Lai cik tas skaudri skanētu, mēs šajos laikos aizvien vairāk esam spiesti pierast pie nāves, un tomēr katrs individuāls šāds gadījums ir šokējošs. Svētdienas rītā Latvijas mūzikas dzīvē tika aizšķirta vesela nodaļa – mūžībā tika aizsaukts Gvido Linga.
Droši vien katram Gvido Lingas vārds asociējas ar kādu konkrētu laika periodu vai dziesmu, tomēr lielākajai daļai tie būs 80. gadi, kad TV ekrānos pirmoreiz parādījās tādas grupas kā “Ārprāc” un/vai “Zig Zag” ar izbalinātā un spurainā matu ērkuļa un saplēsto zeķubikšu īpašnieku Gvido Lingu, tolaik vēl Vasiļjevu, pie mikrofona, dziedot “Signe melo”. Tas bija laiks, kad sabiedrībā un arī mūzikā sāka bangot dumpinieciskais vilnis, tas bija laiks, kuru režisors Juris Podnieks dokumentēja savā leģendārajā filmā “Vai viegli būt jaunam?”. Simboliski, ka burtiski nupat televīzija atkal rādīja šo filmu, par godu traģiski bojā gājušā Jura Podnieka 70 gadu jubilejai - tā būtu bijusi 5. decembrī. Arī Gvido Linga ir sava laikmeta ikona, viņš simbolizē panku kustības aizsākumu Latvijā, “underground” un citas nepieradinātās mūzikas galvas pacelšanas laiku. Gvido bija tikai 51 gads…
Ar Gvido un viņa grupas “Linga” mūziķiem šo rindu autors pēdējo reizi klātienē tikās Rīgas kinostudijā šā gada februārī, kur viņi gatavojās savas dubultjubilejas 20. februārī VEF kultūras pilī atzīmēšanai: Lingam - 50, grupai “Linga” - 30. “Mēs koncentrējamies uz to, ka šovasar būs diezgan daudz festivālu un pilsētas svētku, kuros uzspēlēt. Ja viss noritēs gludi un bez ekscesiem, jubilejas koncertam noteikti būs arī turpinājums - vasaras beigās jeb rudens sākumā rīkosim šim jubilejas koncertam “afterparty” jeb jubilejas gada noslēdzošo koncertu Rīgā,” toreiz prātoja mūziķis. To visu izjauca Covid-19. Lai gan Gvido par veselību nesūdzējās - ne tad, ne savās pēdējās dienās, bija manāms, ka problēmas rada liekais svars, kas savukārt izsauc aizdusu un tamlīdzīgas lietas. Taču Gvido kā vienmēr bija vienkāršs, sirsnīgs un optimistisks - savs čalis! Viņam bija plāni par jaunu dziesmu rakstīšanu, darbu ierakstu studijā un koncertiem, tāpat arī sadzīviskā jomā bija dažnedažādas ieceres, taču… Nāve bieži vien paņem labākos, turklāt tad, kad ir jaunas idejas. “Signe melo, melo, melo / Signe melo, acīs skatīdamās,” ausīs skan vairs tikai viņa dziesmas. Pirms kādām piecām dienām mūziķim sākušās problēmas ar sirdi, taču mediķiem turpat ātrās medicīniskās palīdzības mašīnā viņu izdevies no tās pasaules atsaukt atpakaļ. Un tomēr svētdien noticis nenovēršamais.
Grupai “Linga” šis relatīvi īsā laikā ir jau otrais trieciens - pērn 25. septembrī tikai 49 gadu vecumā mūžībā tika aizsaukts ģitārists Edgars Ķauķis jeb Melnais. “Mēs jau visu bijām sagatavojuši, lai varētu radoši strādāt, bet - nomira Melnais… Stīga pārtrūka. Ir jāattopas un jāmeklē veids, kā šo stīgu salabot,” jau minētajā intervijā šo rindu autoram teica Gvido, piebilstot: “Redz, kā jocīgi sanāca - man likās, ka mēs [grupā] mūžīgi būsim nemainīgā sastāvā, diemžēl gadījums ar Melno pierādīja, ka neviens nav mūžīgs…”. Šogad 25. septembrī grupa “Linga” sniedza koncertu Melnā piemiņai - tas notika bufetes picērijas “Ansamblis” āra terasē, Robežu ielā 38. Tagad, 26. decembrī, no pulksten 11 līdz 16 šajā pašā vietā notiks publiska atvadīšanās no Gvido Lingas, protams, ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un distancēšanās prasības. Stīga ir pārtrūkusi…
