Lietuvu satrauc migrantu labturība, bet Igaunijā reklāmu interpretē kā naida runu – par šiem un citiem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Nabaga migrantiem jāvāra olas tukšās konservu bundžās
Lai gan migrācijas krīze sākās pirms vairāk nekā pieciem gadiem, Lietuvas ārzemnieku izmitināšanas centros joprojām tiek ziņots par problēmām ar pamata dzīves apstākļiem. Saskaņā ar Seima Kontroles biroja ziņojumu, piederumu trūkuma dēļ vienā no Pabrades ārzemnieku uzņemšanas centra ēkām migranti bija spiesti gatavot ēdienu un vārīt olas tukšās metāla bundžās. "Šī situācija rada jautājumus ne tikai par cilvēka cieņu, bet arī par higiēnu un drošību," LRT pastāstīja Lietuvas Seima ģenerālauditore un Seima kontrolieru iestādes vadītāja Dr. Erika Leonaite. Ārzemnieku uzņemšanas un integrācijas aģentūra apliecina, ka konstatētās nepilnības jau tiek risinātas. Tomēr pašlaik nav iespējams to pārbaudīt uz vietas. Aģentūra noraidīja LRT reportiera lūgumu apmeklēt Pabrades centru, apskatīt telpas un aprunāties ar tur dzīvojošajiem migrantiem. Iestāde minēja apmācības, pasākumus un darba sanāksmes, kas notiek šajās dienās, kā arī darbinieku atvaļinājuma periodu, un ieteica ierasties augusta beigās.
Pēc E. Leonaites teiktā, problēmas izmitināšanas centros neaprobežojas tikai ar dzīves apstākļiem. Viņa uzskata, ka daudzu grūtību sakne meklējama daudz dziļāk - sabiedrībā valdošajā attieksmē. "Galvenā problēma ir empātijas un uz cilvēktiesībām balstītas pieejas trūkums," uzsvēra Seima kontroliere. Viņasprāt, problēmas sakne meklējama negatīvajā attieksmē pret ārzemniekiem, kas mūsdienās bieži dominē publiskajā diskursā. "Daži cilvēki domā, ka, ierobežojot ārzemnieku tiesības, citiem cilvēkiem būs vairāk tiesību. Taču cilvēktiesības darbojas citādi - ja tās tiek pārkāptas vienā jomā, cieš visa cilvēktiesību kultūra un visa uz tiesiskumu balstītā sistēma," atzīmēja E. Leonaite.
Seima kontrolieru iestāde iesniedza gandrīz 100 lappušu garu ziņojumu par situāciju Pabrades uzņemšanas centrā, ko pārvalda Uzņemšanas un integrācijas aģentūra (RIIA) un Valsts robežsardzes dienesta (VSAT) Ārzemnieku reģistrācijas centrs. Dokumentā minēts plašs pārkāpumu klāsts, kas ietekmē praktiski visas ārzemnieku dzīves jomas izmitināšanas centros. To vidū ir problēmas ar piekļuvi medicīniskajai un psiholoģiskajai aprūpei, nepietiekami ēdināšanas un dzīves apstākļi, informācijas un tulkošanas pakalpojumu trūkums, ierobežojumi saziņā ar ārpasauli, kā arī gadījumi, kad indivīdu rīcības dēļ visiem iemītniekiem tiek piemēroti kolektīvi ierobežojoši pasākumi. Pārbaudes laikā tika atklāts, ka vairākās virtuvēs trūka darbojošos elektrisko tējkannu, krūzīšu, katlu un citu būtisku priekšmetu. Daļa aprīkojuma bija stipri nolietota: griešanas dēļi bija deformēti un intensīvas lietošanas dēļ vairs neatbilda higiēnas standartiem. Īpaši nopietna situācija tika novērota vienā no Daudzfunkcionālā migrantu centra ēkām, kur dažos stāvos trūka pat krūzīšu un katlu. Tā rezultātā iedzīvotāji dzērienus gatavoja un brūvēja tukšās bundžās, kas bija palikušas pāri no pārtikas pakām.
Uzņemšanas un integrācijas aģentūra daļēji piekrīt šim vērtējumam, taču uzsver, ka ziņojumā aprakstītā situācija attiecas uz agrāku periodu un neatspoguļo pašreizējos dzīves apstākļus. Saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju, fotogrāfija, kurā redzams, kā ēdiens tiek gatavots konservu kārbās, uzņemta laikā, kad strauji pieauga ārvalstu ieceļotāju skaits un kad apgādes sistēma bija pakļauta pastiprinātai slodzei. Turklāt aģentūra norāda, ka trauki un sadzīves priekšmeti bieži tiek pazaudēti, salauzti vai paņemti līdzi pēc iemītnieku aizvākšanās, un tie ir pastāvīgi jāpapildina.
Darba kārtībā kiberdrošība
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris ar Filipīnu Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) departamenta pārstāvjiem Manilā apspriedis divpusējās sadarbības stiprināšanu IKT, kiberdrošības un citās jomās. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas ceturtdien izplatīto paziņojumu, tikšanās laikā ministrs uzsvēra, ka Lietuvas uzņēmumi jau sniedz savu ieguldījumu Filipīnu digitālajā transformācijā un tās biznesa pakalpojumu sektora attīstībā, radot stabilu pamatu turpmākai ekonomiskajai partnerībai. Pēc Budra teiktā, Lietuva ir gatava paplašināt sadarbību jomās, kurās tā ir uzkrājusi starptautiski atzītu pieredzi: kiberdrošība, digitalizācija, augstas veiktspējas skaitļošana, IT infrastruktūras attīstība un digitālās pārvaldes pakalpojumi. "Lietuva ir gatava dalīties pieredzē ilgtspējīgas un drošas digitālās ekosistēmas izveidē. Mēs saskatām lielu potenciālu Filipīnās valsts kiberdrošības spēju stiprināšanā un ceram tālāk attīstīt ekspertu sadarbību un biznesa partnerības. Mēs vēlamies ne tikai dalīties pieredzē, bet arī radīt kopīgus digitālos risinājumus nākotnei," sacīja ministrs. Sanāksmē tika apspriesta arī sadarbība aizsardzības jomā, tostarp dalība starptautiskajās kiberdrošības mācībās “Amber Mist” un “Balikatan”, kā arī kopīgi centieni stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un dezinformāciju. Īpaša uzmanība tikusi pievērsta mākslīgā intelekta atbildīgai attīstībai. Budris aicināja Filipīnas pievienoties Viļņas konvencijai, kas ir pasaulē pirmais juridiski saistošais starptautiskais līgums, kura mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības mākslīgā intelekta laikmetā.
Maksāt lielākas algas darbiniekiem
Lietuvas iekšlietu ministrs Martins Katelins paziņoja, ka lielāka daļa no valsts iestāžu budžeta varētu tikt piešķirta darbinieku algu palielināšanai. Pēc viņa teiktā, pašas iestādes varētu pārskatīt, cik atbilstoši tās pašlaik tērē līdzekļus infrastruktūrai vai, piemēram, autoparka atjaunošanai. "Varbūt aģentūrām un departamentiem būtu vērts pārskatīt savas prioritātes. Varbūt infrastruktūras projekti vai autoparka atjaunošana varētu nedaudz pagaidīt," ceturtdien raidījumā "Žinių radijas" sacīja ministrs. "Darbinieks saņem algu, kas ir tikai nedaudz virs minimālās algas, brauc uz darbu ar savu automašīnu, kas ir vecāka par divdesmit gadiem, pēc tam iekāpj dienesta automašīnā, kuras izmaksas ir salīdzināmas ar viņa triju vai četru gadu algu. Es patiesi ticu, ka darbinieks savus pienākumus veiks tikpat apzinīgi un efektīvi neatkarīgi no tā, vai viņš brauc ar divus gadus vecu automašīnu vai astoņus gadus vecu automašīnu," viņš piebilda.
M. Katelins ziņoja, ka ir apspriedis ar finanšu ministru Taurimu Vali iespēju piešķirt papildu finansējumu darbinieku algu palielināšanai, taču joprojām nav skaidrs, vai līdzekļi tiks atrasti.Tomēr ministrs joprojām nesola konkrētus algu palielinājumus, tā vietā norādot uz nepieciešamību pēc ilgtermiņa algu pieauguma plāna aptuveni nākamajiem pieciem gadiem.Pēc ministra teiktā, nākotnē algas varētu palielināt, nosakot fiksētu procentuālo pieaugumu. Citi iespējamie modeļi, kas tiek apsvērti, ietver pieauguma sasaisti ar ekonomikas izaugsmi vai visa iekšējās drošības sistēmas finansējuma sasaisti ar noteiktu iekšzemes kopprodukta daļu. "Sabiedrības drošību nedrīkst atstāt pabērna pozīcijā, jo īpaši ņemot vērā, ka kara gadījumā gan Sabiedrības drošības dienests, gan robežsardze kļūs par bruņoto spēku daļu, savukārt policijas darbinieki būs atbildīgi par sabiedriskās kārtības uzturēšanu," sacīja M. Katelins.
Par “Luminor Bank” darījumu satraukums
Gan Lietuvas, gan Igaunijas plašsaziņas līdzekļos par to, ka Ungārijas banka “OTP Bank” iegādājas “Luminor Bank”, lasāms, ka amatpersonas un politiķi uz šo darījumu raugās ar dziļu neizpratni. Ungārijas lielākā komercbanka “OTP Bank” joprojām darbojas Krievijā. Lietuvas Banka paziņoja, ka tas rada pamatotus jautājumus, ziņo BNS. Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs “Luminor Bank” iegādi kopīgi ar Igaunijas finanšu uzraudzības iestādi, konsultējoties ar Lietuvas Banku. "Informācija par darījumu tika paziņota tikai pirmdien, un viss izvērtēšanas process tikai sākas," teikts Lietuvas Bankas komentārā. "Pašlaik Lietuvas Banka vēl nav saņēmusi nekādus dokumentus par plānoto darījumu un nevar komentēt iespējamo ietekmi," paziņoja LB. Otrdien LRT portāls ziņoja, ka “OTP Bank” ir divi miljoni klientu Krievijā, kur tā sniedz mazumtirdzniecības banku pakalpojumus. “OTP Bank” pārstāvji portālam skaidroja, ka viņi meklē veidus, kā iziet no Krievijas, taču varot pārdot biznesu tikai par aptuveni 5% no tā tirgus vērtības.
Tikmēr Igaunijas “Postimees” citē Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieka Urmasa Paeta teikto, ka Ungārijas komercbankas darbība Krievijā tagad, kad Krievijas Federācijas karš pret Ukrainu ilgst vairākus gadus, ir ciniska un noziedzīga.
"Ir dīvaini un sāpīgi lasīt bijušā Igaunijas Finanšu inspekcijas vadītāja Kilvara Keslera vārdus, ka “OTP Bank” pašreizējā darbībā Krievijā, kas vēlas iegādāties “Luminor” banku, nav nekā īpaša, jo tur darbojas arī citas lielas Eiropas bankas."
"Jā, Eiropā joprojām ir dažas bankas, kurām ir absolūti vienaldzīga attieksme pret to, ka Krievija nogalina Ukrainas tautu. Taču lielākā daļa Eiropas banku jau sen ir pametušas Krievijas tirgu," viņš piebilda.
Uz Igaunijas prezidenta amatu tomēr būs konkurence
Lai gan jūlija sākumā šķita, ka tieslietu kanclerei Ullei Madisei uz Igaunijas prezidenta amatu nebūs konkurences un viņu sliecās atbalstīt gandrīz visas Rīgikogu partijas, pamazām savus kandidātus sāk izvirzīt arī ārpusparlamenta ļaužu kopas.
Iniciatīvas grupa, kas apvieno uzņēmējus, akadēmiķus un kultūras darbiniekus, ierosina izvirzīt par Igaunijas prezidenta amata kandidātu klavieru fabrikas "Estonia" izpilddirektoru Indreku Laulu (58). "Igaunija piedzīvo periodu, kad mūsu nākotne arvien vairāk ir atkarīga no mūsu spējas formulēt kopīgās intereses un apvienot zināšanas, kultūru un uzņēmējdarbību, lai tās īstenotu. Strauji mainīgajā pasaulē mums ir jāsaglabā mūsu valsts drošība, sabiedrības saliedētība un uzticība demokrātiskajām institūcijām. Tas prasa atrast kopīgu valodu un sadarbības garu dažādos pasaules uzskatos un dzīves jomās. Tieši šādu līdzsvaru mēs gaidām no Igaunijas Republikas prezidenta - cilvēka, kurš izprot Igaunijas identitāti, spēj sasniegt visus valsts iedzīvotājus, apvienot viņus un pārstāvēt mūsu valsti ar cieņu un pārliecību visā pasaulē. Esam pārliecināti, ka Indreka Laula dzīve un darbs iemieso tieši šīs kompetences un vērtības," teikts atklātajā atbalsta vēstulē, ko parakstījuši 30 sabiedrībā pazīstami cilvēki.
3. jūlijā komponists Svens Grīnbergs, uzņēmējs Hugo Osula, uzņēmējs un kinorežisors Kriss Taska, aktieris un režisors Hendriks Toompere un ekonomikas eksperts Raivo Vare par nākamo Igaunijas prezidentu ieteica Riho Uhtegi. Viņš ir Igaunijas ģenerālmajors, bijis Igaunijas Speciālo operāciju spēku komandieris. No 2019. līdz 2023. gadam viņš bija Igaunijas Aizsardzības līgas komandieris. Papildus plašsaziņas līdzekļi kā iespējamos prezidenta amata kandidātus ir minējuši arī Ārlietu ministrijas kancleru Jonatanu Vseviovu, Hannesu Hanso, kurš jūnijā tika iecelts par Igaunijas vēstnieku ASV, un Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un rūpniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieci Maivi Ruti.Rīgikogu sanāks prezidenta ievēlēšanai 2026. gada 2. septembrī. Vismaz vienai piektdaļai parlamenta (21 deputātam) ir tiesības izvirzīt kandidātu. Kandidātam jābūt dzimušam Igaunijas pilsonim, kurš ir sasniedzis 40 gadu vecumu. Ja Rīgikogu neievēlē prezidentu, to ievēlēs elektoru kolēģija.
Igaunija turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai
Igaunija turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai un padziļinās sadarbību aizsardzības nozarē, pēc sarunām ar savu Ukrainas kolēģi, nesen par premjerministru iecelto Serhiju Korecki paziņoja Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals. Pēc Mihala teiktā, Tallina turpinās sniegt militāro palīdzību Kijevai un paplašinās sadarbību aizsardzības jomā. Konkrēti tas attiecas uz iepriekš Ankarā panākto vienošanos par dronu ražošanas attīstību īstenošanu. "Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā un NATO. Mēs turpināsim strādāt, līdz tas kļūs par realitāti. Kamēr Krievija iznīcina, mēs veidojam Ukrainas nākotni," paziņoja Igaunijas premjerministrs. Mihals arī uzsvēra, cik svarīgi ir sagatavoties Ukrainas Atjaunošanas konferencei (URC-2027), kas notiks Tallinā. "Mēs arī vienojāmies tikties viņa vizītes laikā Ukrainā, lai atzīmētu mūsu valsts Neatkarības dienu," piebilda Koreckis. Ukrainas Neatkarības diena tiek svinēta 24. augustā.
Skandāls ar saldiem sīpoliem
Igaunijas gaļas ražotājs “Rannarootsi Lihatööstus”, viens no lielākajiem gaļas pārstrādātājiem valstī, nonāca publiskas diskusijas centrā pēc tam, kad “Facebook” publicēja reklāmu.
Attēlā redzami divi vīrieši ar Ukrainas karogiem uz T kreklu piedurknēm, kas grilē gaļu, bet fonā tālumā gaisā ceļas dūmi, kā tas pēdējā laikā redzams video sižetos no Krievijas, kur deg naftas uzņēmumi un noliktavas.
Reklāmai pievienots sauklis: "Õige grill muudab kibeda sibula magusaks" ("Pareizs grils padara rūgtos sīpolus saldus"). Daži sociālo mediju lietotāji ierakstu interpretēja kā atsauci uz Krievijas karu pret Ukrainu un naida runu. Vislielāko diskusiju izraisīja vārds "sibul" ("sīpols"), kas noteiktos sarunvalodas kontekstos var tikt lietots kā nievājošs apzīmējums Igaunijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Uzņēmuma “Rannarootsi Lihatööstus” izpilddirektors un valdes loceklis Karmo Aksels ceturtdien, 23. jūlijā, “Rus.ERR” pastāstīja, ka uzņēmums reklāmā nevēlējās ietvert nekādu politisku vai naidīgu nozīmi. "Tā ir tieši saistīta ar mūsu produktu un tā sastāvdaļu - karamelizētiem sīpoliem. Teksts attiecas tieši uz šo produktu," sacīja Aksels. Jautāts, vai uzņēmums apzinās vārda "sibul" citas, negatīvās konotācijas, vadītājs atzina, ka par to uzzinājis tikai pēc publicēšanas. "Es tagad par to vairāk apzinos. Bet, kad es izveidoju šo ierakstu, es īpaši atsaucos uz produktu. Šeit nebija nekāda nodoma radīt konfliktu," viņš atzīmēja. Arī reklāmas vizuālie materiāli radīja jautājumus. Fotoattēlā redzami divi vīrieši, kas pludmalē cep gaļu, bet fonā redzamas biezi dūmu mutuļi, kas atgādina militāras darbības. Uz T kreklu piedurknēm ir attēloti Ukrainas karogi. Pēc Karmo Aksela teiktā, attēlu iedvesmojis pašreizējais ziņu cikls. "Attēls atspoguļo pašreizējo realitāti, ko redzam savās ziņu plūsmās. Mēs katru dienu ziņās redzam šos dūmu stabus. No turienes arī radās šis attēls," viņš paskaidroja. Uzņēmums arī noliedz apgalvojumus, ka reklāma būtu vērsta pret kādu etnisko grupu. "Mūsu publikācija nekādā veidā nebija vērsta pret nevienu Igaunijā dzīvojošu etnisko grupu. Teksts attiecas uz produktu, un attēls ir mūsdienu mediju attēls. Tie vienkārši ir abi kopā. Mēs nemeklējām konfliktu ar šo reklāmu," uzsvēra izpilddirektors. Tomēr K. Aksels atzina, ka reklāma nav nodevusi paredzēto vēstījumu. "Varbūt laba reklāma būtu bijusi nedaudz citāda. Vēstījums tika pārprasts," viņš teica. Neskatoties uz kritikas vilni un aicinājumiem boikotēt produktu, uzņēmums neplāno noņemt ierakstu. "Tas jau dzīvo savu dzīvi. Kāda jēga to tagad noņemt?" atzīmēja vadītājs. Pēc Aksela teiktā, reklāmas kampaņu sagatavoja mārketinga nodaļa. “Rannarootsi Lihatööstus” ir viens no lielākajiem gaļas ražotājiem Igaunijā, kas ražo desas, šķiņķi, bekonu, grilētu gaļu un citus produktus. Ražotne atrodas Lēnes apriņķī, un uzņēmuma produkti ir plaši pieejami mazumtirdzniecības tīklos visā Igaunijā. Pagājušajā gadā uzņēmums atdalījās no “Maag Grupp” un kļuva par neatkarīgu uzņēmumu. Pašlaik grupā strādā vairāk nekā 230 cilvēku, un tās produkti ir ieguvuši daudzas balvas valsts mēroga pārtikas nozares konkursos. Pirmajos deviņos darbības mēnešos ar jauno statusu grupas ieņēmumi sasniedza 38,1 miljonu eiro, bet tīrā peļņa - 4,7 miljonus eiro.
Līdzīgs gadījums ar reklāmu Igaunijā reiz jau ir bijis. 2002. gadā laikraksts “Eesti Päevaleht” nodrukāja sludinājumu, kurā teikts: "Vai jūs nelasāt “Päevaleht”? Tad jūs esat tibla! Esiet īsts igaunis un kļūstiet par lasītāju."
“Tibla” igauņu slengā apzīmē padomju okupantu un ir radies no tā, kā igauņi 1940. gadā dzirdēja sev veltītus iebrucēju uzbļāvienus krievu slengā.
Rīgikogu deputātu grupa iesniedza sūdzību Preses padomē, apgalvojot, ka termins "tibla" ir etnisks apvainojums, kas vērsts pret krieviem, un ka reklāma kurina nacionālo naidu. Laikraksta aizstāvji sprieda, ka šis termins sarunvalodā attiecas uz padomju kolonistiem un deportētājiem, nevis uz visu etnisko grupu. Preses padome atzina, ka "tibla" tiek plaši uztverts kā nievājošs termins attiecībā uz krieviem, taču atzīmēja, ka ikdienas sarunvalodā tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu “homo soveticus” arhetipu, ko raksturo kultūras, izglītības trūkums un imperiālistiska domāšana, nevis stingri etniskā identitāte. Lieta izraisīja intensīvas debates par pieņemamu mediju valodu.
Igaunijā aptuveni 90 000 darbspējīgā vecuma iedzīvotāju nav veselības apdrošināšanas. Tartu universitātes ekonometrikas lektors un veselības eksperts Andress Verks uzskata, ka obligātā veselības apdrošināšana visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem varētu būt risinājums un ka tas palīdzētu stiprināt solidāru veselības aprūpes sistēmu. Paradoksāli, ka saskaņā ar Veselības apdrošināšanas likumu veselības apdrošināšana ir obligāta, kas nozīmē, ka tai jābūt ikvienam. Bet faktiski aptuveni 90 000 cilvēku Igaunijā nav veselības apdrošināšanas. Lielākā daļa no tiem ir darbspējīgā vecuma cilvēki, jo bērni un vecāka gadagājuma cilvēki ir apdrošināti automātiski. Tomēr vecuma grupā no 20 līdz 60 gadiem veselības apdrošināšanas nav 14% vīriešu un 10% sieviešu. “Jūs ierosinājāt ieviest automātisku veselības apdrošināšanu visiem Igaunijas iedzīvotājiem. Piemēram, Dānijā ir līdzīga sistēma. Kāpēc, jūsuprāt, tas būtu labākais risinājums?” ERR jautāja A. Verkam. “Šī ideja jau ir apspriesta Igaunijā, taču pastāvēja bažas, ka automātiskā veselības apdrošināšana mazinātu cilvēku motivāciju maksāt nodokļus un palielinātu ēnu ekonomiku. Mūsu priekšlikums ir tāds, ka veselības apdrošināšana būtu obligāta ikvienam, bet atbildība par tās iegūšanu gultu uz paša indivīda pleciem. Līdzīgas sistēmas pastāv, piemēram, Lietuvā, Čehijā un Nīderlandē. Tas palīdzētu saglabāt solidāru veselības apdrošināšanas sistēmu un mazinātu situācijas, kad apdrošināšanu meklē cilvēki ar augstām izmaksām. Ja vismaz puse no 90 000 cilvēku, kuriem pašlaik nav veselības apdrošināšanas, sāktu maksāt veselības apdrošināšanas prēmijas, Veselības apdrošināšanas fonds saņemtu aptuveni 60 miljonus eiro gadā, kas arī palīdzētu samazināt fonda deficītu,” sacīja A. Verks.
“Veselības apdrošināšana būtu jāgarantē visiem Igaunijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem,” intervijā “Vikerraadio” paziņoja bijušais sociālo lietu ministrs Jevgeņijs Osinovskis. Tomēr viņš apgalvoja, ka obligātā veselības apdrošināšana neatrisinās veselības aprūpes finansiālās problēmas, jo iedzīvotāju novecošanās un pieaugošās medicīnas izmaksas palielina nepieciešamību pēc līdzekļiem. Pēc J. Osinovska teiktā, universālās veselības apdrošināšanas ideja nav jauna, taču Igaunija ir izņēmums starp Eiropas valstīm, jo aptuveni desmitajai daļai iedzīvotāju nav veselības apdrošināšanas. Tas neatbilst solidāras veselības aprūpes sistēmas loģikai. Pēc J. Osinovska teiktā, veselības apdrošināšanas trūkums nenozīmē, ka cilvēkiem tiek liegti veselības aprūpes pakalpojumi. Smagas slimības gadījumā viņi joprojām saņems ārstēšanu, izmantojot ātro palīdzību vai neatliekamās palīdzības nodaļu, taču šāda aprūpe valstij ir ievērojami dārgāka. Bet universālās veselības apdrošināšanas ieviešana neradīs būtisku valdības izdevumu pieaugumu. Tomēr viņš uzsvēra, ka veselības aprūpes finansēšanas problēmas rada demogrāfiskās izmaiņas, jo iedzīvotāju novecošanās un arvien dārgākas medicīnas tehnoloģijas palielina veselības aprūpes izmaksas. "Jaunākie maksā par vecāka gadagājuma cilvēku ārstēšanu. Turīgākie maksā par nabadzīgāko ārstēšanu, jo turīgākajiem sociālā nodokļa slogs ir lielāks. Veselīgākie maksā par slimākajiem," viņš uzskaitīja trīs galvenos veselības aprūpes principus. Pēc bijušā sociālo lietu ministra teiktā, sociālā nodokļa palielināšanas iespēju ir maz. Tomēr ir iespējams apspriest, vai ir taisnīgi, ka daži cilvēki strādā savos uzņēmumos un nemaksā sev algu, tādējādi izvairoties no sociālā nodokļa. J. Osinovskis norādīja, ka, ja veselības aprūpe nesaņems papildu finansējumu, palielināsies izdevumi no savas kabatas un vairāk pakalpojumu migrēs uz privāto sektoru. "Cilvēki ar augstākiem ienākumiem var atļauties maksas veselības aprūpi, savukārt tie, kuriem ir zemāki ienākumi, nevar. Tas palielina nevienlīdzību veselības aprūpē," viņš teica. Vienlaikus viņš uzskata, ka sabiedrībai ir jāsaprot, ka arī neizlēmībai ir sava cena. "Igaunijas izglītības un veselības aprūpes sistēmas ir veidotas uz solidaritātes principa. Tāpat kā mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai visi bērni saņemtu labu izglītību neatkarīgi no vecāku ienākumiem, arī piekļuvei veselības aprūpei jābūt pēc iespējas vienlīdzīgākai," viņš teica. J. Osinovskis uzskata, ka slimnīcu tīkls būtu jāpārvalda vienotāk nekā iepriekš un visām slimnīcām jābūt valsts īpašumā, lai nodrošinātu efektīvāku veselības aprūpes resursu plānošanu.
