Pirms 30 gadiem neviens Latvijā par kalorijām pārtikas produktos nedomāja. Priecājās, ja veikalā varēja dabūt sviestu vai desu. Pieaugot labklājībai un preču pārpilnībai veikalos, Latvijā līdzīgi kā citās valstīs samilza cita problēma – aptaukošanās.
Slimību profilakses un kontroles centrs veselai pieaugušai sievietei rekomendē ar pārtiku uzņemt no 1840 līdz 2360 kcal, vīriešiem no 2290 līdz 2960 kcal (to daudzums variē atkarībā no svara, vecuma, dzīvesveida aktivitātes). Pārsniedzot šo daudzumu, lielākajai daļai cilvēku svars neizbēgami pieaug, un otrādi - samazinot uzņemtās pārtikas enerģētisko vērtību, svars dilst. Arī uztura speciāliste Alise Kindzule uzskata, ka formula, lai mazinātu svaru, ir diezgan vienkārša, proti ir jāapēd mazāk, nekā patērējam. „Tas panākams vai nu ēdot mazāk, vai kustoties vairāk. Turklāt viens no svarīgākajiem pamatprincipiem - neēst un nedzert „tukšās kalorijas”, piemēram, saldinātos dzērienus, konfektes, konditorejas izstrādājumus un citus neveselīgus našķus,” slimību profilaksei veltītajā pasākumā „Aktīvs šodien, vesels rīt!” skaidroja A. Kindzule.
Fizika uz šķīvja
Par kalorijām mēdz jokot, ka tās ir mazas radībiņas, kas pa nakti samazina apģērbu. Kā lai citādi izskaidro faktu, ka drēbes, kas vēl pirms mēneša derēja ideāli, tagad spiež?
Kalorija ir enerģijas mērvienība, ko 1824. gadā ieviesa franču fiziķis un ķīmiķis Nikolā Klemāns, nosakot, ka 1 kalorija ir enerģijas daudzums, kas nepieciešams, lai par 1 grādu pēc Celsija palielinātu temperatūru 1 gramam ūdens. Mūsdienās tās vietā izmanto džoulu, savukārt kalorijas (vai ērtības labad ‒ kilokalorijas (kcal)) izmanto enerģijas daudzuma norādīšanai pārtikā. Katram pārtikas produktam atkarībā no tā sastāva ir atšķirīga enerģētiskā vērtība. Aplami ir domāt, ka visas kūkas ir kaloriju bumbas, bet visi dārzeņi - bezkaloriju produkti. Kā uzzināt, cik kalorijām bagāts vai liess ir veikalā nopērkamais produkts? Lasīt etiķetes!
2014. gadā stājās spēkā Eiropas Savienības (ES) regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, un no 2016. gada 16. decembra uzturvērtības marķējumā obligāti jānorāda enerģētiskā vērtība un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzums. Līdz tam spēkā esošā likumdošana noteica, ka uzturvērtības marķējums ir brīvprātīgs.
Kumosu saldējumi
Saldējums ir našķis, no kura daudzi nevar atteikties, īpaši karstajās vasaras dienās. Taču arī saldējums var būt mazkaloriju, ja tas pagatavots ar zemu tauku un cukura daudzumu vai arī mazā porcijā. „Food Union” šogad sācis ražot kumosa saldējumus - 45 g (75 ml) iepakojumā.
„Kopš bērnības mīļākajam saldējumam „Pols” šajā sezonā seši jaunumi. No tiem trīs turpina „Pols” klasiskā krējuma saldējuma uz kociņa tradīciju, bet ar atsvaidzinošām augļu garšām un glazūrām ‒ upeņu, aveņu vai citronu, turklāt mazāk kumosu saldējuma formātos. Veselīgam dzīvesveidam kļūstot arvien populārākam, palielinās pieprasījums pēc mazāka izmēra saldumiem,” uzsver „Food Union” mārketinga vadītāja Latvijā Ieva Ražinska.
Šajos „Pola” kumosa saldējumos ir aptuveni 300 kcal uz 100 g, tātad, apēdot vienu šādu saldējumu, ir uzņemtas aptuveni 135 kcal.
Savukārt „Kāruma” biezpiena saldējuma 100 g ir tikai 135 kcal.
Izvēloties porciju ar 40 gramiem, vienā reizē tiek uzņemtas tikai 54 kcal! Salīdzināšanai ‒ glāzē (200 g) 2,5% piena ir aptuveni 104 kilokalorijas.
Arī alkoholā ir kalorijas
Otrs tievētāju klupšanas akmens ir alkohols. Lai arī alkoholam ir enerģētiskā vērtība, turklāt stiprajam alkoholam pat diezgan ievērojama, šobrīd uz alkohola pudeļu etiķetēm šāda informācija netiek atspoguļota. 2015. gadā Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju, kurā prasīja Eiropas Komisijai (EK) iesniegt priekšlikumus noteikumiem par uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu uz alkoholisku dzērienu etiķetēm. Taču pagaidām tālāk par runām Eiropas Savienība nav tikusi. Taču vismaz Vācijas Alusdarītāju federācija un Vācijas privātās alusdarītavas pērn nolēma, ka šādu soli spers pēc savas brīvas gribas, cerot, ka viņu paraugam sekos arī vīna un stiprā alkohola ražotāji. Vācijas socioloģijas institūta INSA pēc alusdarītavu pasūtījuma veiktā aptauja parādīja, ka 52% vāciešu priecātos par šādu informāciju.
Kamēr šāda prasība alkohola apritē nav obligāta un arī ražotāji nesteidzas likumam pa priekšu, alkohola enerģētisko vērtību var aprēķināt katrs pats. Vinzinis.lv vieš skaidrību, kā to izdarīt. „Jebkurā dzērienā esošo kaloriju daudzums atkarīgs no cukura un alkohola procenta. 1 gramā alkohola ir 7 kalorijas, 1 gramā cukura ‒ 4 kalorijas. Tātad 0,75 litros vīna, kas satur 10% alkohola, ir 525 kcal. Tām jāpieskaita vēl vīnā esošais cukura daudzums (2‒5 g/l sausam vīnam vai 30‒200 g/l deserta vīnam). Tātad sausā vīna pudelē ir aptuveni 500‒600 kcal, savukārt Latvijā tik iecienītajā kagorā pat divas reizes vairāk ‒ 1320 kcal. Savukārt cik daudz kaloriju ir 40% degvīnā? Parēķiniet paši. 200 gramos degvīna būs 560 kcal. Tātad, ja gatavojaties novājēt, tad aizmirstiet stipro alkoholu,” brīdina vinzinis.lv
