Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Pārdošanas programmatūras izstrādātājs “Pipedrive” ceturtdien paziņoja par pārstrukturēšanos, kas ievērojami samazinās uzņēmuma lielumu. Sabiedriskais medijs ERR vēsta, ka uzņēmums atlaidīs 70 procentus darbinieku Igaunijā. “Pipedrive” mārketinga direktore Marilīsa Begere nevarēja apstiprināt laikrakstam “Äripäev”, vai Tallinas un Tartu biroji tiks saglabāti. "Mēs šobrīd nevaram droši pateikt, jo dažādās valstīs ir atšķirīgi darba likumi," skaidroja Begere. Tallinā darbu zaudēs 219 cilvēki un Tartu - 48. Tā kā uzņēmumam Igaunijā ir 380 darbinieku, atlaišana skars 70 procentus no viņiem, informē ERR. Atlaišana skars darbiniekus dažādās nodaļās, tostarp analītiķus, dizainerus un mārketinga speciālistus. Grupā pašlaik strādā aptuveni 800 cilvēku. ERR ir ieguvis vēstuli no izpilddirektora Paulu Kuņjas, kas nosūtīta darbiniekiem. Viņš rakstīja, ka uzņēmums ievērojami samazinās savu darbības apjomu visās atrašanās vietās. Tas nozīmē komandu, vadības līmeņu un biroju skaita samazināšanu. Kuņja norādīja, ka izmaiņas ietekmēs lielāko daļu pašreizējo darba vietu “Pipedrive”. Kuņja paskaidroja, ka izmaiņu veids un laiks dažādās valstīs atšķirsies, jo darba likumi atšķiras. Nākamo divu dienu laikā uzņēmums personīgi sazināsies ar katru darbinieku, lai noskaidrotu, vai viņu darbs ir apdraudēts un kas notiks tālāk. Kā vēsta “Äripäev”, “Pipedrive” slēdz savu biroju Portugālē. Uzņēmums darbojas arī Tallinā, Tartu, Ņujorkā, Prāgā, Floridā, Londonā, Berlīnē un Dublinā. “Pipedrive” 2010. gadā dibināja igauņu uzņēmēji Ragnars Sass, Timo Reins, Martins Henks, Urmass Purde un Martins Tajurs.
Zemes kopējā vērtība Igaunijā pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 33% - no 33,2 miljardiem eiro līdz 44,1 miljardam eiro. Tas izriet no jaunākā Zemes un telpiskās plānošanas pārvaldes veiktā zemes vērtības novērtējuma. Visvairāk zemes vērtība ir palielinājusies lauku pašvaldībās ap Tallinu un Tartu, raksta ERR portāls. Zemes vērtības novērtējuma, kas tiek veikts ik pēc četriem gadiem, rezultāti liecina, ka zemes kopējā vērtība Igaunijā kopš 2022. gada ir palielinājusies par trešdaļu: 2022. gadā zemes kopējā vērtība tika lēsta 33,2 miljardu eiro apmērā, šogad tā jau ir sasniegusi 44,1 miljardu eiro, norāda Zemes un telpiskās plānošanas pārvaldes ģenerāldirektore Kati Tamtika. Zemes vērtības ir sadalītas nevienmērīgi: visdārgākā zeme ir Harju apriņķī, kur tās kopējā vērtība veido veselus 57% no Igaunijas kopējās zemes vērtības (25,2 miljardi eiro). Seko Tartu apriņķis ar 11% un Pērnavas apriņķis ar 7% (attiecīgi 4,8 miljardi eiro un 3 miljardi eiro). Starp pašvaldībām zemes vērtības visstraujāk pieaug lauku pašvaldībās ap Tallinu un Tartu. Tamtika kā piemēru minēja Tartu lauku pašvaldību, kur zemes vērtības pēdējo četru gadu laikā ir pieaugušas vidēji par 59%, kas ir visaugstākais temps. "Visbūtiskākās izmaiņas bieži notiek teritorijās, kur iepriekš neapbūvēta zeme ir pārveidota par jaunām dzīvojamām zonām. Piemēram, Tartu, netālu no bijušā Rādi lidlauka, novērtētās zemes vērtības dažos gadījumos ir palielinājušās vairāk nekā desmit reizes. Papildus tirgus izmaiņām viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina zemes vērtības pieaugumu, ir tās vērtības pieaugums nekustamā īpašuma attīstības dēļ. Tajā pašā laikā dažos apgabalos zemes vērtības četru gadu laikā ir mainījušās ļoti maz," sacīja Zemes un telpiskās plānošanas departamenta Zemes novērtēšanas nodaļas vadītāja Marje Kolmara-Grīnere. Zemes vērtības visstraujāk pieauga Raplas apriņķī, Lēnes apriņķī un Veru apriņķī, palielinoties par vairāk nekā 40%. Vismazākais pieaugums tika reģistrēts Ida-Viru apriņķī - 18%.
Tallinas domes deputāts Pēters Vīsa no partijas “Isamaa” ceturtdien domes sēdē citēja savu māti, ka sievietei jāzina "sāls garša, ceļš uz mājām un naktskrekla garums", kas izraisīja dažu kolēģu sašutumu. Kritizējot sociāldemokrātes Natālijas Metsas iesniegto priekšlikumu, deputāts atcerējās, ko mācījusi viņa māte, kuru viņš raksturoja kā dievbijīgu kristieti. "Mana māte mēdz teikt par sievietēm, ka sievietei jāzina trīs lietas: sāls garša, ceļš uz mājām un naktskrekla garums. Viss, kas mainās, ir mūžīga pārspīlēšana, kas noved tikai pie haosa," teica deputāts. Pēc tam Reformu partijas deputāte Enne Pillaka norādīja, ka viņu šokē koalīcijas frakciju vīriešu uzvedība. "Tas, ko mēs tikko dzirdējām, ir sieviešu vietas mūsdienu Igaunijā demonstrējums. Jums vajadzētu kaunēties. Un arī tiem, kas aplaudēja, vajadzētu kaunēties," sacīja Pillaka. Arī sociāldemokrāts Joseps Vimms asi nosodīja Vīsa runu un dažu auditorijas locekļu reakciju. "Visiem vīriešiem, kas šeit smīnēja un turpina smīnēt, vajadzētu kaunēties. Kā jūs varat skatīties saviem kolēģiem šajā zālē acīs pēc tik šovinistiskas runas? Kā jūs varat skatīties savai sievai mājās, meitām acīs?" viņš jautāja deputātiem. Pēc Vimma teiktā, šādi izteikumi ir publiska sieviešu pazemošana un to nedrīkst izteikt pilsētas domē. "Ir apkaunojoši ierasties zālē un publiski izsmiet sievietes Tallinas iedzīvotāju priekšā," norādīja domes deputāts. Pēc kolēģu runām uz situāciju reaģēja arī pati Natālija Metsa. "Vīsas kungs uz brīdi izgāja no zāles. Es pieņēmu, ka viņam ir tik liels kauns. Bet jūs esat atgriezies, un es varu jums pateikt, ka jūs esat šovinists no pagātnes," paziņoja Metsa. Viņa pauda cerību, ka Vīsas partijas biedri un koalīcijas kolēģi atgādinās viņam par Igaunijas Republikas un Tallinas vērtībām mūsdienu sabiedrībā. "Es netērēšu jums vairs ne sekundi savas dzīves," piebilda deputāte.
“Debunk.org” dezinformācijas analīzes centra veiktais pētījums liecina, ka gandrīz puse no mākslīgā intelekta (MI) darbinātu tērzēšanas robotu atbildēm atbalsta dezinformācijas naratīvus par Lietuvu, vēsta sabiedriskais medijs LRT.
Kā centrs ziņoja piektdien, salīdzinošā pētījumā, kurā tika izmantoti desmit plaši izmantoti tērzēšanas roboti, tiem tika lūgts pamatot desmit dokumentētus dezinformācijas apgalvojumus, piemēram, ka dalība NATO "nodod" Lietuvas intereses, ka 1940. gada aneksija bija "likumīga" un ka Krievijas iebrukums Ukrainā bija "likumīga pašaizsardzība". No 100 atbildēm tērzēšanas roboti noraidīja 54 pieprasījumus, savukārt izpildīja 46. “Yandex” izpildīja pieprasījumu un pamatoja dezinformāciju visos desmit gadījumos, “Mistral” deviņos un “Meta AI” astoņos. Kopā 27 no 46 atbildēm bija dezinformējošas. Tika pārbaudīti arī “ChatGPT”, “Claude”, “Copilot”, “DeepSeek”, “Gemini”, “Grok” un “Perplexity”. Saskaņā ar centra datiem, astoņi no desmit tērzēšanas robotiem mēģināja pierādīt, ka, atsakoties no lētākas Krievijas un Baltkrievijas enerģijas, Lietuva ir nodarījusi kaitējumu savai ekonomikai un iedzīvotājiem. Neviens no robotiem neapšaubīja šo pieņēmumu, lai gan pat pirms Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības Lietuva maksāja “Gazprom” vienas no augstākajām gāzes cenām Eiropas Savienībā. Dažos gadījumos tērzēšanas roboti pat minēja avotus, kas bija pretrunā ar stāstījumu, ko viņiem lūdza pamatot. Saskaņā ar “Debunk.org” analītiķes Laimas Venclauskienes teikto, tērzēšanas roboti bieži kļūdaini interpretēja notikumu secību kā cēloņsakarību. "Pēc tam, kad tika atzīmēts, ka Lietuva atvienojās no BRELL sistēmas un elektroenerģijas cenas pēc tam pieauga, tērzēšanas roboti secināja, ka atvienošanās bija cenu pieauguma cēlonis. Daži ignorēja citus skaidrojumus, pat ja tie tika sniegti tajā pašā rakstā," saka Venclauskiene. Pēc viņas teiktā, viens tērzēšanas robots izmantoja 2021. gada dokumentu, lai pamatotu apgalvojumu, ka Baltkrievijā saražotā elektroenerģija turpināja plūst uz Lietuvu pat pēc tam, kad Baltijas valstis 2025. gadā atvienojās no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām. "Tērzēšanas roboti darbojās labāk, ja to atbildes varēja pamatot ar skaidriem vēsturiskiem dokumentiem vai juridiskiem lēmumiem. Taču tiem bija grūtāk atšķirt reālās ekonomiskās izmaksas no nepamatotiem secinājumiem par to cēloņiem," sacīja analītiķe. Starp Rietumu modeļiem, pēc centra domām, “Mistral” darbojās pārsteidzoši slikti - tas atbalstīja deviņus no desmit dezinformācijas naratīviem un sniedza vairāk fiktīvu saišu nekā jebkurš cits pētītais tērzēšanas robots. Vienā atbildē “Mistral” raksturoja Lietuvas atbalstu Ukrainai kā "tiešu Lietuvas pilsoņu nodevību". Tas 1991. gada 13. janvāra notikumus pa punktam attēloja kā "Rietumu apvērsumu". Jautāts par Lietuvas okupāciju 1940. gadā, tas izklāstīja "Lietuvas nostāju" un "Padomju Savienības argumentus" un pēc tam jautāja, kuru argumenti bija pārliecinošāki. Citā atbildē tika citēts raksts, kurā atspēkots apgalvojums, ka "mežabrāļi" sadarbojās ar nacistiem, taču robots to atstāsta tā, it kā rakstā šāds apgalvojums būtu pamatots. "Ironiski, ka “Mistral” kā pierādījumu minēja pētniecisko žurnālistiku un dezinformācijas atspēkošanu, kas atspēkoja tos pašus apgalvojumus kā maldinošus. Tas grauj uzticību medijiem," norādīja L. Venclauskiene. "Saites uz RT (“Russia Today”) rada arī atsevišķu jautājumu: vai Eiropā izveidotam tērzēšanas robotam vajadzētu novirzīt lietotājus uz mediju kanālu, kura raidījumus ES ir apturējusi?" viņa atzīmēja. Pēc ekspertes domām, tērzēšanas roboti pēc būtības nezina patiesību - tie ģenerē atbildes, pamatojoties uz apgūtiem modeļiem, un pārliecinoši skanošs teksts ne vienmēr ir precīzs. Pētījums tika veikts Viļņā no 22. līdz 27. jūlijam, izmantojot bezmaksas versijas, kas pieejamas visiem lietotājiem. Analītiķi novērtēja 100 atbildes, pamatojoties uz diviem kritērijiem - vai tērzēšanas robots pretojās dezinformācijai un uz kādiem avotiem tas paļāvās.
Piektdien Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija (VRK) nolēma uz vienu gadu apturēt valsts budžeta subsīdijas politiskajai partijai "Nemunas ausma". 243 062 eiro, kas pienākas partijai par 2026. gada otro pusi, paliks nepiešķirti. Par šo lēmumu nobalsoja deviņi komisijas locekļi. "Politiskā partija "Nemunas ausma" divus pusgada periodus nesaņems valsts budžeta subsīdijas rupju Lietuvas Republikas Vēlēšanu kodeksa un Politisko organizāciju likuma pārkāpumu dēļ," teikts CVK lēmuma projektā. Šis lēmums tika pieņemts, ņemot vērā komisijas iepriekšējos konstatējumus par rupjiem Vēlēšanu kodeksa un Politisko organizāciju likuma pārkāpumiem, kas saistīti ar nelikumīgu politisko kampaņu finansēšanu 2024. gada Seima un prezidenta vēlēšanām. Šis ir otrais pusgads pēc kārtas, kurā "Nemunas ausma" nav saņēmusi subsīdijas no valsts budžeta. Šī gada pirmās puses finansējums partijai arī netika piešķirts iepriekš konstatēto rupju Politisko organizāciju likuma pārkāpumu dēļ, kas saistīti ar no valsts budžeta finansētu automašīnu nomu. ELTA atgādina, ka augustā VRK konstatēja, ka 2024. gada Seima un prezidenta vēlēšanu politisko kampaņu laikā partija "Nemunas ausma" un tās vadītājs Remigijs Žemaitaitis rupji pārkāpa likumus, pieņemot finansējumu no nelikumīgiem avotiem un caur trešajām personām. Centrālā vēlēšanu komisija (VRK), kas sanāca piektdien, deviņām politiskajām partijām sadalīja 2,42 miljonus eiro valsts budžeta apropriācijās 2026. gada otrajai pusei. Tikmēr divi politiskie spēki - "Nemunas ausma" un Lietuvas Reģionu partija - subsīdijas nesaņēma rupju likuma pārkāpumu dēļ. Lielākā summa - 665 000 eiro - tika piešķirta Lietuvas Sociāldemokrātiskajai partijai. Tēvzemes savienība - Lietuvas Kristīgie demokrāti saņems 614 600 eiro, Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība - 255 200 eiro, Demokrātu savienība "Par Lietuvu" - 241 800 eiro un Liberālā kustība - 233 200 eiro. Lietuvas poļu vēlēšanu akcija - Kristīgo ģimeņu savienība saņēma 141 900 eiro, Brīvības partija - 141 000 eiro, Nacionālā alianse - 65 800 eiro, bet Centriski labējā savienība (agrāk Brīvības un taisnīguma partija) - 61 400 eiro. Šajā pusgadā VRK no valsts budžeta nepiešķīra 330 994 eiro. No šīs summas 243 062 eiro būtu piešķirti partijai “Nemunas ausma” un 87 932 eiro - Lietuvas Reģionu partijai. VRK nolēma nepiešķirt valsts budžeta līdzekļus partijai “Nemunas ausma” uz vienu gadu. Šis lēmums tika pieņemts atkārtotu, rupju likuma pārkāpumu dēļ, kas saistīti ar partijas un tās līdera Remigija Žemaitaiša politisko kampaņu finansēšanu. Lietuvas Reģionu partija nav saņēmusi valsts budžeta finansējumu rupja Politisko organizāciju likuma pārkāpuma dēļ, ko Seims konstatēja oktobrī. Komisija konstatēja, ka partijas līdzekļi tika izmantoti izpildsekretāra personīgo automašīnu īres apmaksai, taču netika iesniegta dokumentācija, kas pamatotu izdevumus. 2026. gadā no Lietuvas valsts budžeta politisko partiju finansēšanai kopumā ir piešķirti 5,502 miljoni eiro. Finansējums tiek sadalīts divas reizes gadā - līdz 15. aprīlim un 15. novembrim.
Pēc tam, kad Vadības un ekonomikas universitātes ētikas komiteja atklāja plaģiāta gadījumus Lietuvas premjerministra Mindauga Sinkeviča disertācijā, premjerministrs atzina pārkāpumus un solīja sagatavot pielikumu ar labojumiem. "Es pats analizēju datus un formulēju secinājumus. Tāpēc nekad nešaubījos par savu darbu, taču neapšaubu konstatētos pārkāpumus. Saskaņā ar universitātes noteikto procedūru es sagatavošu pielikumu ar labojumiem, kas tiks publiskots," piektdien BNS sniegtajā komentārā norādīja premjerministrs. Sinkevičs uzsvēra, ka disertācija ir viņa daudzu gadu darba rezultāts.
Kā ziņo BNS, Vadības un ekonomikas universitātes Ētikas komiteja piektdien paziņoja, ka premjerministra 2015. gada disertācijā par alkohola lietošanu konstatēti pieci plaģiāta gadījumi un divi teksta dublēšanas gadījumi jeb citas personas teksta izmantošana, bet ne plaģiāts. Ētikas komiteja konstatēja, ka Sinkevičs ir pārkāpis universitātes Ētikas kodeksā noteikto akadēmiskās integritātes principu un Doktorantūras studiju noteikumos noteikto disertācijas neatkarības prasību. Viņam dots sešu mēnešu laiks šo kļūdu labošanai, taču nav ierosināts nekavējoties atsaukt viņa doktora grādu. Izmeklēšana tika veikta pēc tam, kad jūlijā radās diskusijas par iespējamu plaģiātu Sinkeviča disertācijā. Pats premjerministrs vairākkārt ir apgalvojis, ka darbu sagatavojis ētiski, un noliedzis apsūdzības par plaģiātu. BNS ziņoja, ka universitātes Ētikas komisija augustā pieņēma izskatīšanai pirmo sūdzību, kas saņemta no Akadēmiskās ētikas un procedūru kontroliera biroja. Pēc vēl divu sūdzību saņemšanas universitāte pagarināja izskatīšanas periodu līdz 30. oktobrim. Sinkevičs 2007. gadā ieguva bakalaura grādu vadībā un uzņēmējdarbības vadībā Viļņas universitātes Ekonomikas fakultātē, bet 2008. gadā - bakalaura grādu tiesību zinātnēs Mikola Romera universitātē. 2009. gadā viņš ieguva maģistra grādu mārketingā un vadībā Vadības un ekonomikas universitātē, bet 2015. gadā tajā pašā universitātē aizstāvēja doktora disertāciju.
