“Luminor Bank” paziņojusi, ka Ungārijas banka "Országos Takarék Pénztár" ("OTP Bank") ienāks Baltijas tirgū un iegādāsies "Luminor Bank"’.
Vārdkopa “ungāru investors” nozīmē bažas, vai no "Országos Takarék Pénztár” (“Nacionālā krājbanka”), neož pēc Krievijas ietekmes un naudas. Jo pavisam nesen Ungārijā pie varas bija premjerministrs Viktors Orbāns, kam ir melna “šleife” un kurš darbojās neslēpti iztapīgi Krievijai. Tagad premjerministrs ir Pēters Maģars, kurš tā kā pagriezies ar seju pret Eiropu, taču mieles no Rietumu pārmetumiem vēl nav izšķīdušas.
Kas “OTP Bank” ir “vēderā”, kāda ir tās vēsture, kas ir tās īpašnieki?
"OTP Group" ir viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas apkalpo 17,5 miljonus klientu 11 valstīs. Pēdējo divu desmitgažu laikā grupa ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi uzņēmumu iegādē un apvienošanā dažādās valstīs - kopš 2001. gada veiksmīgi pabeidzot 25 banku iegādes.
“OTP Group” ir publiski kotēta kompānija, tāpēc tai nav viena mātesuzņēmuma, un lielākā daļa akciju (vairāk nekā 55%) pieder ārvalstu un vietējiem institucionālajiem investoriem. Galvenie individuālie akcionāri ir Ungārijas MOL (8,57%) un Francijas “Groupama SA” (5,10 %), bet pārējie ir daļa ir no publiskās akciju paketes.
Starp šiem akcionāriem pamanāmākais ir MOL jeb “Ungārijas naftas un gāzes kompānija”.
MOL savulaik ir veikusi ekspansiju dažādu valstu tirgos. Tam pieder vai piederēja ārvalstu naftas izpētes licences ne tikai Ungārijā, bet arī Horvātijā, Jemenā, Kazahstānā, Irākā, Kamerūnā un Krievijā - “Baituganskoe” naftas atradnē, “Surgut-7” blokā un “Matjushkinsky” blokā, 2006.-2007. gadā. MOL ir piederējusi “Zapadno-Malobalyk” naftas atradne (kopā ar “Yukos”, vēlāk “Russneft”) 2002. gadā.
Tomēr saskaņā ar Jeila Vadības skolas uzturēto sarakstu, uzņēmums kopš 2025. gada septembra ir pārtraucis darbību Krievijā. Tas nav tā, ka uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, tomēr labāk vēlāk nekā nekad.
Akcionārs kratās nost no pārmetumiem par sadarbību ar Krieviju
MOL vēsturē ir bijuši dramatiski brīži, tostarp pārņemšanas mēģinājums. 2007. gada jūnijā Austrijas enerģētikas uzņēmums OMV iesniedza piedāvājumu pārņemt MOL, ko Ungārijas uzņēmums noraidīja. 2008. gada 6. martā Eiropas Komisija uzsāka izmeklēšanu par OMV piedāvājumu. 2008. gada 24. jūnijā OMV saņēma Eiropas Komisijas “iebildumu paziņojumu” par uzņēmuma mēģinājumu pārņemt MOL. 2009. gada martā OMV pārdeva savu 21% MOL akciju Krievijas “Surgutneftegas”. MOL šo soli nosauca par “nedraudzīgu” un apgalvoja, ka OMV ir darbojusies kā Krievijas interešu aizsegs. Pēc tam, kad OMV 2009. gadā pārdeva savu 21% MOL akciju “Surgutneftgas”, MOL atteicās reģistrēt Krievijas uzņēmumu kā akcionāru ar pilnām tiesībām “Surgutneftegas” necaurspīdīgās īpašumtiesību struktūras dēļ. Tā rezultātā “Surgutneftegas” nebija savu pārstāvju valdē un balsstiesību akcionāru kopsapulcēs. MOL aizstāvēja savu lēmumu bloķēt “Surgut”, apgalvojot, ka Krievijas uzņēmums nebija skaidri paudis savus nodomus attiecībā uz uzņēmumu. 2011. gada maijā Ungārijas valdība nopirka Krievijas “Surgutneftegas” akcijas, tādējādi Ungārijas valsts tolaik ieguva 21,2% MOL akciju. Šajā epizodē MOL vadība jāj baltā zirgā kā gaišais tēls un ir blamējusi Austrijas kompāniju par tās nešķīstajiem tīkojumiem pakalpot Krievijai.
Gadi “korupcijas ēnā”, bet viss beidzies laimīgi
2011. gadā Horvātija sāka izmeklēšanu pret bijušo premjerministru Ivo Sanaderu par iespējamu 10 miljonu eiro kukuļa pieņemšanu no MOL apmaiņā pret to, ka Horvātijas valdība apstiprināja akcionāru līguma grozījumu un tādējādi MOL nodrošināja vadības tiesības Horvātijas starptautiskajā naftas kompānijā INA, apsūdzot arī MOL priekšsēdētāju Žoltu Hernādi. MOL noliedza visas apsūdzības. Arī Ungārijas prokuratūra uzsāka izmeklēšanu aizdomās par kukuļošanu, bet 2012. gadā noraidīja aizdomas par noziedzīgu darbību šajā lietā.
Sarežģītajās un ilgstošajās domstarpībās starp MOL un Horvātijas valdību Vašingtonā bāzētais Starptautiskais investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) lēma par labu MOL.
Strīds radās 2013. gadā, kad MOL uzsāka arbitrāžas lietu, apgalvojot, ka Horvātija nav izpildījusi savas līgumsaistības. Šī bija otrā reize, kad Horvātija nonāca arbitrāžas lietas zaudētāju pusē ar MOL. Pirmā instance bija 2014. gadā, kad Šveices tiesa piešķīra MOL 14,5 miljonu eiro kompensāciju. Ar ICSID lēmumu MOL praktiski tika pasludināta par arbitrāžas strīda pret Horvātiju uzvarētāju, un MOL tika piešķirta kompensācija 250-300 miljonu ASV dolāru apmērā. Šī summa gan ir daudz mazāka nekā MOL sākotnējā prasība 1 miljarda ASV dolāru apmērā. Tiesa noraidīja arī Horvātijas apsūdzību korupcijā pret MOL, kurā Ungārijas uzņēmums tika apsūdzēts par vadības kontroles iegūšanu pār INA ar nelikumīgiem līdzekļiem. ICSID lēmums izcēla Horvātijas līguma pārkāpumu, jo īpaši attiecībā uz tādiem jautājumiem kā gāzes tirdzniecības regulējums un dabasgāzes cenu noteikšana. Šī likuma ignorēšana būtiski kaitēja INA un netīši arī MOL. MOL tika piešķirta papildu kompensācija saistībā ar INA meitasuzņēmuma piespiedu uzglabātās dabasgāzes pārdošanu par zemākām cenām. Pēc ICSID lēmuma Horvātijas finanšu ministrs Zdravko Maričs atkāpās no amata, norādot uz personiskiem iemesliem. Joprojām nav skaidrs, kā tieši viņa aiziešana ir saistīta ar tiesas lēmumu. ICSID lēmums bija svarīgs pagrieziena punkts ilgstošajā tiesvedībā starp MOL un Horvātiju un būtiskas pārmaiņas to nemierīgajā vēsturē. Šveices tiesa noraidīja Horvātijas lūgumu pārskatīt lēmumu. Saistītā jautājumā Horvātijas parlamenta opozīcijas partijas bija vīlušās pēc Šveices Federālās Augstākās tiesas lēmuma noraidīt Horvātijas pieteikumu pārskatīt 2016. gada INA arbitrāžas lietu. Ivo Sanaders un Žols Tamašs Hernādi tika atzīti par vainīgiem kukuļdošanā spriedumā, ko Horvātijas Augstākā tiesa atstāja spēkā 2022. gada februārī, laikā, kad tika iesniegts pārskatīšanas pieprasījums. Būtiskas atšķirības dažādu cilvēku liecībās ietekmēja Šveices tiesas lēmumu. Šis iznākums izraisīja neapmierinātību Horvātijas amatpersonu vidū, un parlamenta deputāte Dalija Oreskoviča (Centra partija) apgalvoja, ka situācija izceļ valsts ievainojamību un tās pārstāvniecības iespējamo nepietiekamību. Daži parlamenta deputāti apgalvoja, ka Šveices Federālās Augstākās tiesas spriedums liecina par bažām par Horvātijas tiesu varas neatkarību. Nikola Grmojs (Lielākā partija) norādīja, ka INA lietas iznākums ietekmēja arbitrāžas rezultātu un sekojošo pārskatīšanas pieprasījumu. Viņš pauda bažas par sistēmiskiem trūkumiem Horvātijas tiesu sistēmā, radot šaubas par neitrālas tiesu varas jēdzienu.
Beigu galā uz brīvām kājām palika arī Sananders, kuru pirmās instances tiesa bija atzinusi par vainīgu, taču Horvātijas Augstākā tiesa vēlāk šo spriedumu atcēla.
Šīs peripetijas tagad jau vairs MOL reputācijai nekaitē, jo visās Ungārijas, Amerikas un Šveices tiesās spriedumi ir bijuši šim uzņēmumam labvēlīgi.
Banka jo jestri darbojas Krievijā
Taču, kamēr viens no būtiskajiem akcionāriem ir nomazgājies balts vai tikpat kā balts, “OTP Group” joprojām problēma ir vienā citā vietā... Krievijā joprojām darbojas "OTP Bank Russia", kuras konsolidētā peļņa 2025. gadā bija 557,623 miljoni eiro, un tas ir par 47,5% vairāk nekā 2024. gadā. Bankas aktīvi Krievijā sasniedza 9,164 miljardus eiro, un gada laikā tie pieauguši par 40%.
Nekas neliecina, ka ungāru grupa būtu pārtraukusi “koncertēt” argesorvalstī - strādā “OTP Bank Russia” mājaslapa, bizness turpinās un aug griezdamies - ungāru banka piedāvā izdevīgus ieguldījumus, kredītkartes, pārskaitījumus pa visu pasauli.
Pēc Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieka Urmasa Paeta teiktā, Eiropas bankas darbība Krievijā tagad, kad Krievijas Federācijas karš pret Ukrainu ilgst vairākus gadus, ir ciniska un noziedzīga. "Ir dīvaini un sāpīgi lasīt bijušā Igaunijas Finanšu inspekcijas vadītāja Kilvara Keslera vārdus, ka Ungārijas bankas OTP pašreizējā darbībā Krievijā, kas vēlas iegādāties “Luminor” banku, nav nekā īpaša, jo tur darbojas arī citas lielas Eiropas bankas," intervijā “Postimees” atzīmēja Paets. Pēc viņa teiktā, Eiropas bankas darbība Krievijā tagad, kad Krievijas Federācijas karš pret Ukrainu ilgst jau vairākus gadus, ir prasījis daudzas dzīvības un turpinās Krievijas hibrīdkarš pret Igauniju un visu Eiropu, ir kaut kas pilnīgi īpašs, cinisks un noziedzīgs. "Jā, Eiropā joprojām ir dažas bankas, kurām ir absolūti vienaldzīga attieksme pret to, ka Krievija nogalina Ukrainas tautu. Taču lielākā daļa Eiropas banku jau sen ir pametušas Krievijas tirgu," viņš teica. Politiķis uzsvēra, ka Ungārijas “OTP Bank”, kas iegādājas “Luminor”, ir viena no retajām Eiropas bankām, kas turpina savu cinisko biznesu Krievijā: “Tāpat kā Ungārijas valdība, kuru gadiem ilgi vadīja Orbāns.” “OTP Bank” bija iekļauta arī Ukrainas sankciju sarakstā kā struktūra, kas atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu. "Ja šis darījums notiks un OTP patiešām nopirks “Luminor”, es nedomāju, kurš no Igaunijas klientiem vēlētos sadarboties ar banku, kurai ir vienaldzīga attieksme pret Krievijas karu pret Ukrainu," sacīja Paets.
Lietuvas Bankai ir jautājumi
Kamēr Latvijas Banka jau stāsta, ka darījums ar “Luminor Bank” nekādi neietekmēšot bankas klientu ikdienas dzīvi, Lietuvas Centrālā banka, kurai jāapstiprina Ungārijas “OTP Bank” veiktā lielākās Baltijas bankas “Luminor Bank” iegāde, paziņoja, ka tai ir "pamatoti jautājumi" par darījumu saistībā ar OTP darbību Krievijā, ziņo “Reuters”. "Lietuvas Centrālā banka nav saņēmusi nekādus dokumentus par plānoto darījumu... tomēr fakts, ka grupa darbojas Krievijā, rada pamatotus jautājumus," atbildot uz “Reuters” pieprasījumu, sacīja Lietuvas Centrālās bankas pārstāvis. Viņš norādīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) un Igaunijas banku regulators, lemjot par darījumu, konsultēsies ar Lietuvas un Latvijas regulatoriem. Jau 2022. gadā OTP paziņoja, ka varētu pārdot savu Krievijas biznesu "par pieņemamu cenu", taču līdz šim tas nav izdevies. Arī vairākas citas finanšu grupas ar lieliem meitasuzņēmumiem Krievijā, piemēram, Itālijas “UniCredit” un Austrijas “Raiffaisen,” nav spējušas no tā iziet. Tomēr, salīdzinot ar tām, OTP ir bijusi mazāk agresīva savas darbības samazināšanā. Gluži pretēji, 2024. gadā reitingu aģentūra ACRA ziņoja, ka “OTP Bank” grasās paplašināt savu darbību Krievijā. 2025. gadā Krievijas meitasuzņēmums palielināja savu tīro peļņu par 47% līdz 48 miljardiem rubļu. Tā rezultātā tas kļuva par trešo ienesīgāko OTP nodaļu (no 11) un pirmo pašu kapitāla atdeves (ROE) ziņā. Darbinieku skaits OTP Krievijas nodaļā ir otrajā vietā aiz tās Ungārijas mātesuzņēmuma. "OTP grupas stratēģiskie mērķi Krievijā paliek nemainīgi: vissvarīgākais aspekts ir visu attiecīgo noteikumu un regulējumu, tostarp sankciju, ievērošana, vienlaikus saglabājot ierobežotu darbības apjomu mazāk jutīgos segmentos un finanšu pakalpojumu nozarē," grupa norādīja savā 2025. gada ziņojumā.
Latvijā gaida, ko teiks Eiropas Centrālā banka
Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) jau pagājušajā gadā vērsis Latvijas valsts augstāko amatpersonu uzmanību uz konstatētajiem riskiem, kas saistīti ar Ungārijas bankas "OTP Bank" struktūrvienības darbības turpināšanu Krievijā arī pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā.
VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka saistībā ar publiskajā telpā pirms aptuveni pusotra gada izskanējušo informāciju, ka Ungārijā reģistrētā "OTP Bank" izrāda interesi par Baltijas valstīs darbojošās "Luminor Bank" iegādi, VDD apkopoja un izvērtēja informāciju par "OTP Bank" un 2025. gada martā informēja valsts augstākās amatpersonas par konstatētajiem riskiem, tostarp saistībā ar bankas struktūrvienības darbības turpināšanu Krievijā.
Ņemot vērā, ka valsts augstākajām amatpersonām nosūtītā vēstule ir klasificēta, dienests plašākus komentārus par tās saturu nesniedz. VDD apliecina, ka šāda satura vēstule 2025. gada aprīlī tika nosūtīta arī Latvijas Bankai.
Šajā brīdī glupā situācijā ir nostādīts Latvijas premjers Andris Kulbergs, kurš VDD Evikai Siliņai pērn nosūtītā ļoti slepenā vēstījuma atjauninājumu varbūt vēl nav saņēmis un neko citu šonedēļ žurnālistiem nevarēja pateikt, kā vien to, ka, ja "OTP Bank" saņems pozitīvu Eiropas Centrālās bankas atzinumu saistībā ar "Luminor Bank" iegādi, tad politiķiem nav tiesību tajā iejaukties.
Tā gan varbūt gluži nav, un politiķi var iejaukties, taču pašlaik vispirms tomēr jāpagaida informētu, kompetentu iestāžu vērtējums.
Darījums nenotiks vienā mirklī - tie būs vairāki mēneši. Atbildīgas iestādes vērtēs “OTP Bank” saistību ar Krieviju un skatīsies arī, kā rīkosies ungāri. Ja ungāru banka izvērtēs, ka filiāle Krievijā tai svarīgāka par ekspansijas iespējām Baltijā, tad būs viens stāsts. Ja ungāru banka upurēs biznesu Krievijā, lai nopirktu bankas Baltijā, tad stāsts būs cits. Ungārus var saprast - peļņa, kas ir ap pusmiljardu eiro, vēl nav tik briesmīgi, taču aktīvi Krievijā tai ir vairāk nekā 9 miljardi, kurus Krievija nogriezīs kā ar sirpi, ja “OTP Bank” ies no tās projām.
Saprotams, ka ungāriem gribētos gan zivtiņu apēst, gan vēl visu ko, taču diezin vai iespējams tāds variants, ka Baltijas politiķi klusēs un necentīsies darījumu izjaukt, ja Ungārijas banka turpinās turēt filiāli agresorvalstī. Tas var kļūt par priekšvēlēšanu jautājumu Latvijā un ieganstu plaušu vēdināšanai no tribīnes arī kaimiņvalstīs.
Amerikāņi grasās pārdot banku ungāriem un lasīties lapās
Vēl ir tāda nianse, ka “OTP Bank” pērk “Luminor Bank” no ASV investīciju kompānijas "Blackstone" pārvaldītā privātā kapitāla fondu konsorcija un "DNB Bank".
Tas ir ļoti stresaini, jo norāda uz turpmāku amerikāņu investīciju apjoma samazināšanos Latvijā un Baltijā. ASV investīcijas ir mērāmas simtos miljonu dolāru, taču tie nav ne desmiti, ne simti miljardu, kas varētu būt Amerikas investīciju potenciālās iespējas. “Blackstone” grasās lasīties projām no Baltijas. Tas nav labs signāls.
