtas racējs. Tiesa, nevienam muzeja apmeklētājam ar to kriptovalūtu rakt neļauj, toties ikviens var izmēģināt pavisam senu saziņas līdzekli, pa kuru var arī čatot.
Beidzoties Covid-19 ierobežojumiem, tūristiem atļaus apskatīt naudas glabātavu, seifus, padomju laika inkasācijas somas, zīmogus, iesaiņotus un aizzīmogotus seifu atslēgu iepakojumus, dažādu valstu un laika periodu naudas kolekciju. Muzejā tiek organizētas ekskursijas un notiek izglītojoši pasākumi.
Rododendri no Latvijas
Aptuveni 10 minūšu attālumā no pilsētas centra atrodas Šauļu universitātes botāniskais dārzs. Tas dibināts 1961. gadā kopā ar Šauļu Pedagoģiskā institūta bioloģisko staciju. Pirmos augus un dārza ainavu šeit sāka veidot dabas pētnieks Stasis Gļaudis. Botāniskais dārzs aizņem gandrīz 7 hektāru platību. Tajā aug vairāk nekā 4 tūkstoši dažādu sugu un šķirņu augu.
Tiesa, pagaidām apmeklētājiem ir pieejami vien 2,5 hektāri, taču arī tas ir pietiekami, lai šeit pavadītu vairākas stundas, veldzējoties dabā, priecājoties par krāšņi ziedošiem augiem vai ar zinātnieka aci pētot augu kolekcijas.
Kopš botāniskais dārzs 2000. gadā ir iesaistījies starptautiskajā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas programmā, uzkrāta viena no lielākajām Lietuvas apdraudēto un reto augu kolekcijām, kurā ir 95 augu sugas. Dārzā ir 17 augu sugas, kas iekļautas Eiropas apdraudēto augu sugu sarakstos, un 12 sugas, kas iekļautas Eiropas Sarkanajā grāmatā.
Botāniskajā dārzā augi tiek audzēti atsevišķās nodaļās, ievērojot īpaši izvēlētu sistematizācijas formu. Augu ģeogrāfijas un sistemātikas nodaļā var iepazīties ar dažādu augu dzimtu pārstāvjiem. Apmeklētājus vilina ‘Ferula assa-foetida’ - pasaules gardēžu augstu vērtēta garšviela, zeltsakne (Rhodiola rosea) - tautas medicīnā ļoti labi pazīstams ārstniecības augs. Kalnu augu kolekcija izveidota tā, lai būtu iespējams redzēt Eiropas, Āzijas, Amerikas un citu kontinentu kalnu augus.
Lietuvas floras nodaļā uzmanību piesaista Lietuvas pļavu ārstniecības augi, bet puķkopības nodaļa izceļas ar savām bagātīgajām hostu, īrisu, liliju, dienziežu kolekcijām, nodaļā ir gan senāku Lietuvas selekcionāru radīto šķirņu, gan jaunu šķirņu augi.
Tieši šobrīd Šauļu botāniskajā dārzā zied rododendri un īrisi. Rododendri uz Šauļiem atceļojuši no slavenā Latvijas Universitātes botāniskā dārza Riharda Kondratoviča kolekcijas.
Botāniskais dārzs ne tikai aicina ekskursijās, bet piedāvā arī izglītojošas nodarbības, tematiskus seminārus, tēju degustāciju vai vienkārši mierpilnu atpūtu. Tā kā ieejas maksa ir ļoti demokrātiska - 2 eiro, iedzīvotāji to arī izmanto, atpūšoties kopā ar bērniem skaistā un izzinošā vidē.
Dabiskā valdzinājums
Šauļu gājēju bulvārī atrodas aptieka “Valerijonas”, kuras jumtu rotā seši kaķi. Un kā nu ne, ja tieši šeit ir vislielākās izredzes tikt pie baldriāniem. Šajā vietā aptieka darbojas jau daudzus gadus - no tā laika, kad 1870. gadā provizors Nuroks saņēma atļauju Šauļos atvērt trešo aptieku.
Tikko iekārtojis aptieku, viņš to pārdeva provizoram Limbergam. Gadu gaitā aptieka vairākkārt mainījusi īpašniekus, protams, tā neizspruka no nacionalizācijas. Taču tā ne brīdi neaizvērās. Šī aptieka ir viena no vecākajām aptiekām Lietuvā, kas nepārtraukti darbojas no pat tās atvēršanas. No 1977. gada “Valerijonas” aptieku vada provizore Almīra Girdeniene. Viņa atceras, ka tad, kad viņa kļuva par aptiekas vadītāju, aptiekas telpas darbinieki apsildīja paši, kurinot krāsni, kas atradās pagrabā. Tā tas bija līdz neatkarības atgūšanai. Tikai tad ēkā parādījās karstais ūdens. Tā bija vienīgā aptieka Šauļos, kura zāles gatavoja uz vietas.
Tagad “Valerijonas” ir ne tikai aptieka, bet arī Šauļu iedzīvotāju iecienīta tējnīca, kurā var baudīt gan brīvā dabā, gan Almīras dārzā ievāktu augu tējas, kā arī veģetārus ēdienus. Savukārt radošā darbnīcā Almīras uzraudzībā var pagatavot sejas vai roku krēmu no dabiskām sastāvdaļām.
