Aizvadītajā nedēļā Igaunijā un Lietuvā tika risināti nopietni jautājumi par turpmākās politikas personālijām. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Igaunijas prezidenta vēlēšanas notiks parlamenta (Rīgikogu) ārkārtas sēdē 2026. gada 2. septembrī. Pašreizējais prezidents Alars Kariss paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu.
Prezidentu uz piecu gadu termiņu ievēlē parlaments. Lai uzvarētu pirmajās kārtās, kandidātam jāsaņem vismaz divu trešdaļu deputātu atbalsts jeb 68 balsis. Ja parlamentā neizdosies ievēlēt prezidentu pēc pirmajām trim kārtām, process pāriet uz vēlēšanu kolēģiju, kurā kopā ar parlamenta deputātiem balsos vēlēšanu kolēģija, kurā ietilpst parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji.
Ulli Madisi slavē gandrīz visi
Pašlaik izskatās, ka vislielākais atbalsts no parlamenta partijām ir pašreizējai tieslietu kanclerei Ullei Madisei. Tieslietu kancleres amats ir kaut kas līdzīgs Latvijas tiesībsardzes amatam, tikai funkciju tiesību kanclerei ir vairāk.
Ulle Madise savā darbībā ir pratusi noturēt objektīvas, partiju spēlītēs neiesaistītas, neatkarīgas amatpersonas reputāciju.
Ulli Madisi par piemērotāko kompromisa kandidāti uzskata Sociāldemokrātiskā partija (SDP), spriežot, ka viņa var dabūt gan koalīcijas, gan daļas opozīcijas atbalstu un divu trešdaļu vairākumu Rīgikogu, kas nepieciešams ievēlēšanai. To pēc partijas vadības sēdes 1. jūlijā paziņoja SDP valdes loceklis Tanels Kīks. "Ja mēs runājam par apolitisku vai bezpartejisku kandidātu, tad, mūsuprāt, Ulle Madise būtu nepārprotama favorīte," sacīja Kīks. Pēc viņa teiktā, sociāldemokrātu pārstāvji jau ir rīkojuši neformālas konsultācijas ar vairuma parlamentāro partiju pārstāvjiem. Līdz šim tikai partijas EKRE pārstāvji publiski norādījuši, ka neatbalstīs Madises kandidatūru, raksta ERR. "Pamatojoties uz signāliem, ko esam saņēmuši no citām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, neviens nav izslēdzis Ulles Madises kandidatūru. Gluži pretēji, viņi ir gatavi to apspriest un kopumā pozitīvi vērtē šo ideju," atzīmēja Kīks. Tomēr Kīks uzsvēra, ka galīgais lēmums par kandidāta izvirzīšanu vēl nav pieņemts. Jautājums līdz šim ir apspriests partijas vadības līmenī, un oficiālai izvirzīšanai būtu nepieciešams SDP parlamentārās grupas lēmums. Pats politiķis atzīmēja, ka personīgi nav apspriedis šo jautājumu ar Ulli Madisi, bet apstiprināja, ka politiķi jau ir sazinājušies ar viņu. Kīks arī paskaidroja, kāpēc sociāldemokrāti uzskata Madisi par piemērotāko kandidāti. "Ir svarīgi, lai prezidents būtu izglītots cilvēks, kurš bauda dažādu politisko spēku atbalstu, ne tikai koalīcijas vai opozīcijas. Savos gados kā tieslietu kanclere un iepriekš kā prezidenta padomniece Ulle Madise ir pierādījusi sevi kā līdzsvarotu un cienīgu cilvēku, kas aizstāv Konstitūcijas garu un burtu," viņš paziņoja.
Ar sīkām iebildēm, bet pozitīvi par Madisi izsakās arī “Isamaa”, Centra partija, “Eesti 200” un Reformu partija. Tiesa gan, pašlaik diskusijas par kandidatūrām ir tik agrīnā stadijā, ka politiķi vēl nav īsti pārliecinājušies un pajautājuši pašai Madisei, vai viņa ir gatava kandidēt.
Ja Madise kļūs par Igaunijas prezidenti, viņa būs otrā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu. Pirmā bija Kersti Kaljulaida, kura vadīja valsti vienu pilnvaru termiņu no 2016. līdz 2021. gadam.
Nosaukti visi topošās Lietuvas valdības ministri
Ir paziņots par jaunās premjerministra amata kandidāta Mindauga Sinkeviča valdības izveidi, vēsta LRT. Galvenā intriga bija ap Ārlietu ministrijas vadītāju, taču piektdien Sinkevičs paziņoja, ka ārlietu ministra amatā paliks Ķēstutis Budris. Piektdien Sinkevičs publicēja sava kabineta sarakstu vietnē “Facebook”. Premjerministra amata kandidāts finanšu ministra amatam ir izvirzījis Taurimu Valu, bet vides ministra amatam - līdzšinējo Lietuvas Pašvaldību asociācijas pārstāvi Briselē Ievu Andrulaitīti. Sinkevičs iekšlietu ministra amatam ir izvirzījis Seima deputātu Martinu Katelinu. Premjerministra amata kandidāts vēlas iecelt aizejošo premjerministri Ingu Ruģinieni par sociālās drošības un darba ministri, un Kultūras ministrijas kanclers Luks Alsis kultūras ministra amatā aizstās Vaidu Aleknavičieni. Sinkevičs nolēma saglabāt amatos pārējos sociāldemokrātu deleģētos ministrus: aizsardzības ministru Robertu Kauņu, satiksmes ministru Juru Taminski un izglītības, zinātnes un sporta ministri Ramintu Popovieni.
Piektdien tika paziņots arī par Sinkeviča lēmumu saglabāt amatā pretrunīgi vērtēto ārlietu kandidātu Ķēstuti Budri. "Mēs nedrīkstam svārstīties savā ārpolitikā, un ir jāsaglabā konsekvence. Es uzskatu, ka Budris joprojām ir vispiemērotākais kandidāts," savu lēmumu skaidroja Sinkevičs. Viņš arī iepazīstinās prezidentu ar koalīcijas partneru piedāvātajiem ministru kandidātiem. Demokrātiskā savienība "Lietuvas vārdā" par lauksaimniecības ministru ir izvirzījusi Seima deputātu Ķēstuti Mažeiku, par veselības ministru - Seima deputātu Linu Kukuraiti, bet par enerģētikas ministru - Seima deputātu Luku Savicki. Ekonomikas un inovāciju ministriju arī turpmāk vadīs Edvins Grikšs, kuru deleģējusi Seima Lietuvas Zemnieku, zaļo un kristīgo ģimeņu savienības frakcija, bet Tieslietu ministriju - Rita Tamašuniene. Sinkevičs pauda cerību, ka prezidents apstiprinās un atbalstīs jaunās valdības sastāvu un pēc tam arī tās darbu. "No katra ministra es sagaidu drosmi, iniciatīvu un spēju mainīt to, kas nedarbojas. Lietuvai ir nepieciešams jauns temps, nevis birokrātiska inerce. No visas valdības es sagaidu solidaritāti, atbildību un spēju komunicēt ar tautu," piektdien Seimā žurnālistiem sacīja Sinkevičs.
Starp jaunās valdības prioritātēm ieceltais premjerministrs izcēla aizsardzības stiprināšanu, reģionālo attīstību un ģimeņu atbalstu. Viņš arī uzsvēra skolu, ceļu, veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma sistēmas finansēšanas nozīmi. “Nra.lv” rakstīja, ka sociāldemokrāti nolēma mainīt pagājušajā vasarā izveidoto valdošo koalīciju, izslēdzot Remigija Žemaitaiša vadīto partiju “Nemunas ausma”. Domstarpības starp koalīcijas partneriem radās gandrīz uzreiz pēc 2024. gada parlamenta vēlēšanām, kad tika izveidots pirmais valdošais vairākums. Šī būs trešā valdošā koalīcija un valdība pusotra gada laikā. Jūnija vidū Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas, Demokrātu savienības "Par Lietuvu" un Lietuvas Zemnieku, zaļo un kristīgo ģimeņu savienības frakciju priekšsēdētāji parakstīja vienošanos par jaunu valdošo koalīciju. Šai koalīcijai Seimā ir 75 balsis.
MINDAUGA SINKEVIČA VALDĪBA
Finanšu ministrs - Taurims Valis Satiksmes ministrs - Jurs Taminsks Izglītības, zinātnes un sporta ministre - Raminta Popoviene Kultūras ministrs - Luks Alsis Iekšlietu ministrs - Martins Katelins Tieslietu ministre - Rita Tamašuniene Ekonomikas un inovāciju ministrs - Edvins Grikšs Sociālās drošības un darba ministre - Inga Ruģiniene Aizsardzības ministrs - Roberts Kauņs Vides ministre - Ieva Andrulaitīte
Veselības ministrs - Lins Kukuraitis Zemkopības ministrs - Ķēstutis Mažeika Enerģētikas ministrs - Luks Savicks Ārlietu ministrs - Ķēstutis Budris
Lietuva cer normalizēt attiecības ar Ķīnu
Pirmie rezultāti diplomātisko attiecību atjaunošanā ar Ķīnu varētu tikt sasniegti līdz šī gada beigām, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Es uzskatu, ka ar zināmiem centieniem - un tie tiek veikti jau tagad, pat ja ne visi no tiem ir publiski - šos rezultātus, vismaz pirmos pagaidu rezultātus, varētu sasniegt līdz gada beigām. Esmu par to pilnīgi pārliecināts," ceturtdien LRT televīzijas programmā "Dienas tēma" sacīja Nausēda. Prezidents arī norādīja, ka vēl nav saņēmis "visaptverošu atbildi" uz jautājumu, kāpēc valdošajiem sociāldemokrātiem ir šaubas par ārlietu ministra pienākumu izpildītāja Ķēstuta Budra spēju turpināt pildīt amatu. "Varbūt varētu paveikt vairāk attiecībā uz dažiem valdības programmas punktiem, un mēs varētu pāriet no deklarācijām uz rīcību. Tomēr mēs esam ieinteresēti normalizēt attiecības ar Ķīnu, nevis, tā teikt, nodibināt emocionāli ciešas saites, bet gan nodrošināt noteiktu diplomātisko minimumu," sacīja Nausēda. "Mums pat tā šobrīd nav; diplomātiskās attiecības praktiski ir pārtrauktas, tāpēc mēs varētu mēģināt tās atjaunot soli pa solim. Varbūt sākot ar pilnvaroto lietvežu līmeni un tad virzoties uz vēstniecību pilnīgas darbības atjaunošanu," uzsvēra valsts vadītājs. Kā ziņo BNS, premjerministra amata ieceltais pārstāvis un sociāldemokrātu līderis Mindaugs Sinkevičs trešdien tikās ar Budri. Pēcāk viņš ir paziņojis, ka izvirzīs viņu ārlietu ministra amatam jaunajā kabinetā. Iepriekš sociāldemokrāti un Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība kritizēja ministru par nepietiekamu rīcību attiecību normalizēšanā ar Pekinu. Savukārt Nausēda pauda gandarījumu par Budra sniegumu un atbalstīja viņa saglabāšanu ārlietu ministra amatā. Ceturtdien prezidents apstiprināja, ka no Budra joprojām tiek gaidīts progress sarunās ar Ķīnu un ka šim procesam nevajadzētu ievilkties bezgalīgi.
Viļņas un Pekinas attiecības strauji pasliktinājās 2021. gada rudenī, kad Lietuva atļāva Taivānai atvērt pārstāvniecību Viļņā ar savu nosaukumu, nevis ar nosaukumu "Taipeja", kā tas ir ierasts citās valstīs. Atbildot uz to, Ķīna vienpusēji pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības statusu līdz pilnvarotajam lietvedim. Savukārt Lietuva atteicās izsniegt jaunas akreditācijas Ķīnas diplomātiem, kā rezultātā valstī kopš pagājušā gada maija nav neviena Ķīnas diplomātiskā pārstāvja.
“Taipeja” vai “Taivāna” Ķīnas ārpolitikā ir ārkārtīgi svarīga atšķirība. Ja runa ir par Taivānu, ķīnieši iedarbina visus iespējamos diplomātiskos līdzekļus, lai šo vārdu izskaustu; savukārt pret citu valstu sakariem ar Taipeju, kas ir salas galvaspilsēta, Ķīna tik nikni neiebilst. 90. gadu sākumā Latvijas valdība uzturēja diplomātiskās attiecības ar Taivānu un Rīgā pat tika atvērts Taivānas ģenerālkonsulāts.
Taču drīz Latvija pieņēma pragmatisku lēmumu, ka izdevīgāk būs uzturēt attiecības ar "lielo Ķīnu", tādēļ 1994. gadā Taivānas ģenerālkonsulāts tika slēgts. Rīgā pašlaik darbojas Taibejas (Taipejas) pārstāvniecības birojs.
2023. gadā uz Baltijas valstīm bija atbraucis Taivānas ārlietu ministrs, taču ne Latvijas, ne Igaunijas valdības pārstāvji ar viņu oficiāli netikās. Tikās, šķiet, tikai ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kolu, kas ir parlamenta, ne valdības līmenis.
Svētdien, 12. jūlijā, plkst. 14.00 Ventspils koncertzālē “Latvija” uzstāsies kori no Taivānas. Tā šis koncerts tiek reklamēts, taču to organizē privāts uzņēmums no Latvijas sadarbībā ar Taivānas bankām, uzņēmumiem un ar Taivānas senāko Pilsētas dieva templi Tainaņā, kas popularizē kultūru un mantojumu. Pret šādu Taivānas vārda lietojumu Ķīna nekliedz, taču kļūst ekstrēmi ērcīga, ja tas izskan kādu valstu attiecību kontekstā un diplomātiskajā vidē.
