Ziņas no Tuvajiem Austrumiem un no globālā izejvielu tirgus ir pretrunīgas, un situācija mēdz mainīties dažu stundu laikā.
Cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās 95E markas benzīnam pirmdien svārstījās no augstākās 1,844 līdz zemākajai 1,797 eiro par litru, dīzelim - no 1,884 līdz 1,787. Atsevišķos DUS tīklos cena bija arī zemāka - 1,704 95E benzīnam un 1,664 eiro par litru dīzelim.
Parasti, kad globālajā naftas tirgū notiek kādi pavērsieni, līdz Latvijas degvielas mazumtirdzniecības cenām tas nonāk ar nelielu nobīdi - pēc dažām dienām.
Raķete lido, un cena ceļas
Pirmdienas rītā globālajā tirgū jēlnaftas cenas pieauga, saasinoties kaujām starp ASV un Irānu, un radot bažas par enerģijas piegādes traucējumiem caur Hormuza šaurumu. ASV paziņoja par turpmākiem uzbrukumiem jau devīto nakti pēc kārtas. Irāna ir atbildējusi uz triecieniem, vēršoties pret ASV sabiedrotajiem visos Tuvajos Austrumos, raksta “Euronews”.
Vietne “Trading Economics” situāciju analizē tā: “Pirmdien jēlnaftas cena pārsniedza 84 ASV dolārus par barelu, turpinot pagājušās nedēļas pieaugumu, jo pieaugošā karadarbība starp ASV un Irānu rada bažas par turpmākiem naftas plūsmu traucējumiem no Tuvajiem Austrumiem. Irāna paziņoja, ka pamiers ar ASV faktiski ir sabrucis, un pagājušās nedēļas nogalē paziņoja, ka tā ir pārtvērusi četrus kuģus, kas šķērsoja Hormuza šaurumu. Tikmēr ASV armija ziņoja par trešā ASV karavīra nāvi pēdējo divu dienu laikā, turpinoties uzbrukumu apmaiņai ar Teherānu. Konflikts ir paplašinājies arī ārpus militārajiem mērķiem, uzbrukumiem pakļaujot tiltus, komunālos pakalpojumus un ostu iekārtas. Kuveitas naftas korporācija paziņoja, ka Irānas trieciens sestdien skāra vienu no tās naftas ieguves objektiem. Naftas cenas tagad ir pieaugušas gandrīz par 30% salīdzinājumā ar jūlija zemāko līmeni, jo ASV un Irānas pagaidu miera līgums izjuka, ASV atsāka Irānas ostu blokādi un Teherāna pastiprināja uzbrukumus kuģiem netālu no Hormuza šauruma.”
Cēlās un krita, krita un cēlās...
Taču vēlāk pirmdienas laikā jēlnaftas cena sāka samazināties un nonāca līdz 81 dolāram par barelu. Pēc tam atkal sāka pārsniegt 82.
Līdzīgi augšup un lejup staigāja arī “Brent” markas jēlnafta, gāzes un benzīna cenas. Tas acīmredzot tāpēc, ka Irānas Ārlietu ministrija paziņoja, ka “sarunas ar ASV varētu tikt turpinātas, pamatojoties uz nacionālajām interesēm”. Tirgū tas uzreiz tiek interpretēts ar optimismu un liek cenai samazināties par dažiem dolāriem.
Lai vai kā, cena virs 80 dolāriem par barelu jēlnaftas ir diezgan augsta, un pagaidām nav manāma tendence, ka tā varētu drīz atgriezties jūlija sākuma līmenī, kad bija aptuveni 60 dolāri par barelu.
Jēlnaftas cena ietekmē degvielas un daudzu citu preču cenu. Latvijas degvielas tirgotāji orientējas pēc Eiropas “Platts” degvielas etalona cenām, kas tālāk atstāj ietekmi uz cenu degvielas uzpildes stacijās.
Ukraiņi izposta agresorvalsts “bunduļus”
Ukraina naktī uz pirmdienu ir raidījusi uz Maskavu un apkārtējo reģionu 400 bezpilota lidaparātu, pirmdien paziņoja Krievijas amatpersonas. "Galvenās sekas tika reģistrētas Podoļskā, Domodedovā un Odincovas rajonā," lietotnē “Telegram” rakstīja Maskavas apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs.
Tas seko Ukrainas uzbrukumiem trīs naftas bāzēm un degvielas ražotnei Krievijas dienvidu Stavropoles reģionā, ko apstiprināja prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš sacīja, ka Melnajā jūrā cietuši arī trīs Krievijas "ēnu flotes" tankkuģi, ziņo “The Independent”.
Tāpat arī Krievija katru dienu raida uz Ukrainu dronus un raķetes. Sevišķi briesmīgs uzbrukums bija naktī uz svētdienu, kad Krievija raidīja uz Ukrainu 40 dažādu veidu raķetes un vēl 120 dronu. Lielākā daļa raķešu bija mērķētas uz Kijivu.
Šīs ir tikai dažas epizodes karā, kurā Ukraina gūst aizvien vairāk panākumu, iznīcinot degvielas pārstrādes rūpnīcas, naftas termināļus, militārus objektus jau visai tālu Krievijas iekšzemē un jau ilgstoši.
Jau pagājušajā vasarā Krievija saskārās ar degvielas deficītu, taču šogad tas ir daudz skarbāks - pie degvielas uzpildes stacijām stāv kilometriem garas rindas. Īpaši traka situācija ir okupētajā Krimā. Un tad vēl milzīgie dūmu stabi, kas paceļas no “Wildberries” preču noliktavām, kas arī kļuvušas par Ukrainas bruņoto spēku mērķi.
Uzbrukumu dēļ pilnībā vai daļēji no ierindas ir izsisti uzņēmumi, kas iepriekš nodrošināja aptuveni 25% no Krievijas naftas pārstrādes jaudām.
Saprotams, ka šīs Ukrainas aktivitātes grauj Krievijas ekonomiku, traucē tās naftas eksportam un tādā veidā atstāj iespaidu arī uz globālo izejvielu tirgu.
“Reuters” lēš, ka Krievijas ekonomika no Ukrainas uzbrukumiem cieš daudz lielākā mērā, nekā pieņemts uzskatīt. Līdz ar to arī uz globālajām piegādēm tas atstāj iespaidu.
“Axios” norāda, ka Ukrainas bezpilota lidaparātu kampaņas efektivitāte ir veicinājusi globālo enerģijas cenu pieaugumu, kas jau tā bija paaugstinātas kara Irānā dēļ. “Sekas tagad ir jūtamas arī ASV. Pēc tam, kad Krievija aizliedza degvielas eksportu, ceturtdien (16. jūlijā) ASV dīzeļdegvielas cenas pārsniedza piecus ASV dolārus par galonu. Cenu pieaugums atspoguļo globālu cīņu par degvielas piegādēm, kas ir kritiski svarīga tādām nozarēm kā lauksaimniecība, būvniecība un sauszemes transports. Krievijas eksporta aizliegums norāda uz Krievijas ekonomikas traucējumu intensitāti. Maskava ir mēģinājusi slēpt kara ietekmi uz savu ekonomiku kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Krievija ir pārtraukusi publicēt lielu daļu savu ekonomisko datu. Daži Rietumu izlūkdienesti uzskata, ka skaitļi, ko tā publicē, ir manipulēti, lai sniegtu optimistiskāku ainu ārējai pasaulei,” raksta “Axios”.
Degošie termināļi neatstāj iespaidu uz biržas spekulācijām
Karš Ukrainā un Krievijas traucētās piegādes, bez šaubām, atstāj iespaidu uz globālo ekonomiku, taču tikpat kā nekad tas nav nolasāms globālā naftas tirgus īslaicīgajās svārstībās - Krievijas problēma ir permanenta, ir zināms, ka tā pastāv, taču manipulācijām ar biržas cenām tā īsti neder - birža orientējas uz Hormuza šaurumu un turklāt arī pat uz to ne vienmēr, jo ir bijuši laika periodi, kad arī Tuvo Austrumu norises nav atstājušas ietekmi uz naftas cenām.
Globālo tirgu neuztrauc Ukrainas triecieni pa milzīgām un nozīmīgām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā, tas nereaģē uz “Wildberries” noliktavas degšanu šajās dienās, kas izskatās patiesi baisi. Toties uz Irānas vai Donalda Trampa paziņojumiem birža mēdz reaģēt gandrīz momentā, naftas un degvielas cenai lēkājot augšup un lejup pat 3% amplitūdā vienā dienā.
Uz krahu tomēr vēl jāpagaida
Degošās naftas pārstrādes rūpnīcas, milzīgās rindas pie degvielas uzpildes stacijām Krievijā liecina, ka agresorvalstij ir problēmas, taču tās joprojām nav tādas, ka jau rīt ap brokastlaiku būtu sagaidāms Krievijas krahs. Krievija ir stipri ierobežota, samazināta un ar sankcijām aplikta, taču joprojām ir izejvielu tirgus dalībniece, nav izolēta un bloķēta.
Jo jestri ir turpinājusies Krievijas tirgošanās ne tikai ar Indiju un Ķīnu, bet arī ar ES valstīm. Enerģētikas un vides pētījumu centra CREA analīze liecina, ka 2026. gada jūnijā Krievijas ieņēmumi no fosilā kurināmā eksporta samazinājās par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, sasniedzot 734 miljonus eiro dienā, pat neskatoties uz to, ka eksporta apjomi pieauga par septiņiem procentiem.
“Krievijas jēlnaftas eksporta ieņēmumi samazinājās par 8% salīdzinājumā ar maiju, savukārt eksporta apjomi pieauga par 14%. Eksporta apjomu pieaugumu noteica jēlnaftas kravu pieaugums par 68% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Melnās jūras ostā Novorosijskā, kompensējot kritumu par 10% Ustjlugā un 9% Primorskā, Krievijas Baltijas jūras ostās.
Ukrainas pastāvīgie bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir strauji traucējuši naftas produktu eksportu, un jūnijā jūras kravu apjoms samazinājās par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, sasniedzot rekordzemu līmeni, pateicoties iekšzemes degvielas trūkumam un pagaidu reaktīvo dzinēju degvielas eksporta aizliegumam,” raksta CREA eksperti. Tagad Ukrainas droni ir pabombardējuši arī kuģus Melnajā jūrā, un redzēs, kāds no tā jēlnaftas eksportam būs “negatīvais pieaugums”.
Rekordi par spīti sankcijām
“Jūnijā ES importētās Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) apjoms samazinājās par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi; tomēr tas joprojām bija 14% virs 2025. gada jūnija līmeņa.
Francijas Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) imports no Krievijas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 34%, neskatoties uz to, ka kopējais izkrautās LNG apjoms samazinājās par 35%. Neskatoties uz ES aizliegumu importēt naftas produktus, kas ražoti no Krievijas jēlnaftas, jūnijā ES ostās tika izkrautas astoņas naftas produktu kravas no pārstrādes rūpnīcām, kas izmanto Krievijas jēlnaftu. Indijas, Turcijas, Brunejas un Gruzijas pārstrādes rūpnīcas, kas izmanto Krievijas jēlnaftu, 2026. gada jūnijā eksportēja naftas produktus uz sankciju valstīm 814 miljonu eiro vērtībā. Indijas Krievijas jēlnaftas imports sasniedza rekordaugstu līmeni, pieaugot par 34% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Indija jūnijā iegādājās Krievijas jēlnaftu 4,5 miljardu eiro vērtībā. 2026. gada jūnijā 54% no Krievijas jūras naftas tika transportēti ar sankciju skartajiem “ēnu” tankkuģiem. Vēl 43% no apjoma tika transportēti ar G7+ tankkuģiem. Pārējo daļu transportēja ar sankciju neskartajiem “ēnu” tankkuģiem,” konstatē CREA. Jūnijā Krievijas naftas tirdzniecībā iesaistījās 15 jauni kuģi; iekraušanas laikā divpadsmit no šiem tankkuģiem piederēja G7+ valstīm vai bija tajās apdrošināti. 2026. gada jūnijā 45 “ēnu” kuģi, kas pārvadāja Krievijas fosilo kurināmo, mēneša beigās darbojās zem viltus karogiem. Pēc tam, kad Kamerūna kļuva par otro lielāko karoga reģistru sankcijām pakļautajiem Krievijas tankkuģiem, tā ir sākusi dereģistrēt kuģus, samazinot kopējo skaitu no 143 kuģiem 2026. gada marta beigās līdz 116 kuģiem līdz 2026. gada jūnijam, liecina CREA savāktie fakti un analīze.
Krīzes radīšanā piedalās arī karstums
Hormuza šauruma ķibeles un Ukrainas droni vēl nav vienīgie faktori, kas šovasar atstāj iespaidu uz enerģētikas nozari, pasliktinot jau tāpat gana nepatīkamo situāciju, ko var dēvēt arī par krīzi.
Baismīgais karstuma vilnis, kas laimīgā kārtā nav ķēris Latviju, joprojām nav atkāpies no Eiropas dienvidiem. Vācijā, Beļģijā, Polijā, Francijas ziemeļos vairs nav ekstrēmi karsts, taču tālāk uz dienvidiem gaisa temperatūra joprojām ir ap 30 pēc Celsija, bet bija dažviet pat virs 40.
“Eiropas karstuma vilnis traucē enerģijas un transporta piegādi, jo zemais upju līmenis ierobežo baržu satiksmi Reinā un palielina degvielas, ogļu un citu preču piegādes izmaksas. Augstā upju temperatūra ir piespiedusi Franciju samazināt kodolenerģijas ražošanu, samazinot elektroenerģijas ražošanu, jo reaktoriem ir grūtības ar dzesēšanu. Ekstremālie laikapstākļi saasina Eiropas enerģētikas problēmas, palielinot inflācijas spiedienu un apdraudot ekonomikas izaugsmi, kā arī notiekošos traucējumus, ko rada Hormuza šauruma krīze,” raksta “Oilprice”.
Neder ne pārāk augsta, ne pārāk zema cena
Naftas un attiecīgi degvielas cenu ietekmē arī OPEC+ valstu lēmumi par ieguves palielināšanu, ieguves iespējas Venecuēlā, Kolumbijā vai pašās ASV, kur Donalds Tramps savulaik pauda, ka “vajag tikai urbt”. Tāpat ir valstis, kurām ir rezerves, un, ja tās tiek iepludinātas tirgū, tas atstāj iespaidu uz cenām. ASV 3. novembrī būs Kongresa vēlēšanas, un Donalds Tramps negribēs izrīkoties tā, lai amerikāņu vēlētāji par benzīnu maksā pārmēru daudz. Tāpēc neder jēlnaftas cena virs 110 dolāriem par barelu, kāda bija aprīlī un kas ir mežonīgi par daudz visu valstu ekonomikām.
Taču tāpat nekam neder cena zem 60 dolāriem par jēlnaftas barelu, kāda bija nupat jūlija sākumā un kas lika daudziem ekspertiem un tirgus dalībniekiem sākt satraukties, jo cena zem šī līmeņa ved uz pretēja veida krīzi, kad ir pārprodukcija un naftas ieguvē nav pietiekamas peļņas vai pat tās nav nemaz.
Tāpēc dažādu tirgu ietekmēt spējīgu dalībnieku kopīgajos centienos būs noturēt cenu pie kāda imagināra “zelta viduspunkta”, kas ir varbūt 78 dolāri par barelu vai apmēram uz to pusi. Šādu skaitli ir nosaucis, piemēram, naftas investīciju firmas “King Operating Corporation” izpilddirektors Džejs Jangs.
Tāda cena varētu būt optimāla, taču neviens nezina, kādi vēl satricinājumi var piemeklēt pasauli un kā tas ietekmēs naftas cenas. Neviens nezina, kad plīsīs mākslīgā intelekta uzņēmumu burbulis, kas tad būs jau cits stāsts ar neparedzamām sekām.
Bet Latvijas autobraucējiem laikam būs jārēķinās ar apmēram 1,80 eiro par litru, cerībā, ka tomēr nebūs vairāk par diviem eiro kā pavasarī.
