Vai "Re:Baltica" pētniekiem vajadzīgs labs latviešu valodas skolotājs?

© Ekrānšāviņš

Neatkarīgās redakcija trešdien saņēma vēstuli no Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica”, kur rakstīts šāds teksts (saglabājam oriģinālo rakstību): „Šā gada 21.aprīlī vietnē neatkariga.nra.lv ir publicēta NRA galvenās redaktores Elitas Veidemanes intervija ar Pēteri Apini, kurā, citastarpā apgalvots, ka „Pavļuts svaidās ar naudu (..), bet daži miljoni aizejot reklāmas kampaņai – nenodrukātajai avīzei (..) un „Re:Baltikai”, kas „atmasko” šo nejēdzīgo tēriņu noliedzējus.”

Apgalvojums, kas šajā intervijā attiecināts uz Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru „Re:Baltica”, ir pilnībā nepatiess. „Re:Baltica” nav saņēmusi ne centa ne no Vakcinācijas biroja organizētajām komunikācijas kampaņām, ne no Veselības ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu kampaņām.

Nepatiesās ziņas acīmredzami sniegtas ar nodomu sēt šaubas par „Re:Baltica” darba motivāciju un neatkarību.”

Tālāk seko pamācības, kas ir jādara tam medijam, kurš, rebaltikasprāt, ir nogrēkojies.

Noteikti izdarīsim!

Bet sāksim ar to, ka, intervijas laikā formulējot atbildi, intervējamās personas aizdomas tika izteiktas gandrīz kā fakts, kam nav tieša apstiprinājuma. Kāpēc „gandrīz”? Tāpēc, ka teikuma daļā „daži miljoni aizejot reklāmas kampaņai” darbības vārds ir atstāstījuma formā, bet tā, kā zināms no latviešu valodas 7. klases mācībvielas, netiek uzskatīta par apgalvojumu: atstāstījuma izteiksme norāda, ka runātājs nav pārliecināts, vai izsacītā darbība atbilst īstenībai, tāpēc runātājs neapgalvo. Tātad atliek secināt, ka tas, ko intervijā konkrētajā vietā teica Pēteris Apinis, nav apgalvojums, līdz ar to „Re:Baltica” sašutumam nav pamata.

Toties mūsu neizpratne par „Re:Baltikas” žurnālistu izdabāšanu varai un Veselības ministrijas struktūrām gan saglabājas. Kāpēc pētnieki nevarētu izčekot, piemēram, „Vakcinācijas avīzes” apšaubāmo lietderību un arvien augošo finansējuma pieprasījumu? Vai šis izdevums gadījumā nekalpos par reklāmpapīru veselības ministra Pavļuta pārstāvētajai partijkopai „Attīstībai/Par”, kas pilnīgi noteikti startēs pašvaldību vēlēšanās? Par šiem jautājumiem rebaltikas žurnālisti gan izvēlas paklusēt.

Ir daudz variantu, kā atbalstīt varas partijas: vien jārod sevī centība un vēlme. Uzdosim tikai vienu jautājumu: varbūt pētniekiem tomēr vajadzētu vienoties par kaut kādu normālu atalgojumu, lai darbu nedarītu pa tukšo?... Tas vienkārši ir draudzīgs jautājums, un to, protams, nevar uzskatīt par apgalvojumu.

Tas - pirmkārt. Otrkārt. Mēs noteikti ņemsim vērā jūsu ieteikumus, kā rīkoties medijiem, kuri izdarījuši kaut ko nelabu. Bet tas notiks tad, kad mēs, nedod, Dievs, kaut ko tādu izdarīsim. Taču šoreiz varam atvainoties tikai par to, ka neesam jums sagādājuši labus latviešu valodas skolotājus. Ja rodas nepieciešamība - dodiet ziņu! No sirds palīdzēsim!

Vienmēr jūsu

Neatkarīgā

Komentāri

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Svarīgākais