Ļoti viegli aizliegt visu, kas ir slikts, kaitīgs, kas neiederas mūsu saprašanā par pasaules lietu kārību. Nesalīdzināmi grūtāk ir panākt, lai aizliegums patiešām pasargātu cilvēkus no visa kaitīgā, ļaunā un nepareizā. Kā salāgot mūsu pašu pasargāšanu no nelabumiem ar sapratni par kaitīgo un varas un likumdevēju tieksmēm sarežģītas lietas risināt ar normatīvo aktu metodēm – to mēģināsim noskaidrot mūsu informatīvajā sadaļā “Aizliegumu zona”.
Ikdienas darbā žurnālistikā ik brīdi saskaramies ar vēstīm par kaitīgo un atkarību raisošo vielu izplatību bērnu un jauniešu vidū. Par to zina arī atbildīgās institūcijas un resori.
Izveidojusies situācija - visi visu zina, bet nezina, ko īsti darīt. Taču kaut kas ir jādara, pretējā gadījumā tautā rūgs neapmierinātība, kas ietekmēs tā vai cita politiskā spēka reitingus.
Šobrīd dominējošā metode cīņai ar kaitīgo vielu ietekmi uz sabiedrību ir likumos un normatīvajos aktos iestrādātie ierobežojumi un aizliegumi. Ik dienas par to mums atgādina brīdinājumi tirdzniecības vietās par ierobežotajiem pieejamības laikiem alkoholam, 2025. gada 1. janvārī stājās spēkā aizliedzošas un ierobežojošas prasības tabakas aizstājējproduktiem. Pēc VID amatpersonu teiktā, ieņēmumi no akcīzes kaitīgajām vielām krītas. Tātad tās lietojam mazāk, tātad aizliegumi nesuši galvu reibinošu uzvaru. Bet kā ir reālajā dzīvē? Nekā tamlīdzīga! Vismaz kaitīgo tabakas aizstājējproduktu jomā lietotāju skaita uzplaukums tieši bērnu un jauniešu vidē. Kādēļ tā? Bet kādēļ gan lai tā nebūtu? Tas, kas aizliegts Latvijā, ir brīvi nopērkams Polijā. Ja tas ir tā, tad sanāk, ka ieviestie aizliegumi ir pavēruši plašu taku nelegālajam biznesam. Eiropas Savienībā taču ir vienota tirdzniecības telpa - aizbrauc uz Suvalkiem, sapērcies pie mums aizliegto, ved šurp, tirgo, gūsti peļņu. Kāpēc gan tik tālu jābrauc, ja var pasūtīt to visu pakomātos? Kur tad palika sākotnējais mērķis pasargāt tautu no nelabumiem? Vēl trakāk - paverot ceļu nelegālajam tirgum, esam devuši triecienu mūsu jau tā ļodzīgajam valsts budžetam. Esam varonīgi pārbīdījuši tirdzniecību no legāla veikala uz anonīmu čatu, pakomātu vai skolas gaiteni. Piemēram, akcīzes nodokļa ieņēmumi no alternatīvajiem tabakas produktiem 2025. gadā bija aptuveni par 5,3 miljoniem eiro jeb 16,1% mazāki nekā 2024. gadā.
Protams, tas nenozīmē, ka kaitīgām vielām jābūt brīvi pieejamām. Smēķēšana, nikotīna produktu lietošana, alkohola un citu apreibinošu vielu lietošana rada nopietnus veselības riskus, turklāt bērniem un pusaudžiem tās ir īpaši bīstamas. Taču ar labu nodomu pieņemts aizliegums nav automātiski efektīvs aizliegums.
TV intervijās “nra.lv sarunas” par jauniešiem un aizliegtām vielām izskanēja satraucošs piemērs: aizliegtos produktus varot pasūtīt internetā un saņemt ātri, bet nelegālajā tirgū piedāvājumā var būt arī vielas ar daudz lielāku stiprumu, nekā atļauts legālajā apritē. Šādām precēm nav uzticamas kvalitātes kontroles, vecuma pārbaudes vai skaidras informācijas par sastāvu. Pircējs var nezināt, ko tieši iegādājas un kādu risku uzņemas. Pats traģiskākais - pircējs ne vienmēr ir pieaugušais. Nelegālā tirgus pārdevējam vecuma ierobežojumi ir tikai šķērslis, ko apiet. Ja legālam tirgotājam ir pienākums pārbaudīt pircēja vecumu, tad anonīmā saziņā un nelegālā piegādē šādas barjeras var nebūt. Tādēļ aizliegums, kas ierobežo pieaugušo legālo piekļuvi, ne vienmēr apgrūtina jauniešu piekļuvi. Dažkārt notiek pretējais: produkts pazūd no uzraudzīta tirgus, bet paliek pieejams vidē, kur pieaugušajiem, skolām un valstij ir mazāk iespēju kontrolēt, kas to tirgo un kam pārdod.
Vēl satraucošāk ir tas, ka nelegālā tirdzniecība ienāk skolās un izplatītāji ir paši skolēni. Tas nav tikai jautājums par kārtības pārkāpumu vai “sliktu ietekmi”. Pusaudzis, kurš pārdod vai nodod citiem vielas, pats var būt ievilkts riskantā vidē, pakļauts spiedienam un neapzināties, cik nopietnas sekas var būt gan viņam, gan pircējam. Skolas vide kļūst par vietu, kurā nelegālais tirgus meklē jaunus klientus un izplatītājus.
Nelabums izplatās, un tajā pašā laikā valsts zaudē nodokļu ieņēmumus. Intervijās “nra.lv sarunas” par valsts budžetu tika pievērsta uzmanība arī tam, ka akcīzes ieņēmumi var nesasniegt plānoto, ja legālais patēriņš aizplūst uz nelegālo tirgu. Tas nenozīmē, ka nodokļi būtu jāatceļ vai kaitīgu produktu lietošana jāveicina. Tas nozīmē, ka nodokļu un aizliegumu politika jāvērtē pēc faktiskajām sekām, nevis tikai pēc labajiem nodomiem.
Aizliegumu atbalstītāji saka: ja viela ir kaitīga, tās tirdzniecība jāaizliedz. Taču pieprasījums nepazūd tikai tāpēc, ka to nosaka likums. Ja cilvēks vēlas preci iegādāties, bet legāli to nevar, viņš var meklēt nelegālu ceļu. Jo lielāka atšķirība starp legālā un nelegālā tirgus cenu vai pieejamību, jo vilinošāks var kļūt nelegālais piedāvājums. Savukārt jauniešiem “aizliegtais” reizēm kļūst par izaicinājumu vai statusa zīmi, nevis atturošu brīdinājumu.
Tāpēc jārunā nevis par vienkāršu izvēli starp “visu aizliegt” un “visu atļaut”, bet par gudrāku regulējumu. Tur, kur to iespējams darīt, tirdzniecība jāizceļ no nelegālā tirgus stingri kontrolētā legālā apritē: ar vecuma pārbaudēm, produktu sastāva un stipruma ierobežojumiem, drošības prasībām, reklāmas ierobežojumiem un atbildību par pārdošanu nepilngadīgajiem. Noteikumiem jābūt arī savstarpēji saprotamiem kaimiņvalstīs, lai viena valsts nekļūtu par vietu, kur aizliegtais ir viegli pieejams pāri robežai vai internetā.
Tas nav aicinājums normalizēt atkarību izraisošu vielu lietošanu. Tieši pretēji - runa ir par to, lai kaitīgās preces netiktu atstātas nekontrolētu tirgotāju ziņā. Taču regulēta tirdzniecība nav brīva piekļuve: tā nozīmē pārbaudāmu izcelsmi, uzraudzību un iespēju vērsties pret tiem, kas pārkāpj noteikumus. Un nevienam regulējumam nevajadzētu atcelt stingru aizliegumu pārdot šīs preces bērniem.
Arī ar regulējuma maiņu vien nepietiks. Ģimenēs un skolās bērniem un jauniešiem ir jāstāsta, kādas sekas vielu lietošana var radīt veselībai un dzīvībai. Nevis tikai jānolasa aizliegumu saraksts, bet jāizskaidro, kas notiek ar ķermeni, atkarības veidošanos, spēju mācīties un pieņemt lēmumus. Jārunā par nezināmu vielu saturu un pārdozēšanas risku, neiedvešot maldīgu pārliecību, ka nelegāls produkts ir nekaitīgs tikai tāpēc, ka tas izskatās pazīstams.
Šādai sarunai jābūt regulārai, atklātai un bez pazemošanas. Ja jaunietis jau ir pamēģinājis vai nonācis atkarībā, viņam jāvar vērsties pie pieaugušā, nebaidoties, ka vienīgā atbilde būs sods. Kā “nra.lv sarunas” diskusijā uzsvēra sociālā darba speciāliste, ar zināšanām vien nepietiek - svarīga ir arī attieksme, uzticēšanās un sajūta, ka palīdzību iespējams saņemt. Vienlaikus skolai ir vajadzīgas skaidras robežas un rīcība, ja tajā tiek tirgotas vielas.
Pret šo problēmu nevar cīnīties tikai ar aizliegumu, inspektoru reidiem ar speciāli apmācītiem suņiem vai sodu. Taču nevar arī izlikties, ka nelegālais tirgus pats par sevi pazudīs. Ja tas ir kļuvis par vieglāko ceļu līdz bērniem, valstij jāuzdod neērts jautājums: vai pašreizējā politika šo tirgu samazina vai netīši padara to ienesīgāku un pieejamāku?
Mērķim jābūt skaidram - pasargāt bērnus, mazināt kaitējumu un nepieļaut, ka peļņu no atkarībām gūst nelegālie tirgotāji. Lai to panāktu, vajadzīga gan pārdomāta un kontrolējama tirdzniecības politika, gan konsekventa izglītošana ģimenēs un skolās. Aizliegums ir instruments, nevis pierādījums tam, ka problēma ir atrisināta. Ja tas nedarbojas, drosme ir nevis aizliegt vēl vairāk, bet godīgi pārskatīt, kas bērnus patiešām pasargā.
Informēsim par kaislībām ap aizliegumiem un stilīgu dzīvesveidu
Sadaļā “Aizliegumu zona” izvietosim intervijas, analītiskus materiālus un informāciju ne tikai par aizliegumiem, bet arī par to, ko un kā runāt ar bērniem un jauniešiem, par visa kaitīgā ietekmi uz organismu, par veselīgu dzīvesveidu un to, ka veselīgi dzīvot ir stilīgi, nevis stilīgi ir pa stūriem tramīgi uzņemt kaitīgās vielas. Vienlaikus mēs informēsim arī par riskiem, ko sabiedrībai rada nelegālais tirgus, un to, cik miljonu nenonāk valsts budžetā, par to, kāds ir akcīzes nodokļa paradokss, informēsim par to, kā ar kaitīgām lietām cīnās Francijā, Austrālijā, Nīderlandē, Beļģijā, izcelsim pozitīvās pieredzes, kā no kaitīga dzīvesveida nokļūt uz modernas, veselīgas, baudpilnas esības takas.
