Tuvo Austrumu un Ukrainas – Krievijas kari, drausmīgais karstums Eiropas dienviddaļā atstāj graujošu iespaidu uz Eiropas un pasaules ekonomiku. Taču ekonomika nebūt vēl negrasās ieslīgt lejupslīdē. Risks, protams, pastāv, taču globālais tirgus turas uz ūdens, pateicoties spekulācijām ar mākslīgā intelekta uzņēmumu akcijām.
Otrdien jēlnaftas cena pieauga līdz 81ASV dolāram par barelu, taču saglabāja lielāko daļu krituma salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju, jo investori sekoja līdzi atjaunotajām ASV un Irānas sarunām, meklējot pazīmes, ka abas puses varētu panākt vienošanos par Hormuza šauruma pilnīgu atkalatvēršanu, vēsta portāls “Trading Economics”.
Degvielas cena samazināsies, ja nekas slikts neatgadīsies
“Prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņa sarunu priekšlikums ir Teherānas pēdējā iespēja panākt vienošanos, un pauda pārliecību, ka Hormuza šaurums drīz tiks atkal atvērts. Tomēr Irāna noliedza, ka notiek tiešas sarunas ar ASV, lai gan tā norādīja, ka sarunas ar Omānu, kuru mērķis ir palielināt kuģošanu caur šaurumu, virzās uz priekšu. Citur Turcija un Irāka pagarināja svarīgu naftas cauruļvada līgumu vēl par gadu, stiprinot alternatīvus eksporta maršrutus, savukārt Kazahstāna atsāka jēlnaftas plūsmas caur Kaspijas cauruļvadu konsorciju pēc īslaicīga pārtraukuma. Tikmēr OPEC+ apstiprināja vēl vienu nelielu ieguves palielinājumu, pabeidzot plānoto 2023. gadā ieviesto ražošanas samazinājumu atjaunošanu,” raksta biržas analītiķi no “Trading Economics”.
Kopumā tās ir pozitīvas ziņas, kamdēļ jēlnaftas cena kopš 23. jūlija, kad tā bija virs 90 dolāriem par barelu, pašlaik ir samazinājusies par 10 dolāriem.
Benzīna un dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā degvielas uzpildes stacijās Baltijā un Latvijā orientējas uz Eiropas “Platt” degvielas etalonu un pagaidām necik daudz nav kritusies.
Atkal vērojama paradoksālā situācija, ka dīzeļdegviela ir dārgāka nekā benzīns. Lai gan dīzeļdegvielas ražošanas izmaksas ir zemākas nekā benzīnam, Eiropas Savienībā pēdējā laikā benzīns ir saražots pietiekamā daudzumā, taču dīzeļdegvielu ir nācies daļēji importēt. Tas sadārdzina dīzeli. Līdzīgi tas ir arī citviet Eiropas valstīs, kur mazumtirdzniecības cena dīzelim ir augstāka nekā benzīnam vai cenas ir vienādas.
Dīzelim zemākā Latvijas uzpildes stacijās atrodamā cena vakar bija 1,81 eiro, bet 95E markas benzīnam - 1,734 eiro par litru. Taču lielākajā daļā uzpildes staciju dīzeļdegviela maksā vairāk nekā 1,9 eiro vai pat 1,994 eiro. Ja tuvākajās dienās ap Hormuza šauruma tēmu nekas nemainīsies uz slikto pusi, varētu domāt, ka degvielas cenas samazināsies. Varbūt.
Cena lēkā tā, kā Tramps ko pasaka vai pakustas
Bija šovasar aptuveni divu nedēļu periods, kad tirgus vairs nespēja izsekot līdzi dramatiski mainīgajiem notikumiem Tuvo Austrumu karā un pārstāja reaģēt uz katru izšauto raķeti vai līderu sacīto. Taču pašlaik atkal ir uzskatāmi redzama korelācija starp Donalda Trampa izteikumiem un jēlnaftas cenām - investori burtiski skatās ASV prezidentam mutē. Ja saskata viņa sacītajā kādas, kaut vai mikroskopiskas cerības uz Hormuza šauruma atbloķēšanu, tad cena krīt vai paliek uz vietas; ja viņš pasaka ko draudīgu, cena kāpj augšā.
“”Brent” jēlnaftas cena samazinās par 5% pēc tam, kad ASV prezidents paziņoja, ka sarunas par miera līgumu Tuvajos Austrumos tiks atsāktas,” raksta “The Guardian”. Tas nekas, ka no Irānas puses nav atskanējušas priecīgas balsis, kas to apstiprinātu - galvenais, ka Tramps ir bijis labā omā.
“Ciniķi varētu apgalvot, ka pamiers starp Irānu un Ameriku starp uzbrukumiem ir labi noturīgs. Pēdējo divu nedēļu laikā tā ir pazīstama tendence. Tiek pasludināta pauze cīņā; viena puse to pārkāpj; seko uzbrukumi un vislielākie draudi; pēc tam atkal tiek pasludināta nomierināšanās,” raksta “The Economist”.
Kumeliņš nebaidās pāri bristi
Karš Tuvajos Austrumos un Krievijas iebrukums Ukrainā vēl nav viss, kas ietekmē globālo un Eiropas ekonomiku. Latvijai ir paveicies, ka mums nav tāda karstuma, kāds visu vasaru skar Eiropas centrālo un dienvidu daļu. BBC vēsta, ka Reinas upes līmenis vairākās vietās Vācijā un Nīderlandē ir nokrities līdz rekordzemai atzīmei. Pagājušajā nedēļā Ķelnē, Vācijas rietumos, un Lobitā, kur Reina šķērso Vāciju un ieplūst Nīderlandē, tika izmērīts zemāks līmenis nekā jebkurā laikā kopš uzskaites sākuma. Arī citās lielākajās Eiropas upēs ar nozīmīgām transporta, rūpniecības un lauksaimniecības funkcijām ir reģistrēts rekordzems līmenis, tostarp Donavā, kas plūst cauri 10 valstīm, un Itālijas Po upē. Saskaņā ar ES Sausuma novērošanas centru ziņām, sausuma apstākļi lielākajā daļā Eiropas saglabājās stabili un kritiski, un Centrāleiropā un Rietumeiropā tie jūlija vidū pasliktinājās.
Paredzams, ka atkārtots karstuma vilnis turpināsies vēl vismaz nedēļu, daudzās Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīs paceļot temperatūru virs 40 °C. Vācijas Zema ūdens līmeņa informācijas sistēma (NIWIS) paziņoja, ka 44% Reinas mērīšanas staciju un 78% Donavas staciju jūlija beigās bija reģistrējušas ārkārtīgi zemu ūdens līmeni. Reina, kas sākas Šveices Alpos un ietek Ziemeļjūrā, ir viens no noslogotākajiem ūdensceļiem Eiropā. Ūdens līmeņa pazemināšanās ir radījusi bažas par ekonomiskajām sekām, ko radītu kuģošanas un kuģošanas ierobežošana.
Piektdien Kaubas šaurumā netālu no Koblencas kuģojamā ūdens dziļums sasniedza 2018. gada rekordzemo līmeni - 25 cm, bet pirmdien nedaudz atjaunojās. Kaubas mērīšanas stacija Vācijas rietumos ir galvenais Reinas kuģojamības rādītājs, jo tā mēra, cik smagi var noslogot kravas kuģus. Tur izmērītais zemais ūdens līmenis var ievērojami ierobežot iekšzemes kuģošanu. Reinas Ūdensceļu un kuģniecības pārvaldes pārstāvis Martins Volters vācu medijam WDR pastāstīja, ka, lai gan kuģošana Reinā, visticamāk, netiks pilnībā apturēta, būtu jāveic piesardzības pasākumi, piemēram, jāsadala krava starp vairākiem kuģiem, lai tie būtu vieglāki. Laika gaitā tas var izraisīt augstākas transporta izmaksas un piegādes traucējumus, sacīja Volters. "Pienāk brīdis, kad kravas ir pārāk mazas, lai būtu vērtīgas, vai kuģu īpašnieki uztraucas par savu kuģu sabojāšanu," aģentūrai “Reuters” pastāstīja kāds preču tirgotājs. Pagājušajā nedēļā Donavas ūdens vairākās valstīs, tostarp Serbijā un Rumānijā, nokritās līdz zemākajam līmenim 30 gadu laikā, atstājot vienīgo Ungārijas atomelektrostaciju uz slēgšanas robežas. Iekārta darbojas ar samazinātu jaudu, un amatpersonas uzrauga, vai tā varētu būt pilnībā jāaptur. Donavas sausums rada nopietnus elektroapgādes traucējumus arī Serbijā un Rumānijā. Serbija samazināja ražošanu savās ogļu spēkstacijās ūdens trūkuma dēļ, kas traucēja dzesēšanas sistēmām, savukārt Rumānija veica kontrolētu sprādzienu uz lielas klints Donavas krastos, lai palielinātu ūdens plūsmu uz Černavodas atomelektrostaciju. Divas automašīnu rūpnīcas Rumānijā, ko vada “Dacia” un “Ford”, ir vienojušās apturēt ražošanu uz vairāk nekā divām nedēļām, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu. Itālijas garākā upe Po jūlija beigās sasniedza vēsturiski zemāko līmeni netālu no Kremonas pilsētas ziemeļos. Varas iestādes paaugstināja sausuma trauksmes līmeni visā Po ielejā, savukārt eksperti ir izteikuši brīdinājumus par iespējamiem dzeramā ūdens piegādes traucējumiem. Zemāka upes plūsma Po upes ietekā ir arī iespiedusi sālsūdeni no jūras upes gultnē, izjaucot ekosistēmu un radot nopietnas problēmas lauksaimniekiem, kuri izmanto Po upes ūdeni savu kultūraugu apūdeņošanai. Nesen veikts Pasaules laika apstākļu noteikšanas grupas zinātnieku pētījums atklāja, ka lielākajā daļā Eiropas nav vērojama skaidra ilgtermiņa tendence uz mazāku nokrišņu daudzumu. Karstais un sausais laiks arī palielināja pieprasījumu pēc ūdens mājsaimniecībām, lauksaimniecībai un rūpniecībai. Ilgstoši sausuma periodi var ietekmēt arī ezeru ūdens līmeni, ietekmējot saldūdens resursu pieejamību. ES “Copernicus” klimata dienests paziņoja, ka 2022. gada sausums Eiropā veicināja meža ugunsgrēku aktivitātes pieaugumu, kas savukārt izraisīja augstākas oglekļa emisijas nekā vidēji.
CNN sižetā stāsta, ka Donava plūst arī cauri Horvātijai, kur, atkāpjoties ūdenim, ir atklāts kravas kuģa “Fulton” skelets, kas 1937. gadā nogrima, pārvadājot ogles pa upi. Serbijā pie zema upes līmeņa atsegušās nogrimuša nacistu karakuģa paliekas.
Karstums Eiropā ir izraisījis ievērojamu elektroenerģijas patēriņu, jo tiek pastiprināti darbinātas kondicionēšanas ierīces. Bet Ungārija saskaras ar īstu enerģētikas krīzi. Premjerministrs Pēters Maģārs savā “Facebook” kontā regulāri uzrunā tautu, aicina taupīt ūdeni un elektrību un lamā savu priekšgājēju Viktoru Orbānu par to, ka viņa valdības laikā nav bijis rūpju par šādas situācijas novēršanu enerģētikā, kāda ir radusies pašlaik.
Stop, mašīna, ja nav benzīna
Tikmēr cits Maģārs - Ukrainas Bezpilota sistēmu komandieris Roberts Brodi ar iesauku “Maģārs” - rūpējas par to, lai Krievijas ekonomika tiktu pēc iespējas niknāk grauta.
Naftas pārstrāde Krievijā nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2002. gada. Mēneša laikā tika uzbrukts rekordlielam skaitam naftas pārstrādes rūpnīcu - 18, raksta “Novaja Gazeta Europa”.
Jūlijā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas pārstrādāja aptuveni 3,6 miljonus barelu naftas dienā. Tas ir zemākais līmenis kopš 2002. gada maija un aptuveni par trešdaļu mazāk nekā ierastais līmenis šajā gada laikā, ziņo “Bloomberg”.
Saskaņā ar publikācijas aprēķiniem, jūlijā tika uzbrukts 18 naftas pārstrādes rūpnīcām - rekordlielam skaitam kara laikā. Iepriekšējais augstākais līmenis tika reģistrēts maijā, kad tika uzbrukts 17 naftas pārstrādes rūpnīcām. Starp mērķiem bija Krievijas lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Omskā, kas atrodas vairāk nekā 2500 kilometru attālumā no robežas ar Ukrainu.
Papildus naftas pārstrādes rūpnīcām jūlijā tika uzbrukts pieciem lieliem tankkuģiem, piecām ostas infrastruktūras iekārtām un diviem cauruļvadiem. Kopumā “Reuters” publikācija saskaitīja 30 uzbrukumus Krievijas naftas ieguves objektiem. Tikai maijā bija vairāk (32 uzbrukumi). Ņemot vērā astoņus tankkuģus, kuriem tika uzbrukts Kaspijas cauruļvada konsorcija terminālī, jūlijā bija rekordliels uzbrukumu skaits ar Krieviju saistītiem naftas objektiem.
Pēc Kārnegija Berlīnes centra eksperta Sergeja Vakuļenko teiktā, jūlija pirmajā pusē Ukrainas bruņotie spēki koncentrējās uz naftas pārstrādes rūpnīcām, bet otrajā pusē tie pārgāja uz tankkuģiem. Pēdējās dienās naftas pārstrādes rūpnīcas atkal ir kļuvušas par galveno mērķi.
Līdztekus naftas objektiem tiek grautas Krievijas tirdzniecības noliktavas. Ukrainas dronu uzbrukumi “Wildberries” noliktavām jūlijā iznīcināja preces simtiem miljardu rubļu vērtībā un atstāja desmitiem tūkstošu pārdevēju ar lieliem zaudējumiem, raksta” Republic” un “Russia Post”.
Ekonomikas analītiķis Maksims Blants apgalvo, ka sekas varētu izplatīties tālu ārpus mazumtirdzniecības sektora, radot zemākus nodokļu ieņēmumus, saasinot banku slikto kredītu problēmas, traucējot patēriņa preču loģistiku un inflāciju, kas krietni pārsniedz Krievijas Centrālās bankas jaunāko prognozi. Kopš jūlija vidus Ukrainas droni ir atkārtoti uzbrukuši loģistikas centriem visā Krievijā, no kuriem lielākā daļa pieder “Wildberries”, valsts lielākajam tiešsaistes tirgum.
Mazāk nekā divu nedēļu laikā noliktavu kompleksi ar kopējo platību vairāk nekā viens miljons kvadrātmetru cieta dažādas pakāpes bojājumus Maskavas, Tambovas, Stavropoles un Udmurtijas reģionos, kā arī anektētajā Krimā un Krasnodaras, Voroņežas, Sanktpēterburgas un Jekaterinburgas pilsētās vai to apkārtnē. Izraisītajos ugunsgrēkos tika iznīcinātas preces simtiem miljardu rubļu vērtībā. Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm, pārdevēji, kuru preces atradās “Wildberries” noliktavās Elektrostaļā netālu no Maskavas un Kotovskā Tambovas apgabalā, vien zaudēja 150-230 miljardus rubļu.
Krievija, kas mūžam ir eksportējusi savu jēlnaftu, tagad ir spiesta importēt benzīnu no Indijas, Baltkrievijas un citām valstīm. Pārsteidzošā kārtā Krievija ir importējusi arī aptuveni 30 000 metrisko tonnu benzīna no Marokas.
Šī krava padara Maroku par pirmo Āfrikas valsti, kas publiski identificēta kā jūras benzīna piegādātāja Krievijai jaunākās degvielas krīzes laikā. Saskaņā ar “Reuters” ziņām, tankkuģis ar Panamas karogu jūlija vidū iekrāva AI-92 benzīnu Marokas Tanžeras ostā, pirms devās uz Krievijas Arktikas ostu Murmansku.
Tas ir savdabīgi - kamēr pagājušā mēneša beigās 60 tūkstoši marokāņu nelikumīgi iekļūst Spānijas anklāvā Seutā un pēc tam tiek no turienes padzīti, Murmanskā ierodas Marokas benzīna kuģis, lai glābtu Krievijas autobraucējus no stāvēšanas garās rindās.
Virtuālā realitāte glābj reālo pasauli
Varētu domāt, ka tik daudz ķibeļu vienlaikus pasaulē velk uz globālu recesiju, taču nav pat uz to pusi. Akciju tirgi turas tuvu rekordaugstam līmenim, ko veicina megakapitalizācijas tehnoloģiju uzņēmumu akciju straujā atgūšanās un uzņēmumu peļņas rādītāji, kas galvenokārt koncentrējas uz mākslīgo intelektu. Tādi galvenie indeksi kā “Dow Jones Industrial Average” un “Nasdaq Composite” nesen piedzīvoja pat strauju pieaugumu.
Ne sagrautas skolas Ukrainā, ne degošas noliktavas Krievijā, ne izžuvušas upes Rumānijā un pat ne mucas ar jēlnaftu... Ne preces, taustāmi priekšmeti, bet virtuāla realitāte mūsdienās nosaka, vai ekonomikā ir lejupslīde vai augšupeja. Cerības uz nākotnes darījumiem, pat vēl neveikti atklājumi, piemēram, cietvielu akumulatoru jomā, milzīgs optimisms par mākslīgo intelektu, kas sola milzu peļņu, glābj pasauli no ekonomikas sabrukuma. Kamēr pastāv šāds optimisms, viss notiek. Ar to arī varam sevi apsveikt. Rīt vēl recesijas nebūs. Kā būs parīt, šogad, nākamgad, to neviens vēl nezina.
