Tirdzniecības nozarē šovasar ir notikušas divas lietas – viena laba un otra ne visai pozitīva. 1. jūlijā tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un tas ir devis pārtikas cenu samazinājumu.
Taču pavasarī tika slēgti divi augsto cenu lielveikali “Sky”, bet 25. jūlijā visi zemo cenu veikali “Mere”. Ko par to saka amatpersonas un eksperti?
Piena, olu, maizes un mājputnu gaļas cenas pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas sarukušas pat vairāk, nekā teorētiski prognozēts, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārbaudes liecina, ka lielākā daļa tirgotāju jauno regulējumu piemēro korekti, sacīts PTAC izplatītajā informācijas materiālā.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) monitoringa dati liecina, ka samazinātās 12% (iepriekš 21%) PVN likmes ieviešana pārtikas pamatproduktiem ir sasniegusi iecerēto mērķi - cenas patērētājiem ir samazinājušās. Salīdzinot cenas 2026. gada 1. jūnijā un 1. jūlijā, maizei cenas samazinājušās par 7,74%, mājputnu gaļai par 7,88%, olām par 7,56%, bet pienam par 8,43%.
CSP monitoringa rezultāti balstīti uz trīs lielāko mazumtirdzniecības tīklu - “Rimi”, “Maxima” un “Lidl” - datiem. Teorētiskais cenu samazinājums, kas būtu sagaidāms pēc PVN likmes samazināšanas no 21% uz 12%, ir aptuveni 7,44%. Faktiskais cenu kritums visās četrās produktu grupās šo rādītāju ir sasniedzis un pat pārsniedzis. Jūlijā audzis arī mazumtirdzniecības apjoms, kas pēc pašreizējās prognozes būs par 4% lielāks nekā 2025. gadā.
Tirgotāji bijuši korekti
“Mēs solījām, ka samazinātais PVN pārtikas pamatproduktiem būs jūtams cilvēku maciņos, un rezultāti apliecina - tas ir izdevies. Jau pēc pirmā mēneša Latvijā ir straujākais inflācijas samazinājums Eiropas Savienībā, bet maizes, piena, olu un mājputnu gaļas cenas samazinājušās pat vairāk, nekā teorētiski paredzēja PVN likmes izmaiņas. Tas nozīmē, ka tirgotāji lielākoties godprātīgi pārnesuši nodokļa samazinājumu uz gala cenu, un ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa pauž: “Pārbaužu rezultāti apliecina, ka lielākā daļa tirgotāju samazināto PVN likmi ir ieviesuši korekti, un patērētāji jau izjūt pozitīvas cenu izmaiņas.”
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Jānis Dubults intervijā “nra.lv” sacīja, ka PVN samazinājumu redz kā labu, tāpēc ka tas samazina iedzīvotājiem izmaksas, ceļ ekonomisko aktivitāti un kā instruments ir izdevies. Aug arī vietējo ražotāju produkcijas apjomi.
“Šis projekts ir ieviests uz gadu, taču tas noteikti būtu jāievieš kā pastāvīgs. Un jāpaplašina, attiecinot PVN samazinājumu arī uz citām preču grupām. Iedzīvotāju aptaujas rezultāti rāda, ka gandrīz 90% ir par to, ka PVN pārtikai ir jāsamazina. Un nevajadzētu biedēt ar to, ka šā samazinājuma dēļ būs jāpaaugstina citi nodokļi. Varbūt vajag samazināt valdības izdevumus?
Šobrīd pārtikas cenu inflācijas rādītāji, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ir labāki - pārtikas cenas ceļas lēnāk,” saka Jānis Dubults.
“Jā, pircējiem tas ir devis rezultātu,” uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs. “Būtu labi, ja šī virzība turpinātos un līdzīgi kā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs PVN pārtikai tiktu samazināts vēl citiem pārtikas produktiem. Norvēģu lasis pie mums mēdz maksāt kādus 14 eiro kilogramā, bet Norvēģijā ir ne vairāk kā deviņi eiro.”
Konkurence joprojām esot gana augsta
Martā pēc 28 gadu darbības par savas maksātnespējas pieteikumu paziņoja veikalu tīkla "Sky" īpašnieks; no četriem veikaliem darbību turpina divi.
Eiropas Savienības (ES) 21. sankciju kārtā iekļauts mazumtirdzniecības veikalu tīkla “Mere” pārvaldītāja SIA “Latprodukti” īpašnieks, Krievijas uzņēmējs Sergejs Šnaiders, kas savukārt nozīmē, ka šiem veikaliem Latvijā dzīves vairs nav, un 25. jūlijā tie tika slēgti.
Jānis Dubults uzskata, ka tirgū ir augsta konkurence - tirgotāji cīnās par saviem klientiem. “Noteikti nevar teikt, ka šo divu tirgus dalībnieku aiziešana pasliktinās pircēju situāciju.
Attiecībā uz “Mere”, tas ir būtisks nozares sakārtošanas jautājums tāpēc, ka tur ir runa par sankciju ievērošanu, par sadarbību ar personām, kas saistītas ar agresorvalsti. Mēs to nosodām, un uz tādu mērķi ilgstoši ir iets. Tas sakārto tirgu.
“Mere” tirgus daļa bija salīdzinoši neliela - līdz 1%. “Mere” bija zemo cenu segmentā, un tajā darbojas arī citi tirgus dalībnieki. Pircējiem nāksies pārorientēties uz šiem citiem veikalu tīkliem. Es nedomāju, ka viņi būs zaudētāji. Tāpat arī vietējie piegādātāji pārorientēsies uz sadarbību ar citiem veikaliem. Tukša vieta tirgū nepastāv - vai nu to aizņems kāds jauns spēlētājs, vai arī šo klientu daļu paņems kādi no esošajiem tirgus dalībniekiem, kuri darbojas šajā zemo cenu segmentā.
Savukārt veikali “Sky” neizturēja konkurenci - sanāk, ka viņu biznesa modelis pašreizējiem tirgus apstākļiem un klientu pieprasījumam nebija atbilstošs. Pašlaik ir liels spiediens no pircēju puses, ka svarīgākā ir cena - klients prasa zemu cenu. Tirgotājiem ar to jārēķinās un tā jāpiedāvā,” “nra.lv” sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs.
“Tiem, kas iepirkās “Sky”, būs jāmeklē citi veikali, ja viņi vēlas pirkt dārgu un kvalitatīvu pārtiku. Šādus produktus var atrast arī citur.
“Mere” bija zemo cenu veikals, kurā varēja iepirkties vistrūcīgākie. Viņiem atliek meklēt citus lēto preču veikalus. Domāju, ka cilvēki pietiekami labi prot orientēties, cik un kas maksā, un būs arī piedāvājums, kas būs “Mere” vietā,” pauž Henriks Danusēvičs.
Danusēvičs ceļ trauksmi un iesaka valdībai rīkoties bez kavēšanās
Saistībā ar “Mere” slēgšanu viņš nosūtījis vēstuli premjeram Andrim Kulbergam (AS) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājam Arvilam Ašeradenam (JV), pieprasot vietējo ražotāju naudas un preču glābšanu.
“Mūsu uzņēmēji piegādāja produkciju veikaliem, kuri tajā brīdī, valdības bezdarbības iedrošināti, tiesiski un legāli strādāja Latvijas tirgū. Preces bija domātas mūsu pašu iedzīvotājiem, nevis eksportam. Tagad veikali ir ciet, banku konti ir iesaldēti, bet mūsu vietējiem zemniekiem un ražotājiem rēķini netiek apmaksāti, un viņu saražotā produkcija tonnām stāv ieslēgta noliktavās, kur tai draud bojāeja!” brīdina Henriks Danusēvičs.
“Tāpēc Latvijas Tirgotāju asociācija pieprasa tūlītēju valdības rīcību, jo pēc Krievijas veikalu tīkla “Mere” slēgšanas un sankciju piemērošanas smagā situācijā ir iedzīti desmitiem godīgu Latvijas ražotāju un pārtikas piegādātāju.
Sankciju ieviešana ir svarīga, taču valsts nedrīkst pieļaut, ka to pieņemšana ir uz mūsu pašu labticīgo darba darītāju rēķina,” uzsver Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs.
Viņš uzskata, ka Andrim Kulbergam steidzami jāsasauc valdības, Finanšu ministrijas un FID sanāksme, pieaicinot cietušos Latvijas ražotājus; jāveic tūlītēja preču inventarizācija slēgtajos “Mere” veikalos un noliktavās, skaidri fiksējot, kuras preces pieder Latvijas piegādātājiem; sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) steidzami jāatļauj uzņēmējiem brīvi izvest un atgūt savu neapmaksāto produkciju.
