Svētdien Serbijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja opozīcija – “Studentu saraksts”. Var jau šķist, ka “labie un gaišie” beidzot uzvarējuši “tumšo un ļauno” Aleksandaru Vučiču. Taču ir pamats uzskatīt, ka jaunie uzvarētāji var izrādīties nepieradināti dzīvnieciņi, kuri Eiropas Savienībai sāpīgi iekodīs pirkstos.
Serbijā vēlēšanu iznākums ir sensacionāls - uzvarējusi ir studentu un jauno profesionāļu kustība “Studentu saraksts” (“Studentska lista”), kas līdz šim bija opozīcijā 12 gadus valdījušajai Aleksandara Vučiča Progresīvajai partijai.
Lai varētu kandidēt parlamenta vēlēšanās un mēģinātu kļūt par premjerministru, 2026. gada 27. jūnijā Vučičs paziņoja, ka atkāpsies no prezidenta amata un tiks rīkotas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Septembrī viņš priekšlaicīgi atkāpās no Serbijas prezidenta amata. Tomēr šie manevri nav līdzējuši, un svētdienas parlamenta vēlēšanās Vučičs ir piedzīvojis smagu sakāvi - par “Studentu sarakstu” ir nobalsojuši vairāk nekā 52% vēlētāju, un tas ir ieguvis absolūto vairākumu parlamentā.
Lai gan serbiem bija iespēja balsot par 18 listēm, galvenā cīņa bija tikai starp divām - “Studentu sarakstu” un Progresīvo partiju.
2023. gada 4. maijā kāds 20 gadus vecs jaunietis no braucošas automašīnas šāva uz cilvēkiem Mladenovacā un Smederevā, nogalinot deviņus un ievainojot 12 cilvēkus. Dienu iepriekš bija notikusi ar šo gadījumu tieši nesaistīta apšaude kādā Belgradas skolā. Tas radīja milzu šoku sabiedrībā un neapmierinātību ar tiesībsargājošo iestāžu darbu un likumdošanas trūkumiem. Pret Vučiča valdīšanu notika plaši protesti.
Vēl lielāki protesti izcēlās, kad 2024. gada 1. novembrī Novisadā sabruka galvenās dzelzceļa stacijas betona nojume un bojā gāja 15 cilvēku. Tas izraisīja virkni masu protestu Novisadā, kas pēc tam izplatījās visā Serbijā, ko veicināja neapmierinātība arī ar citiem jautājumiem, tostarp valdības korupciju un mediju cenzūru.
Uz protestu viļņa aizsākās politiska kustība, un 2025. gadā tika izveidots saraksts, lai piedalītos legālā politiskā cīņā par varu vēlēšanās. Tas sastāv nevis no studentiem, bet gan no 250 mācībspēkiem, zinātniekiem, nozaru profesionāļiem un sabiedriskiem darbiniekiem, kurus izraudzījušās studentu sapulces. Saraksta līderis ir kardiologs Ilija Srdanovičs.
Kustībai ir vēl viens spilgts līderis - Radomirs Saičičs, kurš ir ķīmiķis, Belgradas universitātes profesors un Serbijas Zinātņu un mākslu akadēmijas (SANU) akadēmiķis.
Serbijā joprojām ietekmīgākais medijs ir televīzija, un no medijiem visietekmīgākais ir oficiālā valsts televīzija un radio (RTS), kuras 1. televīzijas programma noklāj ceturto daļu plašsaziņas telpas. Taču pastāv arī citi kanāli, internets un drukātie laikraksti, kas ir spuraini un nevēsta tikai tādas ziņas, kas pa spalvai Vučičam.
Serbijā joprojām ir daudz drukāto preses izdevumu, un tajos tiek lietota gan latīņu rakstība, gan kirilica. Taču nav tā, ka rakstībai būtu kāds ideoloģijas uzslāņojums - serbi brīvi lieto gan vienu, gan otru un paši par to nemaz nedomā - ja nav pa rokai klaviatūras ar kirilicu, tad raksta ar latīņu burtiem, kā nu kurā reizē ērtāk. Pat viena medija ietvaros lasāmi raksti gan latīņu burtiem, gan kirilicā.
“Gadiem ilgi Aleksandara Vučiča skaļākie politiskie oponenti viņu attēloja kā cilvēku, kurš nekad labprātīgi neatteiksies no varas. Vēlēšanu kampaņas laikā šādi brīdinājumi ieguva vēl dramatiskāku formu. Tika runāts par vardarbīgu iznākumu, ielu sadursmēm un pat par to, ka viņš būtu gatavs šaut uz savu tautu, lai saglabātu varu,” raksta kirilicā iznākošais privātais medijs “Politika”.
“Un tad vēlēšanu iecirkņi tika slēgti, un vēlēšanu rezultāti parādīja, ka viņa vadītais saraksts ir zaudējis vairākumu.
Kampaņas laikā apspriesto scenāriju vietā sabiedrība redzēja Vučiču stāvam kameru priekšā un atzīstam sakāvi vēl pirms rezultātu paziņošanas.
Viņš necentās pasludināt vēlēšanu zaudējumu par uzvaru. Viņš neaicināja savus atbalstītājus apstrīdēt rezultātu uz ielas. Viņš paziņoja, ka viņa saraksts ir zaudējis vēlēšanās. Pasaulē, kurā vara tiek saglabāta par katru cenu un vietas zem saules tiek aizstāvētas, mīdot kājām institūcijas, vēlēšanu rezultātu pieņemšana ar smaidu ir augstākā politiskā un cilvēciskā brieduma akts. Stāvēt tautas priekšā taisni, ar dziesmu uz lūpām brīdī, kad tiek nolaists politiskā laikmeta priekškars - to var izdarīt tikai lieli līderi,” raksta “Politika”. “Tomēr Vučiča sniegumam ir arī cita, iespējams, politiski svarīgāka dimensija ilgtermiņā. Atzīstot sakāvi, viņš nepaziņoja par savu aiziešanu no politikas. Gluži pretēji, viņš pavēra telpu politiskās cīņas turpināšanai, kad pilnīgi mainījušies ir apstākļi. Iepriekšējam varas turētājam tagad būs iespēja apšaubīt jaunā opozīcijas vairākuma lēmumus. Tiem, kas viņu gadiem ilgi kritizējuši, būs jāparāda, kāda izskatās viņu politika, kad viņi vairs nebūs tikai valdības pretinieki, bet gan tie, kas nes atbildību par tās lēmumiem. Šī lomu maiņa varētu būt viena no būtiskākajām vēlēšanu sekām. Savās politiskajās runās Vučičs brīdināja par sekām, ko, viņaprāt, varētu nest valdības maiņa. Šādus apgalvojumus tagad varēs salīdzināt ar jaunā vairākuma faktiskajiem lēmumiem un rezultātiem,” paredz “Politika”.
Šis izdevums nepārprotami jūt līdzi Vučičam un pasniedz notikušo tā, ka viņš vēl “atgriezīsies, lai strādātu”.
Turpat “Politika” portālā ar latīņu burtiem publicēts raksts, ka Milošs Vučevičs, kurš ir ilggadējs Aleksandara Vučiča cīņu biedrs Progresīvajā partijā, paudis: “Mēs parādīsim, kā uzvedas opozīcija, kas aizsargā valsti un apzinās savu atbildību.” Tātad vēlēšanu zaudētāji cer, ka jaunie līderi drīz izgāzīsies, bet Vučičs un Vučevičs atkal atgūs varu.
Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena steidzās atzinīgi novērtēt vēlēšanu rezultātu, kas ļāva studentu vadītai protesta kustībai iegūt parlamenta vairākumu, raksta “Euronews”. "Mēs esam gatavi atbalstīt reformas tiesiskuma, plašsaziņas līdzekļu brīvības, cīņas pret korupciju un spēcīgu demokrātisku institūciju jomā, kā arī sadarboties, lai veicinātu Serbijas nākotni Eiropas Savienībā," kopīgā paziņojumā norādīja Košta un fon der Leiena. Serbijai, lielākajai un ietekmīgākajai valstij reģionā, ir sarežģīta vēsture ar ES. Tās pievienošanās centieni tika apturēti pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kamēr Belgrada uzturēja draudzīgas attiecības ar Maskavu. Jūlijā komisija mēģināja atvērt jaunu pievienošanās klasteri, taču astoņas dalībvalstis bloķēja šo soli, jo Serbija nespēja saskaņot savu rīcību ar ES sankcijām pret Krieviju, kā arī tās tiesiskuma reputācijas dēļ. Pavisam nesen notiesātā kara noziedznieka Ratko Mladiča bēres, kurās piedalījās augsta ranga Serbijas amatpersonas un kuras notika ar militāru godu, vēl vairāk pasliktināja attiecības ar ES. "Pēc gandrīz divus gadus ilgiem protestiem par demokrātiju, tiesiskumu un cīņu pret korupciju serbi vēsturiskā skaitā ir ieradušies," “X” raksta ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa. "Serbijai var sākties jauna nodaļa. Durvis uz ES ir atvērtas, un mēs esam gatavi kopā virzīties uz priekšu." Joprojām ir grūti prognozēt, vai pārmaiņas Belgradā dos jaunu impulsu apstādinātajam pievienošanās mēģinājumam. Tomēr Brisele norāda, ka “Studentu saraksts” radās no demokrātijas un tiesiskuma kustības, kas rosināja cerību, ka Belgrada tagad pieskaņosies ES vērtībām un reformām. "Tagad ir īstais laiks tiesiskumam, reformām un iestādēm, kas kalpo visiem pilsoņiem. Tam vajadzētu būt ceļam uz ES," sociālajos tīklos raksta Eiropas Parlamenta ziņotājs Serbijas jautājumos Tonino Picula (Horvātija/S&D).
Tomēr izskatās, ka vienkārši ar jaunajiem Serbijas uzvarētājiem nebūs, un eiforiskais citu ES valstu prieks par jauno pretkorupcijas spēku uzvaru var pārvērsties nelabās paģirās.
Priekšvēlēšanu debatēs par to, kādu nostāju “Studentu saraksts” ieņems par sankcijām pret Krieviju, Vučičs pie katras iespējas centās “studentus” provocēt un urdīt, ko viņi darīs, ja tiks pie varas. Pats Vučičs iepriekš ir visādi koķetējis ar Kremli, braucis uz Maskavu, bijis pret sankcijām pret Krieviju, vienlaikus nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā. Citiem vārdiem sakot, ir piekopis “daudzvektoru ārpolitiku”, gribot gan zivtiņu apēst, gan Eiropai izpatikt.
Viņam no “Studentu saraksta” ir izdevies izspiest apgalvojumus, ka, ja tas veidos valdību, tad saglabās valsts pašreizējo nostāju pret ierobežojošu pasākumu ieviešanu pret Krieviju.
Šo nostāju publicēja kustība "Studenti blokādē", kas vēlēšanās “Studentu sarakstā” piedalījās ar saukli "Studenti uzvar". Savā ārpolitikas programmā šī grupa norādīja, ka Serbijai “sankcijas jāturpina uzskatīt par politisku lēmumu, nevis par efektīvu instrumentu politisko un drošības strīdu risināšanai”. Studenti arī atsaucās uz Serbijas vēsturisko pieredzi ar starptautiskajām sankcijām un apgalvoja, ka šādiem pasākumiem var būt sekas parastajiem pilsoņiem, rakstīja “First Balcan Media”. Tagad vēlēšanas ir noslēgušās, un “Studentu sarakstam” ir jāorientējas sarežģītā enerģētikas un ārpolitikas tīklā ar tradicionālo Serbijas sabiedroto Krieviju, raksta “Reuters”. Studenti ir paziņojuši, ka viņiem nav plānu noteikt sankcijas Maskavai par tās karu Ukrainā.
Krievijas uzņēmums “Gazprom” ir Serbijas lielākais gāzes piegādātājs, sūtot aptuveni 2,2 miljardus kubikmetru gadā par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenu. “Studentu saraksts” norādīja, ka šī “atkarība no enerģijas nav ģeopolitiska savienība, bet gan akūta ekonomiskā atkarība”. “Studentu saraksta” galvenie kandidāti ir paziņojuši, ka nākamā valdība pārtrauks visu ieroču eksportu no Serbijas uz kara zonām, tostarp pārdošanu Rietumu starpniekiem, kas nodod ieročus Ukrainai.
Vučičs uzturēja personiskās saites gan ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, gan ar Krievijas Vladimiru Putinu un visvisādi manevrēja. Jaunajam politiskajam spēkam šādu iestrāžu pagaidām trūkst, un tas dod pamatu Vučičam cerēt, ka “Studentu saraksts” jau drīz ārpolitikā “visu salaidīs dēlī”.
Un vēl, ak vai, “Reuters” norāda, ka “Studentu saraksts” uzskata, ka Kosova, kas 2008. gadā pasludināja neatkarību no Belgradas, joprojām ir neatņemama Serbijas sastāvdaļa. Savas kampaņas laikā studentu kandidāti apgalvoja, ka Kosova ir īslaicīgi okupēta teritorija, kuru varētu reintegrēt Serbijā ar miermīlīgiem līdzekļiem, diplomātiju un dialogu. Tas nu nekādi nesaskan ar ES līderu viedokli, ka Kosova vispār nevar vairs būt apspriežams jautājums.
EK jaunākajā valsts novērtējumā teikts, ka Serbija nav pievienojusies ES ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju, lai gan Belgrada ir turpinājusi sadarbību ar ES sankciju apiešanas novēršanā. Serbija ir arī nosodījusi Krievijas iebrukumu Apvienoto Nāciju Organizācijā un atbalstījusi Ukrainas teritoriālo integritāti, radot ārpolitikas nostāju, kas apvieno kara nosodījumu ar atteikšanos pievienoties ES sankciju režīmam.
Serbijas politiķi jūt un zina, ka atrašanās ārpus ES ir traucējoša valsts attīstībai, un makroekonomiskie rādītāji ir vājāki pat par Latviju, kas velkas ES astē - pat daudz vājāki. Taču viņi ir spiesti rēķināties ar savas tautas senu un nesenu vēsturi, kas nosaka dažas serbu domāšanas īpatnības - Kosova viņiem ir svēta vieta, pati sirds.
Ar Krieviju nav gluži tā, ka visi to uzskatītu par vēsturisku draudzeni uz mūžiem. Cilvēki, kas ir jauni, dzīvo pilsētās, ir izglītoti, ar labiem ienākumiem, ne pārāk dziļi sirdī mīl Putinu. Taču joprojām katram serbam ir atmiņā, kā ASV un NATO bombardēja tiltus un citus objektus Belgradā un Novisadā 1999. gadā. Tiem, kas jaunāki un to neredzēja, par to atgādina dažas nerenovētas Aizsardzības ministrijas un televīzijas ēkas drupas Belgradā. Krievijas propaganda, protams, šīs vakarējās rētas allaž cenšas uzplēst, lai novērstu uzmanību no savas pašreizējās agresijas Ukrainā. Politiķi par šīm tēmām mulst un svīst, un nesaprot, kā pareizāk izteikties, lai paliktu populāri pēc iespējas lielāka ļaužu skaita acīs.
