Ja globālie politikas notikumi tieši neietekmē sirmmāmiņas pie lielveikala pārdoto ābolu kilograma cenu, tad uz degvielas cenām tie atsaucas ļoti drīz. Savukārt degvielas cena ietekmē visu ko – pārtikas, citu preču un pakalpojumu cenas.
Benzīna un dīzeļdegvielas cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS) šīs nedēļas sākumā E95 benzīnam ir no 1,8 eiro litrā (“Viada”) līdz 1,9 (“Virši”), savukārt dīzeļdegviela “Viada” maksā 2,1 eiro par litru, bet citos DUS tīklos nedaudz virs 2 eiro par litru. Ir arī dažviet DUS, kur pat zem 2 eiro. Apmēram tāda pati cena ir bijusi jau pagājušajā nedēļā un vēl iepriekš.
Igaunijā pašlaik degvielas cena būtiski neatšķiras no Latvijas - apmēram 1,8 E95 benzīnam un nedaudz zem 2,1 eiro par litru dīzelim.
Savukārt Lietuvā ir DUS tīkli, kuros E95 benzīns maksā 1,93 eiro par litru, bet dīzeļdegviela pat 2,32 par litru.
Tas tāpēc, ka Lietuvas valdība, lai mazinātu ļaužu ciešanas cenu celšanās dēļ, ir gājusi pavisam citu ceļu nekā Latvija. Latvija šogad divos piegājienos ir samazinājusi akcīzes nodokli degvielai, bet Lietuva ir uz pusi samazinājusi vilcienu un starppilsētu autobusu biļešu cenu.
Tikmēr Igaunija neko nav darījusi - akcīzes nodokli nav mazinājusi, tomēr degvielas cena Igaunijā pašlaik nav būtiski augstāka.
Milzīgās degvielas cenas nemazina ļaužu paradumus braukt uz kādiem vajadzīgiem mērķiem vai tāpat vien vizināties - pat sestdienās un svētdienās Rīgas ielas ņudz no automašīnām un pa šosejām virzās garas spēkratu rindas, kuras daži neprāši cenšas apdzīt, lai iekļūtu kļūmās situācijās.
Rodas iespaids, ka, pat ja degviela maksātu 3 eiro, ļaudis diezin vai braukātu mazāk. Nu, ja 4 vai 5 eiro, tad varbūt? Francijā un Vācijā septembrī atsevišķās DUS pie šosejām 3 eiro jau tika fiksēts. Bet tad valstis veica šādus tādus pasākumus, piemēram, ieplūdinot tirgū degvielu no stratēģiskajām rezervēm, un cenas izdevās samazināt.
Visa pasaule ar dziļu interesi gaida, ar ko beigsies ASV vidustermiņa vēlēšanas, kas notiek šodien, 3. novembrī. Pēc “Reuters”/“Ipsos” aptaujas datiem, prezidenta Donalda Trampa darbību atzinīgi vērtē tikai 31% amerikāņu, tāpēc ir liela varbūtība, ka pārsvaru Kongresā iegūs demokrāti, un tas ievērojami apgrūtinās Trampa atlikušo divu gadu prezidentūru.
Tomēr Tramps turpinās palikt prezidents, bet viņa impīčments (ja līdz tam nonāks) ir ļoti ķēpīga, ilgu laiku prasoša procedūra. Paredzams, ka Tramps vēl visādi spurosies, teiks, ka “vēlēšanas ir nozagtas”.
Tomēr diezin vai ASV vidustermiņa vēlēšanas kļūs par kādu būtiski nozīmīgu pagrieziena punktu globālajā jēlnaftas un degvielas cenā. Ir iespējama kāda īslaicīga panika, cenu svārstības augšup un lejup, taču ne grandiozas.
Izdevums “Trading Economics” vēsta, ka pirmdien jēlnaftas cena nokritās, dzēšot iepriekšējās nedēļas pieaugumu, jo investori novērtēja diplomātiskos centienus, kas vērsti uz to, lai izbeigtu konfliktu Tuvajos Austrumos. Vienlaikus pastāv bailes no atjaunotas ASV militārās darbības pret Irānu.
Investori ņem vērā abus šos apstākļus - cerības un bailes. Vakar cerības stipri pārspēja bailes, un jēlnaftas cena spēji kritās.
“Prezidents Donalds Tramps plāno dot diplomātijai vairāk laika, pirms izlemt, vai atsākt triecienus pret Irānu pēc otrdienas vidusposma vēlēšanām.
Tikmēr Kataras un Irānas amatpersonas turpināja sarunas trešo dienu pēc kārtas, jo Persijas līča valstis cenšas novērst eskalāciju reģionā.
Teherāna vairākkārt ir brīdinājusi, ka jebkādi turpmāki uzbrukumi izraisīs atbildes triecienus pret ASV un Izraēlas mērķiem kaimiņvalstīs.
Atsevišķi OPEC+ nedēļas nogalē vienojās saglabāt esošos ražošanas mērķus nemainīgus līdz decembrim, grupai turpinot uzraudzīt globālos naftas piedāvājuma un pieprasījuma apstākļus,” raksta “Trading Economics”.
“Trading Economics” nav ziņu medijs, bet datu analīzes rīks, tāpēc tādiem notikumiem kā Ukrainas triecieni Krievijas degvielas pārstrādes rūpnīcām uzmanību pievērš tikai tad, ja tie tieši ietekmē globālos preču tirgus, energoresursu cenas vai makroekonomiskos rādītājus. Tā pagājušā gada decembrī, kad Ukrainas uzbrukumi apturēja pārkraušanu Krievijas Primorskas ostā, “Trading Economics” vēstīja, ka WTI jēlnaftas fjūčeru cena pieauga par vairāk nekā 1,5%. Savukārt pēdējos, diezgan jau nu iespaidīgos Ukrainas triecienus pagājušajā nedēļā pa Krievijas naftas pārstrādi Kstovā, Novokuibiševskā un Ufā birža nepieskaita pie galvenajiem cenu ietekmējošajiem faktoriem.
ASV prezidents Donalds Tramps oktobrī vainoja Ukrainas uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām pie globālā dīzeļdegvielas eksporta samazināšanās un cenu kāpuma visā pasaulē, sakot, ka prezidents Volodimirs Zelenskis "vēlas radīt problēmas pasaulei".
Ukraina pēc ASV spiediena oktobra vidū uz laiku pārtrauca triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps publiski vainoja Ukrainas dronu triecienus pie augstajām dīzeļdegvielas cenām, datu un tirgus analītiķu hronoloģija rāda pretējo: enerģētikas eksperti un federālie dati norāda, ka dīzeļdegvielas cenas ASV strauji pieauga un sasniedza rekordaugstu līmeni (virs 5-6 dolāriem par galonu) galvenokārt ASV un Izraēlas kara dēļ pret Irānu, kas sākās februāra beigās. Šis konflikts traucēja naftas un tās produktu plūsmu caur stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu.
Kad Ukraina oktobra vidū neoficiāli apturēja uzbrukumus rūpnīcām, dīzeļdegvielas cenas ASV saglabājās augstā līmenī un nesamazinājās. Pat Trampa noslēgtais un pretrunīgi vērtētais darījums par dīzeļdegvielas importu no Krievijas un sankciju atvieglošana nespēja būtiski ietekmēt tirgu, jo Krievijas piedāvātie apjomi bija pārāk niecīgi attiecībā pret milzīgo ASV patēriņu.
Kopumā dīzeļdegvielas cenu dinamiku ASV noteica plašāka globālā enerģētikas krīze un konflikts Tuvajos Austrumos, nevis Ukrainas triecienu pārtraukums.
Pēc tam, kad Tramps paziņoja par pretrunīgi vērtēto vienošanos par dīzeļdegvielas importu no Krievijas, solot "zemākas cenas amerikāņiem", “BBC Verify” izpētīja, kas pēdējos mēnešos un gados ir ietekmējis degvielas piegādes. Skaitļi liecina, ka, lai gan Ukrainas un Irānas konflikti ir ievērojami samazinājuši globālo dīzeļdegvielas eksportu, piegāžu kritums no Persijas līča valstīm kara ar Irānu dēļ ir bijis lielāks.
Trampam nav izdevies panākt zemāku dīzeļdegvielas cenu, lai ar to varētu palielīties vēlētājiem - vidējā dīzeļdegvielas cena ASV ir aptuveni 6,35 USD par galonu. Pārrēķinot šo cenu Eiropas mērvienībās (ņemot vērā, ka 1 ASV galons ir 3,785 litri un valūtas kurss ir aptuveni 1 EUR = 1,12 USD), tas atbilst aptuveni 1,50 eiro par litru.
“Tā taču sapņaini jauka cena!” iesauktos Eiropas autobraucējs, taču jāņem vērā, ka pirms kara Tuvajos Austrumos 2026. gada februāra beigās dīzeļdegvielas vidējā cena ASV bija aptuveni 0,92 eiro par litru. Tas ir baismīgs cenas kāpums, kas apgrūtina zemkopju dzīvi un liek koriģēt plānus jebkurā uzņēmējdarbībā.
Mēs Eiropā esam pieredzējuši vēl drūmākas cenas, tāpēc tik ļoti neskumstam.
Pirmdien jēlnaftas cena piedzīvoja pat ļoti jūtamu kritienu, bet nevar zināt, kāda biržas šūpošanās būs pēc ASV vēlēšanām. Taču cenas Latvijas DUS diezin vai pagūs korelēties ar jēlnaftas cenām, jo Baltijas valstu tirgotāji orientējas uz Eiropas “Platts” benzīna un dīzeļdegvielas etalonu, kas reaģē uz jēlnaftu ar dažu dienu novēlošanos. Iespējams, ka arī turpmāk tā tas vilksies, ka jēlnafta biržā maksās apmēram 97 līdz 107 dolārus par barelu, bet dīzelis Latvijā divus eiro par litru.
Ne Ukrainas droni, ne vardarbīgie jauniešu protesti Eiropā un pat ne ASV vidustermiņa vēlēšanas neietekmē biržas cenas tā, kā to turpina ietekmēt visniecīgākās pozitīvās vai negatīvās ziņas par Hormuza šaurumu. Sarunas starp Kataru un Irānu un ar tām saistītais optimisms vakar lika WTI jēlnaftas cenai vienbrīd krist pat par vairāk nekā 6% - uz 97 dolāriem par barelu. Arī “Brent” jēlnafta nokrita uz 106 dolāriem par barelu jeb par 7%. Tirgus tā reaģēja uz ziņām par Irānas un Kataras diplomātiskajiem centieniem, kā arī ASV un Irānas sarunām. Tiklīdz sarunas kaut kur ieklemmēsies, cena uzreiz būs atpakaļ augšā.
