Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs ir lūdzis Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestam (FNTT) izmeklēt, vai slēgtajam mazumtirdzniecības tīklam “Mere” ir kādi "kloni" un vai arī Krievijas finansētie uzņēmumi mēģina apiet Eiropas sankcijas, atverot jaunus veikalus. Izmeklēšana sākās ar baumām sociālajos tīklos, ka tas pats “Mere”, bet ar citu nosaukumu, jau darbojās Šauļos. Tirgus analītiķi uzskata, ka “Mere” atdzimšana zem jauna zīmola nebūtu pārsteigums - līdzīgas lietas ir notikušas jau iepriekš Polijā.
Nebūs vairs lēto kaķu pakaišu
Pircēji nāk viens pēc otra, lai pārbaudītu, vai “Mere” joprojām ir atvērts. Tīkla veikali bija atvērti pagājušajā nedēļā, bet pagājušajā piektdienā tie visi pēkšņi tika slēgti - tūlīt pēc tam, kad Eiropas Savienība noteica sankcijas pret tīkla īpašnieku Sergeju Šnaideru. Sankciju sarakstā bija iekļauti visi “Svetofor Group” akcionāri, kam pieder arī “Mere”. Lietuvā bija gandrīz trīs desmiti šādu veikalu. "Mēs agrāk nācām šeit reizi nedēļā iepirkties. Pārtikas preces bija nedaudz lētākas," saka pircējs Petrs. LRT aptaujātie iedzīvotāji apgalvo, ka, pretēji izplatītajam uzskatam, šajos veikalos reti redz krievu preces. "Kur viņiem vispār pietika drosmes nosaukt šo veikalu par "vates veikalu"? Protams, ne viss ir augstas kvalitātes. Bet, piemēram, es šeit nopirku kaķu pakaišus - ļoti labus. Un lētus. Un tos vajag daudz," saka pircējs Sigits. "Tur bija preces no Ukrainas, Latvijas un, protams, Lietuvas," saka Petrs. Viļņas iedzīvotāji saka, ka vēlētos redzēt kādu veikalu atvērtu “Mere” vietā - galvenais, lai tam būtu zemākas cenas. Un šodien viņi dzirdēja, ka tas varētu tā arī būt. "Mana sieva teica: "Aizej un apskaties. Man šķiet, ka viņi ir atkal atvēruši veikalu, viņi vienkārši mainīja nosaukumu,"" sacīja viens pircējs. Ziņas, ka “Mere” veikali tiek atdzīvināti ar citu nosaukumu, ātri izplatījās sociālajos tīklos. Kā pierādījums tiek minēts veikals Šauļos. Klienti saka, ka tas piedāvā līdzīgu preču izvēli un kvalitāti. Bet pats svarīgākais ir tas, ka sauklis par zemām cenām ir gandrīz identisks tam, ko izmanto “Mere”. Ekonomikas un inovāciju ministrs Edvins Grikšs lūdza Lietuvas FNTT izmeklēt, vai uzņēmums, kas pieder sankcijām pakļautām personām, nemēģina atgriezties Lietuvas tirgū. Viņš teica, ka tas nav biznesa jautājums, bet runa ir par valsts drošību. "Lietuvā nav vietas šādiem kapitālieguldījumiem," paziņoja ministrs. Viņš vēlas noskaidrot, vai Šauļu veikala īpašnieks ir saistīts ar “Mere” tīkla īpašniekiem. "Vai jaunajiem “Ola” veikaliem, kā jūs minējāt, ir saistība ar “Mere” īpašniekiem? Šī ir sava veida basketbola spēle starp sankcijām un mēģinājumiem tās apiet. Mums ir jāiegūst vairāk punktu," sacīja Grikšs. Tirgus eksperti norāda, ka Krievijas pilsoņu kontrolētā loģistikas infrastruktūra un noliktavas joprojām pastāv, tāpat kā piegādātāji. Pagājušajā gadā “Mere” tika noteiktas sankcijas Polijā. Tad atklājās, ka tas nav viens uzņēmums, bet gan vairāki uzņēmumi ar dažādiem nosaukumiem. "Uzņēmumiem, kas bija tieši saistīti ar Šnaideru ģimeni un kuros viņi bija akcionāri, tika ātri noteiktas sankcijas. Taču laika gaitā parādījās jauni kloni, kas saistīti ar Lietuvā dzimušo uzņēmēju Lipinu, un viņa vārdā tika atvērti uzņēmumi. Iespējams, tagad mēs redzam līdzīgu scenāriju ar “Olu”, tikai ar ievērojami sarežģītāku struktūru," saka portāla “Pricer.lt” dibinātājs un izpilddirektors Arūns Vizicks. “Mere” slēgšana bija pārsteigums ķēdes darbiniekiem. Aptuveni 250 cilvēku zaudēja darbu. Ministrs E. Grikšs apgalvo, ka lielākā daļa no viņiem viegli atradīs jaunu darbu, jo brīvo darba vietu skaits mazumtirdzniecības nozarē ir aptuveni desmit reizes lielāks nekā “Mere” ķēdē nodarbināto skaits.
“Mere” veikali ir slēgti arī Igaunijā - Tallinā un Narvā. Tāpat arī Latvijā, kur kopumā bija 12 veikali - Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Tukumā, Valkā un Ventspilī.
Arī Latvijā Eiropas Savienības sankcijām pakļautais veikalu tīkls “Mere” nevar turpināt darbu, formāli mainot zīmolu, jo visi tā aktīvi ir pakļauti iesaldēšanas pienākumam un sankciju regulējums aizliedz šādos gadījumos bez Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) atļaujas veikt īpašumtiesību maiņu.
Šnaideru ģimenes manevrs ar veikalu nosaukšanu par “Ola” nav izdevies. Latvieši tad šo nosaukumu būtu sapratuši kā “olu”, lietuviešiem tas nozīmē “ala”, bet igauņiem tā īsti neko nenozīmē.
“Mere” veikalos agrāk bija daudz Krievijas un Baltkrievijas ražojumu, bet pēdējā laikā to jau vairs nebija tikpat kā nemaz - dažos veikalos vēl bija saglabājušies Krasnodaras apgabalā ražotā minerālūdens “Esentuki” krājumi vai kāds baltkrievu degvīns. “Mere” veikalu ķēdes slēgšana Baltijā nozīmē, ka pastiprināsies spiediens uz pārtikas cenām - tās pieaugs. Bet vienlaikus atveras niša citiem komersantiem, kuriem ir iespēja izveidot ko līdzīgu “Mere”. Tas gan ir ar nosacījumu, ja tik ekstrēmi dempingojoša mārketinga politika var būt rentabla. 2024. gadā uzņēmums “Latprodukti”, kas valdīja “Mere” veikalu ķēdi, cieta ne lielus, tomēr zaudējumus 72 tūkstošu eiro apmērā.
Mirusi Kazimira Prunskiene
Lietuvā 83 gadu vecumā mirusi pirmā atjaunotās neatkarīgās Lietuvas premjerministre Kazimira Prunskiene, ceturtdien vēstīja portāls "Delfi.lt". Ziņu par Prunskienes nāvi portālam apstiprināja viņas dēls Vaidots.
Prunskiene bija pirmā Lietuvas valdības vadītāja pēc neatkarības atjaunošanas un vairākus gadu desmitus bija ievērojama figūra valsts politikā.
Prunskiene dzimusi 1943. gadā Švenčones rajonā. Viņa pabeidza vidusskolu Viļņā un ekonomikas studijas. Vēlāk viņa ieguva ekonomikas zinātņu doktora grādu un kļuva par profesori. 80. gadu beigās viņa tika ievēlēta par tautas deputāti.
1990. gada 11. martā kopā ar citiem deputātiem viņa parakstīja Lietuvas Valsts atjaunošanas aktu un drīz pēc tam kļuva par pirmo premjerministri pēc neatkarības atgūšanas.
Prunskiene atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī.
Viņa turpināja aktīvi darboties Lietuvas politikā arī turpmākajos gados. No 1996. līdz 2008. gadam viņa bija parlamenta deputāte un no 2004. līdz 2008. gadam - lauksaimniecības ministre.
2012. gadā Prunskiene pārcieta insultu. Tas ietekmēja viņas runas spējas, un veselības stāvokļa dēļ viņa neatgriezās aktīvajā politikā.
Vītenis Povils Andrjukaitis, kurš arī parakstīja Lietuvas neatkarības atjaunošanas aktu, analizējot valsts 130 gadu vēsturi, intervijā LRT sacīja, ka sieviešu vidū Kazimira Danute Prunskiene bija visredzamākā personība sociālās un garīgās atmodas periodā. “Varbūt es teiktu, ka Gabriele Petkjavičaite-Bite bija spilgtākais pirmās nacionālās atmodas simbols, bet Kazimira Prunskene - otrās,” sacīja V. P. Andrjukaitis.
Nevis procentus, bet prioritātes
Lietuvas opozīcijas konservatīvo līderis Laurins Kašjūns mudina valdošos sociāldemokrātus domāt par prioritātēm aizsardzības jomā, nevis par iekšzemes kopprodukta (IKP) procentiem. Viņš to paziņoja, ņemot vērā valsts augstāko amatpersonu solījumus nākamgad aizsardzībai atvēlēt vismaz 5% no IKP, kamēr vēl nav skaidrs, vai šī summa pārsniegs šim gadam plānotos 5,38% no IKP. "Es centīšos atšifrēt premjerministra mājienus. Es domāju, ka absolūtā naudas summa paliks nemainīga, bet, tā kā ekonomika nedaudz augs, tā nebūs 5,38%, bet kaut kas nedaudz vairāk par pieciem," piektdien radio “Ziniu radijas” sacīja Seima deputāts. Tomēr viņš uzsvēra, ka svarīgāk ir izvērtēt, "ko mēs kā valsts varam darīt par šo naudu". "Kādas ir pašreizējās prioritātes? Vai ar to pietiek, lai divīzija sasniegtu pilnīgu operatīvo gatavību? Ja tā, lieliski. Vai mēs vēlamies ambiciozākas pretgaisa aizsardzības spējas? Tad mēs apsvērsim, kas ir jādara. Ja mums vairs nebūs naudas, varbūt mēs kaut kā varam pārskatīt prioritātes," atzīmēja L. Kašjūns.
Aģentūra BNS iepriekš ziņoja, ka pašlaik valsts vadība ir vienojusies līdz 2030. gadam aizsardzībai piešķirt 5-6% no IKP. Šis finansējums ir saistīts ar mērķi izveidot divīziju Lietuvas armijā un izvietot valstī vācu brigādi.
Nevis “lēnīgie igauņi”, bet Latvija ir bremze
Igaunijas politiķi, nozaru eksperti un plašsaziņas līdzekļi pamazām kļūst aizvien dusmīgāki, runājot par Latvijas ķibelēm ar “airBaltic” finansēm un vilcināšanos lēmumos par “Rail Baltica” projektu. Par “airBaltic” rakstu lasiet šeit https://nra.lv/neatkariga/komentari/maris-krautmanis-3/526615-kas-notiks-ar-baltijas-aviaciju-ja-airbaltic-bankrotes.htm.
“Latvija joprojām nav ieņēmusi oficiālu nostāju par “Rail Baltica” būvniecības termiņa maiņu,” raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Igaunija turpina finansēt starptautiskā dzelzceļa “Rail Baltica” būvniecību, kā plānots, taču Latvijas valdība, kur projekts virzās uz priekšu daudz lēnāk, vairākus mēnešus nav spējusi ieņemt oficiālu nostāju par to, vai tā vēlas mainīt projekta parametrus un termiņus. Saskaņā ar “Rail Baltic Eesti” sniegto informāciju, Igaunija plāno finansēt dzelzceļa būvniecību 2027. gadā par 686 miljoniem eiro, no kuriem 493 miljoni jau ir nodrošināti. Igaunijas Klimata ministrija atlikušo summu pieprasīs sarunu laikā par 2027. gada valsts budžetu. "Finansējums nākamajiem gadiem ir paredzēts pārskatīšanai augustā un septembrī. Valsts katru gadu seko līdzi summām, kas nepieciešamas, lai uzturētu “Rail Baltica” būvniecības tempu. Šajā ziņā viss tiek kontrolēts," ERR sacīja infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss. Lielākā daļa finansējuma joprojām nāk no Eiropas Savienības, bet pārējo sedz valsts budžets. "”Rail Baltica” ir prioritāte Igaunijai, tāpēc Igaunijā nebūs finansējuma problēmu," sacīja Leiss. Nenoteiktā situācija Latvijā rada bažas. Pēc Leisa teiktā, Igaunija jau vairākus mēnešus gaida Latvijas oficiālo nostāju par to, kā tā plāno tālāk īstenot “Rail Baltica” projektu un vai Latvija vēlas veikt kādas izmaiņas. Kad šāds oficiāls priekšlikums tiks saņemts, tas būs jāapspriež ar Igauniju un Lietuvu, kā arī ar Eiropas Komisiju. "Tā kā līdz šim visi ir solījuši pabeigt projektu līdz 2030. gadam, ja kāda valsts vēlēsies kaut ko mainīt, tas būs jāapspriež savā starpā un ar Eiropas Komisiju," sacīja Leiss.
Pēc ministra teiktā, Latvija nav noteikusi konkrētu termiņu savas nostājas formulēšanai. Gan Leiss, gan “Rail Baltic Eesti” izpilddirektors Anvars Salomets atzina savas bažas par situāciju. "Galu galā mēs runājam par ļoti sarežģītu projektu," sacīja Salomets. Trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” AS valdes priekšsēdētājs Matīss Paegle jūnijā paziņoja, ka Latvija nekādā gadījumā nepabeigs “Rail Baltica” maršrutu līdz 2030. gadam. "Kopš 2024. gada decembra, kad Latvijas valdība atbalstīja projekta pirmā posma īstenošanu, praktiski nekas nav noticis. Ar pašreizējo lēmumu pieņemšanas kapacitāti “Rail Baltica” pabeigšana līdz 2030. gadam nav iespējama pat teorētiski. Katra diena bez lēmumiem pagarina termiņus un sadārdzina projektu - par aptuveni 200 miljoniem eiro gadā," toreiz paziņoja Paegle. Viņa ieskatā Latvijai ir jāpārskata sava projekta daļa un jānosaka 2035. gads kā jauns saprātīgs termiņš tā pabeigšanai.
Tallinā tvarsta nelegālos imigrantus
Ceturtdien, 30. jūlijā, Tallinas Nemmes rajonā tika veikta plaša policijas operācija, lai aizturētu aizdomās turētus migrantus. Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, policija izmantoja arī dronus. Pēc vietējā iedzīvotāja, kurš runāja ar ERR, teiktā, policija aizturēja aptuveni duci aizdomās turētu migrantu. Ceturtdien plkst. 12.04 policija saņēma ziņojumu, ka vairāki ārzemnieki tiek turēti aizdomās par nelikumīgu ieceļošanu valstī un dzīvo daudzdzīvokļu mājā Nemmē, sacīja Ziemeļu prefektūras biroja vadītājs Indreks Aru. Notikuma vietā ieradās patruļpolicija, lai pārbaudītu informāciju. Uz vietas tika aizturētas divpadsmit personas, kuras tika turētas aizdomās par nelikumīgu ieceļošanu valstī. Ārzemnieki tika nogādāti aizturēšanas centrā pirmstiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Ziņojums par aizdomīgajiem ārzemniekiem tika saņemts no vietējā iedzīvotāja. Policija turpina pārbaudīt apkārtni un noskaidrot, vai un cik daudz citu cilvēku atradās dzīvoklī kopā ar viņiem. "Ja pamanāt ārzemnieku grupas, kas atšķiras no parastajiem tūristiem, vai aizdomīgu darbību, ir vērts ziņot policijai," sacīja Aru. "Migrācijas spiediens uz Igauniju pēdējās dienās ir pieaudzis. Pēdējās nedēļas laikā šādas aizturēšanas notiek katru dienu. Mēs prognozējam, ka migrācijas spiediens turpināsies arī turpmākajos mēnešos," viņš piebilda. Indreks Aru darba dienas beigās televīzijas kanālam "Aktuālā kamera" (ETV) pastāstīja, ka, saskaņā ar jaunāko informāciju, policija vēl nav aizturējusi visus iesaistītos migrantus. Šonedēļ Igaunijā tika aizturēti 63 nelegālie migranti. "Vēlāk izrādījās, ka iepriekš tur bija vairāk šo cilvēku. Mēs aizturējām 12 cilvēkus, bet šī informācija tiek pastāvīgi atjaunināta. Pašlaik ir ziņas, ka tur atradās no 15 līdz 19 cilvēkiem. Tikko kāpju lejā pa kāpnēm, saņēmu ziņojumu, ka ir aizturēti vēl trīs cilvēki. Mēs darām visu iespējamo, lai aizturētu visus šos cilvēkus," sacīja Aru. Visticamāk, viņi ir no Āfrikas valstīm; ir norādes, ka viņi nāk no Etiopijas un Somālijas, piebilda policijas pārstāvis. Apstākļi, kā migranti nonāca Nemmē, joprojām tiek izmeklēti. "Jāapzinās, ka atrast ar viņiem kopīgu valodu ir ļoti grūti. Mūsu cilvēki nerunā tigrinju valodā. Tas, ka daži no viņiem runā nedaudz angliski, ne vienmēr nozīmē, ka viņi ir gatavi sadarboties. Visas šīs sarunas un apstākļu skaidrojumi vēl ir gaidāmi," atzīmēja Aru. Šis gadījums ir daļa no plašākas migrācijas tendences, kas pēdējās dienās ir skārusi Igauniju. "Ir pamats uzskatīt, ka tas nav atsevišķs incidents. Drīzāk mēs redzam vispārēju tendenci, ka pieaug nelegālās migrācijas spiediens uz Igauniju. Mēs redzam, ka cilvēki patiesībā nevēlas nokļūt Igaunijā, bet gan pārvietoties caur to," skaidroja Aru. Policija jau vairāk nekā nedēļu katru dienu identificē līdzīgus gadījumus. "Pašlaik mums ir vairāk nekā 20 gadījumu, un kopumā ir aizturēts 81 cilvēks," sacīja Aru. Šo personu izmantotie maršruti atšķiras, taču, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nelegālie migranti ieradās caur Baltkrieviju. "Attiecībā uz dažām personām pastāv aizdomas, ka viņi, iespējams, ir izmantojuši citu maršrutu. Taču lielākā daļa tagad skaidri norāda, ka viņi ieradās no Baltkrievijas un pēc tam no Latvijas," piebilda Aru. Igaunija jau vairāk nekā nedēļu ir pakļauta migrantu spiedienam. Trešdien, 29. jūlijā, Policijas un robežsardzes pārvalde (PPA) ziņoja, ka šonedēļ ir aizturēti 63 migranti un ka migrantu pieplūdumam Igaunijā nav redzams gals. Migranti Igaunijā ierodas galvenokārt caur Latvijas un Baltkrievijas robežu, un paredzams, ka pieplūdums turpināsies līdz rudens laikapstākļu iestāšanās brīdim. Pēc iekšlietu ministra Igora Taro teiktā, migrācijas krīzes vaininiece ir Baltkrievija, kas pēc Krievijas iniciatīvas sūta migrantus uz Baltijas valstīm. Hibrīdkarš ir sasniedzis arī Baltijas valstis un Somiju, jo ir ieviesta kontrole uz Polijas un Lietuvas, kā arī Polijas un Vācijas robežām, trešdien paziņoja Policijas un robežsardzes pārvaldes priekšnieks Egerts Beličevs. Pēc viņa teiktā, migrācijas krīze šonedēļ saasinājās, aizturot 63 migrantus, un kopējais šogad aizturēto cilvēku skaits sasniedza 102. Pagājušajā gadā tika aizturēti 39 cilvēki. Tik liela skaita nereģistrētu migrantu ierašanās rada papildu slodzi ne tikai PPA, bet arī tiesu sistēmai un vietējām varas iestādēm.
