Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Lietuvas valdība informējusi Polijas enerģētikas uzņēmumu “Orlen” par saviem plāniem ieviest virspeļņas nodokli, paziņojis premjerministrs Mindaugs Sinkevičs. Viņš arī atzina, ka “Orlen” savukārt brīdinājis valdību, ka papildu nodoklis ietekmēs uzņēmuma investīcijas naftas pārstrādes rūpnīcā. "Mēs patiešām esam gan tieši, gan starp rindām, gan publiski pateikuši, ka neatsakāmies no virspeļņas nodokļa jautājuma. Esmu uzdevis ministriem iesniegt iespējamo risinājumu, bet šeit, protams, mums tas ir jāizskata ļoti objektīvi," ceturtdien Seimā sacīja Sinkēvičs, atbildot uz deputāta Aida Gedvila jautājumu par to, vai valdība ir tieši konsultējusies ar “Orlen” vadību par šo jautājumu. Premjerministrs uzsvēra, ka, ja tiks pieņemts lēmums aplikt ar nodokli naftas un citu enerģētikas uzņēmumu virspeļņu, tas attieksies ne tikai uz “Orlen Lietuva”, kuram pieder Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca. "Visi ir ļoti koncentrējušies uz “Orlen”, tikai uz “Orlen”, it kā citu enerģētikas uzņēmumu nebūt, bet varbūt tomēr ir vēl daži. Mēs izmantojam praktisku pieeju - mēs skatāmies uz rezultātu," sacīja Sinkevičs. Premjerministrs uzsvēra, ka, lemjot par virspeļņas nodokli, svarīgas ir arī starpvalstu attiecības. "Mums ir jāsaprot, ka šeit ir starpvalstu kaimiņattiecību komponente, kas arī ir svarīga, bet mums ir jādomā no nacionālas valsts perspektīvas, un es par to domāju. Es saprotu, ka tas varētu būt delikāti. Dzīvē ir divas lietas, no kurām nevar izvairīties - nāve un nodokļi, un neviena no tām nav patīkama," sacīja premjerministrs. “Orlen” izpilddirektors Ireneušs Fafara šonedēļ paziņoja, ka grupai būs jālemj par turpmākām investīcijām Mažeiķu rūpnīcas modernizācijā. Viņš teica, ka tas pagarinātu tās darbības laiku par desmit gadiem, bet, ja tiks pieņemts lēmums atteikties no projekta, grupa uzņemsies risku slēgt staciju. Pēc Sinkeviča teiktā, “Orlen” informēja valdību, ka papildu nodokļu uzlikšana uzņēmuma Lietuvas filiālei ietekmēs tā plānus turpmākām investīcijām rūpnīcā. "Mums tika paziņots, ka uzņēmumam ir investīciju plāni, kuru īstenošanu ietekmēs papildu nodokļi. Tas tika norādīts, un tā ir uzņēmuma skaidra nostāja," premjerministrs skaidroja Seimā. "Manas vizītes laikā Mažeiķos mums teica, ka tas, visticamāk, jau ir izmaksājis vairāk nekā 800 miljonus eiro, ka projekta pabeigšanai papildus jau iztērētajiem 800-900 miljoniem eiro var būt nepieciešami vēl 0,5 miljardi eiro," skaidroja Sinkevičs. Fafara intervijā Polijas ziņu aģentūrai PAP uzsvēra, ka galvenais jautājums ir, vai “Orlen Lietuva” spēs segt šīs izmaksas patstāvīgi, bez papildu atbalsta no Polijas koncerna puses. Vēlāk ceturtdien Sinkevičs sacīja, ka Lietuva vēl nav saņēmusi informāciju no Polijas varas iestādēm par iespējamu Mažeiķu rūpnīcas modernizācijas apturēšanu vai tās slēgšanu. Premjerministrs sacīja, ka viņš “Orlen” vadītāja paziņojumu uztver kā preventīvu vēstījumu attiecībā uz plāniem ieviest virspeļņas nodokli. "Es dzirdu “Orlen” vadības un pārstāvju paziņojumus. Ir skaidrs, ka daži paziņojumi šķiet preventīvi vēstījumi. Es tos saprotu tā, ka, iespējams, nevajadzētu uzdot jautājumus par dažiem neērtiem nodokļiem, jo pastāv noteikti apsvērumi, vai tie būtu saistīti ar rūpnīcas pārvietošanu vai projektu īstenošanu," Sinkevičs sacīja žurnālistiem Seimā. "Es domāju, ka šie ir provizoriski brīdinājumi, taču tas nemaina nostāju. "Katru reizi, kad apstājamies degvielas uzpildes stacijā, redzam, kā mainījušās enerģijas un degvielas cenas, un saprotam, ka, cenām pieaugot, kāds kļūst bagātāks," viņš piebilda. Saskaņā ar neoficiāliem PAP datiem, lai pabeigtu investīcijas Mažeiķos, nepieciešami aptuveni 600-700 miljoni ASV dolāru (aptuveni 536-625 miljoni eiro). Saskaņā ar PAP datiem, kopš 2006. gada, kad tika iegādāta Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, “Orlen” tajā ir ieguldījis vairāk nekā piecus miljardus ASV dolāru, savukārt “Orlen Lietuva” šajā periodā ir guvusi aptuveni vienu miljardu ASV dolāru peļņu. Pēc “Orlen” vadītāja teiktā, uzņēmuma peļņa ir pārāk zema, tāpēc viņš neredz iespēju atgūt investīcijas. No otras puses, Mažeiķu pārstrādes rūpnīcas pastāvēšana ir attaisnojama tikai ar to, ka tai nav nepieciešams papildu finansējums. BNS aptaujātie eksperti Fafaras paziņojumu raksturoja kā sarunu nostāju Lietuvas politiķu diskusiju kontekstā. BNS ziņoja, ka pagājušā gada novembrī “Orlen Lietuva” pārtrauca līgumu ar Lielbritānijas enerģētikas projektu vadības uzņēmumu “Petrofac” par naftas atlikumu pārstrādes iekārtas būvniecību pastāvīgu veicamo darbu kavējumu dēļ, ko izraisīja finansiālas grūtības un novēloti maksājumi Lietuvas apakšuzņēmējiem. Pēc “Orlen Lietuva” pārstāvju teiktā, līdz tam laikam bija pabeigti aptuveni 80% projektēšanas darbu. Uzņēmums, kas pašlaik meklē jaunu darbuzņēmēju, to vēl nav atradis, lai gan sola to paziņot pavasarī.
Lietuvas iedzīvotāji abonē maksas pakalpojumus retāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Piemēram, 17,4% valsts iedzīvotāju maksā par filmu, seriālu vai sporta pārraižu skatīšanos, savukārt ES vidējais rādītājs ir 32,7%. Pēc Lietuvas Radio un televīzijas komisijas ekspertu domām, to var ietekmēt tādi faktori kā iedzīvotāju pirktspēja, bezmaksas satura pieejamība, atšķirīgi patērētāju paradumi un konkrētais pieejamo maksas pakalpojumu klāsts. "Eurostat" dati liecina, ka 2025. gadā 23% ES iedzīvotāju bija iegādājušies mūzikas straumēšanas pakalpojumu abonementus. Salīdzinājumam - Lietuvā šis rādītājs bija 16,4%, Latvijā - 15,3%, bet Igaunijā - 23,2%. Attiecībā uz spēļu straumēšanas pakalpojumiem par abonementiem maksāja 6,1% eiropiešu; Igaunijā šis rādītājs bija 4,4%, Latvijā - 2,7%, bet Lietuvā - 3,6 procenti. Tikmēr 13,9% igauņu, 5,2% lietuviešu un 3% latviešu abonēja ziņu vietnes, tiešsaistes laikrakstus vai žurnālus, kamēr ES vidējais rādītājs bija 7,2 procenti. "Eurostat" dati par abonementiem Lietuvā pašlaik aptver tikai divus gadus - 2024. un 2025. gadu. Savukārt Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) jau kopš 2018. gada apkopo statistiku par vienas no populārākajām platformām - "Netflix" - lietotājiem. Saskaņā ar šiem datiem, līdz 2025. gadam maksas abonentu skaits ir pieaudzis 20 reizes. "2018. gadā "Netflix" Lietuvā bija aptuveni 7000 lietotāju, savukārt 2025. gada pirmajā pusē šis skaits sasniedza aptuveni 140 000. Ja aplūkojam plašāku starptautisko video satura platformu tirgu, runa ir par aptuveni 200 000 abonementu. Tas liecina, ka Lietuvas iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas maksas saturu," norādīja komisija. Komisijas eksperti atzīmēja, ka Lietuvā darbojas arī vietējie maksas audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā paketes, kurās ietilpst televīzijas kanāli, filmas, seriāli un sporta saturs. Līdz ar to maksas satura patēriņš valstī aptver plašāku auditoriju nekā tikai tos, kuri izmanto starptautiskās platformas. "Viens no iemesliem, kāpēc, saskaņā ar "Eurostat" datiem, Lietuva atpaliek no ES vidējā rādītāja, varētu būt pirātisms. LRTK konstatētie autortiesību pārkāpumi liecina, ka nelegāla satura izplatīšana Lietuvā joprojām ir aktuāla problēma. Tomēr ar zemāku abonementu skaitu vien nepietiek, lai secinātu, ka pirātisms Lietuvā ir izplatītāks nekā citās ES valstīs vai ka tieši tas ir šīs atšķirības cēlonis. Tāpat jāņem vērā, ka "Eurostat" rādītāji un atsevišķu platformu auditorijas aplēses ir balstītas uz atšķirīgām metodoloģijām. Vienai personai var būt vairāki abonementi, savukārt viens abonements var tikt koplietots starp vairākiem ģimenes locekļiem. Līdz ar to abonementu skaits tiešā veidā neatbilst to iedzīvotāju skaitam, kuri tos izmanto," norādīja Lietuvas Radio un televīzijas centrs (LRTC). Video platformas "Go3" vadītājs Baltijas valstīs Toms Burovs norādīja, ka "Eurostat" statistika būtu jāaplūko plašākā televīzijas tirgus kontekstā. "Tas nenozīmē, ka lietuvieši nevēlas maksāt par saturu, ko viņi skatās. Daudzi cilvēki par saturu maksā citos veidos - piemēram, apvienojot televīzijas kanālus ar interneta pakalpojumu vai iekļaujot šīs izmaksas mobilā tālruņa rēķinā. Turklāt video platformas dažādos tirgos ienāca atšķirīgos apstākļos. Piemēram, Amerikā filmu un seriālu straumēšanas platformas parādījās kā lētāka alternatīva dārgajai kabeļtelevīzijai, tāpēc cilvēki labprāt mainīja pakalpojumu sniedzējus. Lai gūtu priekšstatu - kabeļtelevīzija ASV vidēji izmaksā aptuveni 120 dolārus mēnesī, tādēļ tādi pakalpojumi kā "Netflix" bija patīkams atvieglojums. Turpretim pie mums - tāpat kā citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs - maksas televīzija jau sen ir ierasta lieta gandrīz katrā mājsaimniecībā, un tā joprojām ir diezgan lēta. Piemēram, pamata pakete ar 18 kanāliem maksā mazāk nekā piecus eiro. Tādēļ lietuvietim papildu straumēšanas platforma nav lētāka alternatīva, bet gan drīzāk papildu pirkums," skaidroja Burovs. Viņš norādīja, ka jau 2021. gadā Eiropas Padomes filmu un televīzijas tirgus analītiķi secināja: Centrāleiropā un Austrumeiropā straumēšanas platformas nesniedz būtisku cenu priekšrocību salīdzinājumā ar tradicionālajiem maksas televīzijas pakalpojumiem. Pēc viņa teiktā, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc reģiona iedzīvotāji retāk izmanto šādus pakalpojumus.
"Vēl viena būtiska atšķirība, kas daļēji varētu izskaidrot "Eurostat" statistiku, ir saistīta ar to, cik daudzas un dažādas vajadzības spēj apmierināt viens pakalpojums. Baltijas valstīs "Go3" vienuviet - vienā platformā - apvieno TV kanālus, filmas, seriālus, saturu no "HBO Max" un "Paramount+", kā arī sporta pārraides. Līdz ar to, izvēloties piemērotu abonēšanas plānu, skatītājs iegūst piekļuvi visam tam, kam citos tirgos bieži vien būtu nepieciešami četri līdz seši atsevišķi abonementi: viens televīzijai, viens filmām un seriāliem un vēl vairāki sportam - piemēram, tādi, kas nepieciešami, lai skatītos Eirolīgu vai "Formula 1"," skaidroja "Go3" vadītājs.
Tā kā prezidents Gitans Nausēda atbalsta ieceri rīkot konsultatīvu referendumu par ģimenes definīciju, partijas “Lietuvas ausma” līderis Remigijs Žemaitaitis šādu valsts vadītāja nostāju uzskata par liekulīgu. Viņaprāt, ja tā tas ir, būtu jāizvirza arī jautājums par konsultatīvu referendumu attiecībā uz grozījumiem Konstitūcijas 137. pantā, raksta “Lrytas.lt”.
"Pirmkārt, prezidents G. Nausēda ir liekulis. Viņš pauž atbalstu konsultatīva referenduma rīkošanai par ģimenes jautājumu. Taču kāpēc G. Nausēda neatbalsta referendumu par Konstitūcijas 137. pantu - kas ļautu Lietuvai nonākt zem "kodollietussarga" un atļautu šeit izveidot militārās bāzes?" R. Žemaitaitis sacīja radio “Žinių radijas”. "Ja mēs rīkojam konsultatīvu referendumu par ģimeni, tad mums būtu jāorganizē arī referendums par grozījumiem Konstitūcijas 137. pantā," argumentēja politiķis.
Martā Seima deputātu grupa reģistrēja lēmumprojekta ieceri, ierosinot nākamgad - vienlaikus ar pašvaldību padomju un mēru vēlēšanām - rīkot konsultatīvu referendumu par ģimenes definīcijas nostiprināšanu Konstitūcijā. G. Nausēda atbalsta nodokļu reformas, norādot: "Jo augstāki ir “grēku nodokļi”, jo mazāk ir grēku." Valsts vadītājs atbalsta konsultatīva referenduma rīkošanu par šo jautājumu, lai gan nav sniedzis vērtējumu par konkrēto formulējumu, ko piedāvājuši iniciatīvas autori. Ja Seims apstiprinās šo ieceri, pilsoņiem konsultatīvajā referendumā tiks jautāts, vai viņi piekrīt, ka "Konstitūcijā skaidri jānostiprina, ka tiesiskas ģimenes attiecības izriet tikai no laulības starp vīrieti un sievieti, kā arī no mātes un tēva lomas".
Aprīlī Seims pēc sākotnējās prezentācijas apstiprināja šo iniciatīvu. Seima Juridisko lietu komiteja (TTK) saņēma ekspertu atzinumus no trim universitātēm - Vītauta Dižā universitātes, Viļņas universitātes un Mikola Romera universitātes -, taču jautājums komitejas sēdē vēl nav apspriests. Septembrī Seima deputāti vērsās pie komitejas priekšsēdētāja Jūlija Sabatauska, aicinot viņu iepazīstināt komitejas locekļus ar ekspertu atzinumiem, iekļaut šo jautājumu nākamās sēdes darba kārtībā un nodrošināt tā savlaicīgu izskatīšanu. Pēc šī aicinājuma komitejas sēde tika ieplānota 1. oktobrī, taču tās atcelšana tika izziņota dienu pirms pasākuma. Aicinājumā uzsvērts: lai Seims varētu pieņemt lēmumu par konsultatīva referenduma izsludināšanu, nepieciešamās procedūras ir jāpabeidz līdz 7. decembrim. Valdošā partija "zemnieki" (Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība) apgalvo, ka J. Sabatausks apzināti kavē šī jautājuma izskatīšanu. Pagājušajā nedēļā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības priekšsēdētājs Aurēlijs Veriga paziņoja, ka "zemnieku" balsojumu par budžetu būtiski ietekmēs tas, kā Seimā virzīsies jautājums par konsultatīvo referendumu attiecībā uz ģimenes definīciju.
Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs ir izvēlējies Turcijas aizsardzības nozares uzņēmumu ARCA, lai īstenotu projektu munīcijas rūpnīcas būvniecībai Kivioli, kas apgādātu Igaunijas Aizsardzības spēkus. "ARCA Baltics Operations" - Igaunijā reģistrēts meitasuzņēmums, ko šim mērķim izveidojis Turcijas uzņēmums, - 20. oktobrī saņēma licenci un plāno uzsākt ražošanu 2028. gadā, raksta ERR. Aizsardzības ministrijas pārstāve Inese Edura norādīja, ka turpmākie soļi ietver formāla līguma par lietu tiesībām noslēgšanu ar Turcijas uzņēmumu un būvatļaujas izsniegšanu, pēc kā uzņēmums varēs uzsākt būvdarbus. Šobrīd ir noslēgta vienošanās par attīstības tiesībām. Saskaņā ar to valsts piešķir uzņēmumam lietošanā 141 hektāru lielu zemesgabalu "Põhja-Kiviõli" aizsardzības un rūpniecības parkā, kā arī investēs līdz 10 miljoniem eiro piebraucamo ceļu un žogu izbūvē un ražošanai nepieciešamo inženierkomunikāciju - elektroapgādes, gāzes un ūdensapgādes - ierīkošanā. Ražošanu plānots uzsākt 2028. gadā. "ARCA Baltics Operations" plāno izveidot liela kalibra munīcijas, tostarp 155 mm artilērijas lādiņu, ražošanu. Uzņēmums plāno ieguldīt 300 miljonus eiro no sava kapitāla nepieciešamajā infrastruktūrā, tostarp ražošanas iekārtās un noliktavās. Tāpat paredzēts radīt līdz pat 1000 jaunu darba vietu. Licences militārā pielietojuma munīcijas ražošanai izsniedz komisija, kuru vada Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde (TTJA) un kuras darbā piedalās Iekšējās drošības dienests, Policijas un robežsardzes departaments, Aizsardzības spēki un Glābšanas departaments. Reaģējot uz apgalvojumiem, ka ARCA dibinātājs un vadītājs ir manipulējis ar NATO līgumiem finansiāla labuma gūšanai, Edurs norādīja, ka gan ARCA, gan "ARCA Baltics Operations" ir izpildījušas visas konkursa procesa prasības - tostarp nosacījumu, ka ne pašai juridiskajai personai, ne tās akcionāriem, patiesajiem labuma guvējiem, kā arī uzraudzības un valdes locekļiem nedrīkst būt nedzēstas sodāmības. Edurs piebilda, ka konkursa procesa gaitā notika konsultācijas ar drošības iestādēm un netika konstatēti nekādi apstākļi, kas liegtu ARCA dalību konkursā. Sākotnēji ARCA pārstāvēt Igaunijā mēģināja Šveices uzņēmējs Bīts Eberle; viņš 2024. gada oktobrī dibināja uzņēmumu "ARCA Baltics Operations OÜ". Vēlāk gan uzņēmums sāka saņemt konsultāciju pakalpojumus no "ESC OÜ" - firmas, kas pieder Jānusam Rahumegi, kurš ir Hanno Pevkura - līdz nesenam laikam aizsardzības ministra amatā esošās personas - draugs un partijas biedrs. Rahumegi norādīja, ka viņa uzņēmums sāka sniegt konsultāciju pakalpojumus ARCA 2025. gada aprīlī un ka iniciatīva nāca no Turcijas uzņēmuma puses. Rahumegi noliedza jebkādu saistību ar munīcijas iepirkumu vai ar to saistītiem konkursiem. Viņš arī apliecināja, ka nav runājis ar Pevkuru par konkursiem, kuros piedalījās ARCA, kā arī nav izdarījis uz viņu nekādu spiedienu. Pēc viņa teiktā, "ESC" loma aprobežojās tikai ar konsultāciju sniegšanu ARCA par tās dalību konkursā.
Igaunijas prezidente Ille Madise ir parakstījusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā.
Vienlaikus viņa ir lūgusi tieslietu kancleram izvērtēt atsevišķas pretrunīgas normas, kas radījušas bažas mazākās dzīvnieku patversmēs. "Esmu parakstījusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā, kas ievieš vairākas pozitīvas pārmaiņas. Piemēram, tagad ir aizliegts turēt suņus pie ķēdes, un būs datu apvienošana. Iepriekš dati bija izkliedēti dažādās sistēmās, bet tagad tas atvieglos pazudušo mājdzīvnieku atgriešanu pie saimniekiem vai palīdzēs tiem, kas nonākuši patversmēs, atrast ceļu uz mājām. Tas nozīmē mazāk ciešanu gan dzīvniekiem, gan to īpašniekiem," sacīja prezidente. Tomēr viņa norādīja, ka daži tiesību aktu aspekti ir izraisījuši neapmierinātību. "Es pilnībā saprotu bažas par mazāko dzīvnieku patversmju pastāvēšanu. Tām ir patiešām būtiska loma nelaimē nonākušu dzīvnieku glābšanā. Paldies visiem, kam rūp dzīvnieku labturība!" piebilda prezidente. Viņa paskaidroja, ka prezidents var apstiprināt vai noraidīt likumu tikai pilnībā un veto tiesības var izmantot vienīgi tad, ja tiek konstatēts, ka tiesību akts ir pretrunā ar Konstitūciju. "Šajā gadījumā šāda pamata veto piemērošanai nebija. Tomēr, tā kā tieslietu kanclers var arī pārbaudīt, kā likums tiek piemērots praksē, esmu lūgusi viņam rūpīgi izvērtēt konkrētas pretrunīgas normas," norādīja prezidente. "Tāpat aicinu tās dzīvnieku patversmes, kuras uzskata, ka jaunās prasības varētu likt tām pārtraukt glābšanas darbu, vērsties pie tieslietu kanclera un sīkāk paskaidrot, kāpēc varētu rasties šāda situācija. Nepieciešamības gadījumā tieslietu kanclers var apstrīdēt konkrētas jaunā likuma normas, kas ir pretrunā ar Konstitūciju. Šāda pieeja ļauj svarīgām pārmaiņām stāties spēkā nekavējoties, savukārt normas, kas praksē izrādās problemātiskas, var tikt pārskatītas un labotas atsevišķi."
