Kas notiek kaimiņzemēs? “Nra.lv” Igaunijas un Lietuvas preses apskats.
Igaunijas Bankas ekonomista Kaspara Ojas analīze atklāja, ka, lai gan opozīcija apsūdz pašreizējo valdību valsts budžeta iedzīšanā dziļā deficītā, valsts parāda pieaugums ir ilgākā laika posmā pieņemtu lēmumu un visu pašreizējo parlamenta partiju pārvaldības rezultāts. Igaunijas Bankas ekonomists Kaspars Oja analizēja Igaunijas valsts budžeta deficītu ilgstošos periodos, kad pie varas bija dažādas partijas, ziņo “Aktuālā kamera” (ETV). Rezultāti liecina, ka lielākie strukturālie deficīti radās periodos, kad valdībā bija EKRE un Centra partija. EKRE veido 2,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Centra partija - 2,3%. Nākamās lielākās no pašreizējām opozīcijas partijām ir “Isamaa” (0,65%) un Sociāldemokrātiskā partija (0,47%). Valdošās partijas nav saraksta augšgalā: “Eesti 200” ar 0,92% un Reformu partija ar 0,41%. "Mums bija zems valsts parāds, tāpēc tā palielināšana šķita diezgan vilinoša, taču šādi vienreizēji palielinājumi tagad ir pārvērtušies par ilgtermiņa izdevumiem," sacīja Oja. Lielākais valsts budžeta deficīts radās koronavīrusa pandēmijas laikā, kad fiskālā politika visā Eiropā kļuva pielaidīgāka. "Kopumā visas Eiropas valstis izdarīja šo izvēli. Tā bija neizbēgama blakusparādība, ar kuru saskārās arī Igaunija," sacīja “Isamaa” priekšsēdētājs Urmass Reinsalu. Rīgikogu deputāts Andrejs Korobeiniks atzīst, ka Centra partija visvairāk
veicināja budžeta deficītu, taču uzskata, ka toreiz pieņemtie lēmumi ir nostādījuši valsti labākā pozīcijā līdz 2021. gadam nekā pirms COVID-19. "Ko vienmēr varētu darīt drosmīgāk, ir būvēt lielus projektus ekonomikas lejupslīdes laikā. Taču parasti tam trūkst apņēmības, un es domāju, ka Centra partijas gadījumā šīs apņēmības arī nedaudz pietrūka," sacīja Korobeiniks. EKRE līderis Martins Helme savukārt paziņoja, ka lielākā daļa no viņa partijai piedēvētā budžeta deficīta faktiski radās pēc viņa aiziešanas no valdības. "2021. gadā deficīts bija aptuveni 700 miljoni. Šie 700 miljoni tika pievienoti, pateicoties Kajas Kallasas un Jiri Ratasa, ja pareizi atceros, 2021. gada aprīlī pieņemtajam papildbudžetam. Es atsakos pieņemt, ka kaut kādā veidā viena gada laikā esmu sagrāvis Igaunijas finanses," sacīja Helme. Pēc analītiķa teiktā, valsts budžeta problēmas nesākās ar COVID-19. "Pēdējais strukturālais pārpalikums bija 2015. gadā. Pirms tam Igaunijas budžeti pastāvīgi bija pārpalikumā, bet kopš 2017. gada deficīts ir kļuvis pastāvīgs," atzīmēja Oja. Tagad visas partijas ir vienisprātis, ka šī situācija nevar turpināties un ka ir jāveic nopietni pasākumi, lai atjaunotu valsts budžeta līdzsvaru. Tiek uzskatīts, ka to var panākt aptuveni astoņu līdz desmit gadu laikā. Tomēr, kad tiek jautāts "kā tieši?", dažādi politiskie spēki piedāvā dažādas atbildes. "Mums ir jāīsteno ļoti izlēmīgi izdevumu samazinājumi, un vienlaikus mums ir jāstimulē ekonomika, samazinot nodokļus. Viss ir jāsamazina — PVN, ienākuma nodoklis, akcīzes nodokļi, un es pilnībā atceltu automašīnu nodokli," sacīja Helme. "Ir nepieciešami jauni nodokļi. Piemēram, nodoklis banku virspeļņai, digitālais nodoklis, ko lielie IT uzņēmumi maksātu par reklāmu un citiem pasūtījumiem Igaunijā. Progresīvais ienākuma nodoklis un, protams, publiskā sektora lieluma samazināšana," ierosināja Korobeiniks.
Igaunijas pašreizējais parāda slogs, kas ir aptuveni 24% no IKP, patiešām joprojām ir diezgan zems pēc starptautiskajiem standartiem. Tomēr Igaunijas Bankas eksperti (Kaspars Oja, Rasmuss Katajs) laiku pa laikam ceļ trauksmi un cenšas aktualizēt šo tēmu, uzskatot, ka pastāv liels parāda sloga pieaugšanas risks. Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas datiem, līdz 2030. gadam Igaunijas valsts parāds pārsniegs 30% no IKP.
Salīdzinājumam - kopš 2004. gada Latvijas valsts parāds ir trīskāršojies: 2004. gadā tas bija aptuveni 15% no IKP, savukārt 2025. gadā - aptuveni 48% no IKP. Mums ir divreiz lielāks parāds.
Latvijā jau ir banku virspeļņas nodoklis un nodokļu progresivitāte, taču publiskais sektors ir daudz uzpūstāks nekā Igaunijā.
Tallinas Administratīvā tiesa sodīja 10 pretendentus, kuri bija iesnieguši mākslīgā intelekta (MI) ģenerētu dokumentu, kurā bija atsauces uz izdomātu zinātnieku neesošiem darbiem. Lēmums stājās spēkā, jo Augstākā tiesa šonedēļ neizskatīja apelāciju. Pieteikuma iesniedzēji iesniedza administratīvajā tiesā apelāciju, lai apstrīdētu mežizstrādes atļauju, un iesniedza dokumentu, kurā citēti zinātniski raksti par kailcirtes ietekmi. Tiesa konstatēja, ka atsaucēs minētie igauņu zinātnieki neeksistē un zinātniskos rakstus, ko tie aprakstīja, nav iespējams atrast, ziņoja Igaunijas tiesu preses dienests. Tiesa pieprasīja pretendentiem paskaidrot, kā dokuments tika izveidots. Tiesa arī deva viņiem iespēju iesniegt minētos rakstus kā rakstiskus pierādījumus un brīdināja, ka tā varētu sodīt viņus par mēģinājumu maldināt tiesu. Pieteikuma iesniedzēji atbildēja, ka MI izmantošana nav aizliegta un ka viņi negrasījās maldināt tiesu. Pēc tam administratīvā tiesa vienam no pretendentiem piesprieda 150 eiro naudas sodu, bet deviņiem citiem - 50 eiro naudas sodu katram. Tiesa norādīja, ka, lai gan pretendentiem nav aizliegts izmantot MI, ir vispārzināms, ka tas var radīt maldinošu vai pat nepatiesu informāciju. Saskaņā ar likumu pieteicēji ir atbildīgi par tiesai iesniegto apgalvojumu patiesumu. Administratīvā tiesa uzsvēra, ka, ja pieteicējs atsaucas uz zinātniskiem avotiem, viņam jābūt pārliecinātam, ka tie patiešām pastāv un satur procesuālajā dokumentā apgalvoto informāciju. Pretējā gadījumā tā ir nepatiesas informācijas sniegšana tiesai, kas ir sodāma. Likums ļauj tiesai uzlikt procesa dalībniekam naudas sodu līdz 3200 eiro, taču, lai to izdarītu, jāņem vērā viņa finansiālais stāvoklis, pārkāpuma raksturs un citi apstākļi.
Tallinas rajona tiesa, kas izskatīja privātu apelāciju par naudas sodu, atstāja spēkā administratīvās tiesas lēmumu un paskaidroja, ka naudas sods bija paredzēts, lai reaģētu uz pārkāpumu un novērstu līdzīgus incidentus nākotnē. Augstākā tiesa šonedēļ lietu izbeidza, tāpēc naudas sods stājās spēkā. Igaunijas tiesas iepriekš ir brīdinājušas un kritizējušas lietu dalībniekus par neuzmanīgu mākslīgā intelekta izmantošanu, taču nav zināmi citi gadījumi, kad kāds par to būtu sodīts. "Diemžēl mākslīgā intelekta sniegto juridisko konsultāciju kvalitāte, kā arī tā uzticamība kā informācijas avotam joprojām liek daudz ko vēlēties," atzīmēja Tallinas Administratīvās tiesas priekšsēdētājs Kaupo Krūsvē. "Mākslīgā intelekta ģenerētās atbildes, vismaz no pirmā acu uzmetiena, šķiet pietiekami pārliecinošas, un, ja lietas dalībnieki nepietiekami kritiski vērtē savus avotus, viņi tiesai var sniegt vismaz juridiski nekompetentas nostājas un sliktākajā gadījumā klaji nepatiesu informāciju." Dažos gadījumos mākslīgā intelekta izmantošana dokumentos ir acīmredzama; citos tā atklāšana prasa lielākas pūles. Jebkurā gadījumā tas rada ievērojamu papildu darbu tiesām, lai noteiktu, vai sniegtie dati ir precīzi. "Administratīvajā procesā no personas patiesībā netiek sagaidītas padziļinātas juridiskās zināšanas. Pietiek, ja tā apraksta savu reālo problēmu un vēlamo risinājumu, un tad tiesai ir pienākums palīdzēt tai formulēt prasību, kas ir piemērota tās tiesību efektīvai aizsardzībai," skaidroja tiesnesis. "Tāpēc gan tiesvedības pušu, gan tiesas darba slodzes interesēs būtu labāk, ja viņi neiesniegtu tiesai mākslīgā intelekta ģenerētus mulsinošus dokumentus, bet gan vērstos pie tiesas tieši un saviem vārdiem," norādīja Krūsvē.
Gandrīz katrs trešais autovadītājs Latvijā atzīst, ka vismaz reizēm brauc pie stūres pēc alkohola lietošanas. Igaunijā situācija ir ievērojami labāka, taču problēma joprojām pastāv, raksta ERR. Saskaņā ar policijas datiem, kopš gada sākuma valstī iereibušu autovadītāju dēļ notikušas 122 avārijas. Latvija ir publicējusi ikgadējā "Atbildīgas braukšanas indeksa" aptaujas rezultātus, kurā tiek vērtēti autovadītāju paradumi un uzvedība. Saskaņā ar rezultātiem, 32% autovadītāju atzina, ka vismaz reizēm brauc pie stūres pēc alkohola lietošanas. Vīriešu vidū šis rādītājs bija 42%, bet sieviešu vidū - 19%. Igaunijā šie skaitļi ir ievērojami zemāki. Saskaņā ar pagājušā gada datiem, gandrīz 2,5% aptaujāto autovadītāju atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir braukuši alkohola vai narkotiku reibumā, atzīmēja Policijas un robežsardzes pārvaldes Satiksmes uzraudzības departamenta priekšnieks Tāvi Kirss. "Kopš 2022. gada Igaunijā autovadītāju reibuma pārbaužu skaits ir pieaudzis gandrīz par 50 % jeb aptuveni par 46 %. Tikmēr atklāto dzērājšoferu skaits ir samazinājies par aptuveni 10 %. Šī gada pirmajos sešos mēnešos dzērājšoferi izraisīja 122 avārijas. No tām 92 avārijās tika nodarīti tikai materiālie zaudējumi - samazinājums par gandrīz 40 %. Arī negadījumos ar cietušajiem ir samazinājies ievainoto cilvēku skaits - par 43 %. 2025. gadā šajā periodā bija 58 šādi gadījumi, salīdzinot ar 33 šogad. Tomēr diemžēl ir pieaudzis bojāgājušo skaits dzērājšoferu izraisītās avārijās: pagājušajā gadā pirmajos sešos mēnešos gāja bojā divi cilvēki, bet šogad - trīs," viņš komentēja. Tomēr eksperti uzsver, ka pat pozitīvas tendences nenozīmē, ka problēmu var uzskatīt par atrisinātu. Pēc policijas datiem, svētku nedēļas nogale kopumā bija mierīgāka nekā iepriekšējos gados, taču ne bez nopietnām sekām: četros ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā viens cilvēks un septiņi guva ievainojumus. Turklāt 72 autovadītājiem tika konstatēta alkohola vai narkotiku reibuma pakāpe. Satiksmes departamenta eksperts Villu Vāne uzsvēra, ka pētījuma rezultāti liecina par pakāpenisku situācijas uzlabošanos uz ceļiem, taču katra letāla avārija ir traģēdija.
"Pētījuma laikā autovadītājiem tika jautāts, vai viņi pirms sēšanās pie stūres pārbauda alkohola līmeni, lai pārliecinātos, ka viss alkohols ir izvadīts no organisma. Pagājušajā gadā 47% autovadītāju atbildēja, ka nekad nelieto alkoholu. Attiecībā uz braukšanu dzērumā 2,3% autovadītāju atbildēja apstiprinoši uz jautājumu, vai pēdējo 12 mēnešu laikā viņi ir vadījuši transportlīdzekli alkohola vai narkotiku reibumā. No tiem 1,5% to ir darījuši vienu reizi, bet 0,8% - vairāk nekā vienu reizi. Salīdzinot ar pēdējo trīs gadu rādītājiem, situācija ir nedaudz uzlabojusies," atzīmēja Vāne.
Kauņas mošejas administrācija izplatījusi ierakstu sociālajos tīklos, lūdzot nedemonstrēt pārāk atklātu intīmo tuvību mošejas teritorijā un telpās. Lai gan musulmaņu kopiena apgalvo, ka tā tikai lūdza cieņu, ieraksts ir izpelnījies ievērojamu kritiku, tostarp no dažu politiķu puses, vēsta LRT. "Mēs lūdzam, lai Kauņas mošejas telpās netiktu atļauta atklāta fiziskas tuvības izrādīšana," teikts pirms vairākām dienām Kauņas mošejas “Facebook” lapā publicētā ierakstā. "Mēs laipni lūdzam visus apmeklētājus cienīt šīs vietas mērķi, apkārtējos cilvēkus un pieņemtās sociālās uzvedības normas. Publiskās vietās izvairīsimies no uzvedības, kas varētu radīt diskomfortu citiem apmeklētājiem vai būt nepiemērota bērniem," teikts ierakstā. Šis publiskais paziņojums drīz vien piesaistīja gan sabiedrības, gan dažu politiķu uzmanību. Pēc kāda laika iespēja komentēt ierakstu Kauņas mošejas lapā tika ierobežota. "Nemānīsim sevi. Šis nav pieticīgs lūgums no minoritātes puses. Šīs ir pirmās pazīmes, ka viņi cenšas un turpinās mēģināt piespiest mūs pielāgoties mūsu pašu valstī. Nekad!" “Facebook” rakstīja Nacionālās alianses partijas līderis un parlamenta deputāts Vitauts Sinica. Lietuvas Reliģisko musulmaņu kopienu padomes (Muftiate) valdes priekšsēdētājs muftijs Aleksandrs Begansks ziņu aģentūrai ELTA pastāstīja, ka attiecīgā publikācija parādījās pēc vairākiem incidentiem, kad cilvēki uzvedās nepiedienīgi pie lūgšanu nama. Tāpēc, viņš teica, sabiedrība tika aicināta cienīt musulmaņu reliģisko mantojumu. "Šīs ir mūsu musulmaņu kapsētas, un šī ir mūsu teritorija. Ko jūs darāt kaut kur nomaļā vietā, ir jūsu darīšana. Bet, ja vēlaties atklāti demonstrēt seksuālas izpausmes - skūpstīties, glāstīt vai pat nodarboties ar seksu naktī -, tad jums vajadzētu uzvesties nedaudz cieņpilnāk," sacīja Begansks. "Es saprotu - vienreiz, divreiz, nejauši. Bet, ja šādas lietas notiek visu laiku, vai mums vajadzētu teikt "Urā!"," piebilda muftijs. Savukārt Kauņas musulmaņu kopienas pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu, aģentūrai ELTA pastāstīja, ka ieraksts “Facebook” ir reakcija uz incidentu, kurā jauns pāris vairākas dienas iepriekš nodarbojās ar seksu mošejas teritorijā.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš ceturtdien Seimā iesniedza Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja Mindauga Sinkēviča kandidatūru premjerministra amatam, piektdien tikās ar Demokrātiskās savienības "Par Lietuvu" priekšsēdētāju Virgīniju Sinkēviču, kurš atklāja partijas kandidātus ministru amatiem, raksta LRT. Par lauksaimniecības ministru ir izvirzīts Seima deputāts Ķēstutis Mažeika, par enerģētikas ministru - Luks Savicks, bet par veselības ministru - Lins Kukuraitis. "Es nedzirdēju nekādus komentārus. Galu galā šie ir labi pazīstami cilvēki, politikas profesionāļi, komandas spēlētāji, kas domā nacionālos jautājumos," komentējot prezidenta reakciju, sacīja Sinkēvičs. Viņš teica, ka nav dzirdējis nekādu kritiku par kandidātiem ne no M. Sinkēviča, ne no G. Nausēdas. Pēc partijas līdera teiktā, G. Nausēda pauda cerību, ka tiks nodrošināta nepārtrauktība un ka nākamo ministru komandas un viņu izvēlētie viceministri būs profesionāļi savās jomās. Lins Kukuraitis iepriekš bija sociālās drošības un darba ministrs, savukārt
Luks Savicks bija bijušā premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks. Ķēstutis Mažeika ir lauksaimnieks un bijušais Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības biedrs.
Jaunā valdošā koalīcija tika izveidota un jaunā valdība tiek veidota pēc tam, kad sociāldemokrāti pārtrauca līgumu ar partiju "Nemunas ausma". Otrdien Seims balsos par Mindauga Sinkēviča kandidatūru premjerministra amatam. Jūnija vidū Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas, Demokrātiskās savienības "Par Lietuvu" un Lietuvas Zemnieku, zaļo un kristīgo ģimeņu savienības frakciju pārstāvji parakstīja jaunu koalīcijas līgumu.
Lietuva gatavojas pievienoties ASV vadītajai starptautiskajai palīdzības misijai Venecuēlā, kuru ir izpostījušas spēcīgākās zemestrīces vairāk nekā 100 gadu laikā. Valdība ceturtdien paziņoja, ka Lietuva ir sākusi gatavoties humānās, medicīniskās un meklēšanas un glābšanas misijai Venecuēlā. "Pašlaik mēs sazināmies ar ASV vēstniecību Lietuvā, lai precizētu konkrētas palīdzības vajadzības un iespējamās kopīgās darbības ar amerikāņu glābējiem," teikts paziņojumā. Ja nepieciešams, Lietuva var nosūtīt līdz 40 neatliekamās medicīniskās palīdzības tehniķus, glābējus un līdz 30 tonnām humānās un medicīniskās palīdzības. Komandu pavadīs arī medicīniskais un loģistikas atbalsts, līdzi tiks ņemti medikamenti, neatliekamās palīdzības preces, diagnostikas un dzīvības glābšanas aprīkojums, ļaujot komandai darboties patstāvīgi, nepārslogojot vietējo veselības aprūpes sistēmu. Lietuva ir gatava pieņemt lēmumu pēc oficiāla starptautiskās palīdzības pieprasījuma saņemšanas un konkrētu vajadzību precizēšanas. Misiju koordinē Nacionālais krīžu vadības centrs. Trešdien Venecuēlu skāra divas spēcīgas zemestrīces. Saskaņā ar ASV
Ģeoloģijas dienesta datiem, uz rietumiem no valsts galvaspilsētas tika reģistrēta 7,2 un 7,5 balles stipra zemestrīce. Zemestrīcēs gāja bojā vismaz 164 cilvēki un tika iznīcinātas daudzas ēkas. Pēc šīm dabas katastrofām Francija, Spānija un ASV piedāvāja Venecuēlai steidzami nosūtīt glābējus.
