Latvija – Korejas popa un "AC/DC" patērētāju valsts

© SCANPIX

Gadu mijai tuvojoties un arī jaunajā gadā ar visām četrām iebrienot, tiek veikti dažādi apkopojumi, rīkotas aptaujas, noteikti reitingi un topi utt. Neatkarīgā nolēma palūkoties, kādus mūzikas CD un LP, tas ir, kompaktdiskus un vinila plates pērk Latvijā. Rezultāti ir itin šokējoši.

Pēc Ainara Mielava stūrētā veikala “Upe” aizvēršanās nav vairs nemaz tik daudz tirdzniecības vietu, kas specializējušās mūzikas produkcijas pārdošanā. “Neatkarīgās” izvēle krita uz divām: Vecrīgā strādājošo šīs jomas flagmani “Randoms” un pašā Rīgas pievārtē, tirdzniecības centrā “Spice” sev stūrīti atradušo veikalu “Mikrofons”. Pirmajam ir apjoms, otrajam - vārds, abiem - pieredze un prasmes pārdot.

Un mūzikas veikala “Randoms” dati pārsteidz pēc pilnas programmas. 2020. gadā pārdotāko ārzemju mūzikas CD topa pirmajās piecās vietās, kā arī 7., 9. un 11. vietā ir grupas BTS produkcija, dažnedažādās tās versijās. Jūs nezināt, kas ir BTS? Tā ir septiņu dienvidkorejiešu puišu popgrupa, pilnajā nosaukumā “Beyond The Scene”, tiek dēvēta arī par “Bangtan Boys”, kas ir ārkārtīgi populāra savā dzimtajā pusē. Lai gan BTS pastāv tikai no 2013. gada, tās oficiālajā diskogrāfijā ir jau deviņi studijas albumi, 11 kompilācijas un seši EP, turklāt tie tiek izdoti dažādās variācijās. “Randoma” topa sestajā vietā ir “Ateez”, astotajā - Harijs Stailzs, bet desmitajā “Stray Kids”. Arī “Ateez” un “Stray Kids” ir K-pop grupas, tikai pastāv no 2017., 2018. gada, un tajās ietilpst pa astoņiem korejiešu jaunekļiem. Šeit laikam vietā būtu neliels paskaidrojums: K-pop jeb korejiešu pops ir savdabīgs mūzikas žanrs, kas sevī ietver visai plašu apvienojumu no deju mūzikas un elektropopa līdz pat r’n’b un repam. Taču pats galvenais - tā ir subkultūra, kas jauniešu vidū ir populāra visā pasaulē. Pa vidu iesprukušais kādreizējais britu puišu popgrupas “One Direction” dziedātājs Harijs Stailzs var justies lepns šādā kompānijā, turklāt tikai aiz visiem nosauktajiem šajā topā ir “AC/DC”, “Metallica” (ar 1986. gada albumu “Master Of Puppets”), “Nirvana” (ar nemirstīgo “Nevermind”), Teilore Svifta, Billija Ailiša un citi.

Bet varbūt šo grupu diskus nopērk tikai pāris fani, un “Latvijas tirgus taču ir niecīgs, te nekāda mūzikas industrija nav iespējama” (tā parasti gaužas mūsu mūziķi), tāpēc nokļūt šāda topa virsotnē varētu jebkurš? Ne gluži. Protams, līdz digitālajā vidē esošajam apgrozījumam un pasaulē pārdoto CD apjomiem latvju mūzikas ierakstu veikaliem ir kā rāpus līdz Korejai, taču pirmajās septiņās vietās esošie K-pop pārstāvju diski katrs (katrs!) ir nopirkti vairāk nekā simts eksemplāru apjomā, kamēr Stailzam iepretī greznojas vien - 22 gab. K-pop netiek arī grēdām atskaņots radio, par to nevar lasīt plašus aprakstus medijos, diez vai kāds vispār zina, kā šos puišus sauc, un tomēr - viņus pērk. Kāpēc? BTS katram savam CD piedāvā kādu bonusu, piemēram, krāšņas fotokartītes, plakātus, bilžu grāmatiņas, uzlīmes utt. Un nevajadzētu arī domāt, ka Vaļņu ielā esošajā “Randomā” iebrukuši Korejas tūristi no čārterreisa un izpirkuši veikalu sausu - pircēji ir mūsu pašu skolēni, kuriem vismaz šņabi un cigaretes oficiāli varēs pārdot pēc kādiem 5 - 7 gadiem. No kurienes viņiem nauda nebūt ne lētajam CD iegādes priekam, tas jau ir cits jautājums. No otras puses - centra skolās lielākoties nemācās vienkāršā proletariāta bērni, tātad arī ar kabatasnaudu viņiem nav problēmu.

Savukārt “Mikrofona” veikaliņa topā jau ir pavisam cits stāsts - te iestaigā nevis skolēni, bet nopietni vīri un sievas. 2020. gadā pārdotāko ārzemju mūzikas topa galvgalī ir jaunākais “AC/DC” albums “Power Up” - nopirktas 62 austrāliešu smagā roka meistaru plates vai CD. Tālākajās vietās - “Yello” ar albumu “Point”, “Deep Purple” ar “Whoosh!”, Billija Ailiša ar “When We All Fall Asleep Where Do We Go”, Ozijs Osborns ar “Ordinary Man” un “AC/DC” ar soundtreku “Iron Man 2” (2010. gads!). Protams, “mikrofonieši” vairāk asociējas ar latviešu mūziku, un to droši vien šeit meklē vairāk. 2020. gadā pārdotākās latviešu mūzikas Top 15 galvgalī ir Raimonds Pauls ar izdevumu “Dziesmas” (27 eksemplāri), kas apsteidz “Prāta vētras” albumu “Par to zēnu, kas sit skārda bungas” (26), Mārtiņa Ruska “Piparmētru tēju” (23), izlasi “Vislabākā latviešu izlase bērniem, 1. daļa” (22) un Dona “Tūristu” (20). Starp citu, pārdotāko vinila plašu ziņā Maestro zaudē tikai “AC/DC”, toties ir priekšā “Queen” dubultniekam “Greatest Hits”.

“Randomā” situācija ar latviešu albumiem ir pavisam citādāka - te pirmajā sešniekā ir trīs “Mesa” darbi, kas, iespējams, saistāms ar to, ka Gacho albumus var nopirkt tikai šeit (un “cirkļos”). Topa augšpusē vēl gozējas izlase “Ieklausies dvēseļu putenī”, “Prāta vētras” labāko dziesmu kompilācija “The Best” un Mārtiņa Ruska “Piparmētru tēja”. Protams, var smaidīt par to pārdošanas daudzumiem, taču ņemsim vērā, ka, piemēram, jau pieminētās Raimonda Paula “Dziesmas” ir divu vinila plašu un CD apkopojums, kas noliktavā pieejams par 45 eiro, bet veikalā vēl dārgāk. Plates un arī CD vispār nav lēts prieks, taču izrādās, ka mūsu ļaudis joprojām ir gatavi investēt mūzikā, tikai viņi vēlas klāt kādu “odziņu” - kaut vai autogrāfu. Tas tā, latvju mūziķu zināšanai.

*Pārdošanas dati apkopoti pirms Ziemassvētkiem, līdz ar to CD un LP iegāde svētku apdāvināšanās priekam tajos varētu ieviest korekcijas.

Svarīgākais