Par Igaunijas un Lietuvas aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Pieņem likumu par kodolenerģiju un kodoldrošību
Igaunijas parlaments (Rīgikogu) ceturtdien trešajā un galīgajā lasījumā apstiprināja Kodolenerģijas un kodoldrošības likumu. Šis likums pirmo reizi Igaunijā nosaka tiesisko regulējumu kodolenerģijas izmantošanai, kā arī ar to saistītās drošības un uzraudzības nodrošināšanai. Likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Klimata ministrija uzsver, ka pats likums ne vienmēr nozīmē, ka Igaunijā tiks būvēta atomelektrostacija. Tas tikai rada tiesisko regulējumu šāda projekta iespējamai īstenošanai nākotnē, ziņo “ERR Radio News”. Pēc Klimata ministrijas vicekanclera Anti Tūminga teiktā, likumā ir ietverti trīs galvenie principi. "Pirmkārt, likums regulē visu kodoldarbības ciklu - no atomelektrostacijas plānošanas un būvniecības līdz tās galīgai demontāžai un kodolatkritumu apsaimniekošanai," sacīja Tūmings. "Otrkārt, Igaunijā tiks izveidots neatkarīgs kodolenerģijas regulators. Tā būs Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās regulēšanas iestāde, kas būs atbildīga par atļauju izsniegšanu un uzraudzību. Treškārt, likums nosaka, ka atbildība gulstas uz operatoru. Uzņēmumam, kas būvē elektrostaciju, ir pienākums nodrošināt, lai nekas slikts nenotiktu. Ja kaut kas notiek, operators būs finansiāli atbildīgs. Operatoram būs jābūt atbilstošai apdrošināšanai. Turklāt jau no elektrostacijas darbības sākuma tam būs pienākums uzkrāt līdzekļus kodolatkritumu apsaimniekošanai," turpināja Klimata ministrijas vicekanclers, norādot, ka kodoldrošība ir prioritāte visos posmos. Enerģētikas un vides ministrs Andress Suts (Reformu partija) ceturtdien valdības preses konferencē Kodolenerģijas un kodoldrošības likuma pieņemšanu nosauca par vēsturisku. Pēc ministra teiktā, parlamenta balsojums parādīja, ka atomelektrostacijas būvniecību Igaunijā atbalsta ne tikai koalīcijas partijas, jo balsojuma laikā savu atbalstu pauda arī Centra partija un EKRE. Tomēr joprojām nav skaidrs, kad tieši Igaunijā varētu tikt uzcelta atomelektrostacija, jo pat precīza atrašanās vieta vēl nav izvēlēta. "Pašlaik tiek apsvērtas sešas vietas. Valsts īpašās plānošanas procesa pirmajā posmā tiks izvēlēta vispiemērotākā vieta. Tiek izvērtēti dažādi aspekti, tostarp vides aizsardzība, sociālekonomiskā ietekme, ģeoloģija utt. Pēc tam mēs pāriesim pie otrā posma, kas ietvers detalizēta projekta risinājuma sagatavošanu izvēlētajai vietai un rūpīga ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu. Saskaņā ar grafiku konkrēta vieta jāizvēlas aptuveni līdz 2027. gada novembrim un pašam plānošanas procesam jābeidzas 2029. gadā," sacīja “Fermi Energia” valdes locekle Diāna Revjako.
Izraēla pārskaitusies par Kallasas izteikumiem un pārtrauc kontaktus ar viņu
Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārs ceturtdien, 18. jūnijā, paziņoja, ka pārtrauc visus kontaktus ar igauņu politiķi, Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu viņas izteikumu par aparteīdu dēļ. Izraēlas valdības lēmums izriet no Kallasas presē sniegtā paziņojuma, kurā viņa it kā salīdzināja ebreju valsti ar bijušo aparteīda režīmu Dienvidāfrikā. "Nesen atklājās, ka vizītes laikā Meksikā viņa salīdzināja Izraēlu ar rasistisko aparteīda režīmu, kas pastāvēja Dienvidāfrikā," sociālajos tīklos rakstīja Sārs. "Tāpēc kā Izraēlas Valsts ārlietu ministram man nav citas izvēles kā pārtraukt visus kontaktus ar Kallasas kundzi, līdz viņa atsauks šo asins apmelojumu, kas vērsts pret vienīgo ebreju valsti pasaulē, kas ir arī vienīgā demokrātija Tuvajos Austrumos," paziņoja Sārs.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR publicējis interviju ar Kallasu, kurā viņa pauž, ka Izraēlas ministra paziņojums viņu patiesi pārsteidzis. “Man ir desmitiem, ja ne simtiem interviju un dažādu nostāju, ko esmu paudusi kameru priekšā. Ja mēs sāktu cīnīties par to, kas tika vai netika teikts aiz slēgtām durvīm, es to darītu katru dienu, pastāvīgi tos atspēkojot vai apstiprinot. Pieturēsimies pie apgalvojumiem, kas ir pieejami visur. Eiropas nostāja ir ļoti skaidra: mēs atbalstām divu valstu risinājumu. Mēs redzam, ka vardarbība, kas notiek Rietumkrastā, padara šo mērķi arvien neiespējamāku. Tas, kas joprojām notiek Gazā, neskatoties uz miera līgumu, ir pelnījis nosodījumu, un Eiropas valstis būtībā ir vienbalsīgi tam piekritušas,” sacīja Kallasa.
Prezidenta padomnieks bēdājas, ka Jāņos būs pārāk daudz jāstrādā
Ceturtdien Rīgikogu noslēdza pavasara sesiju, pieņemot 29 likumus. Tagad Igaunijas prezidentam Alaram Karisam un viņa juridiskajam padomniekam Hentam Kalmo ir divas nedēļas, lai pārskatītu šo dokumentu kaudzi un izlemtu, vai izsludināt likumus. Darba apjoms ir ārkārtējs, atzīmēja padomnieks.
Jūnija sākums, kad parlaments apstiprina pavasarī uzkrātos likumprojektus, Prezidenta kancelejai parasti ir ļoti saspringts periods. "Kamēr citi gatavojas Jāņiem, Prezidenta kanceleja sāk savu noslogotāko periodu: ir jāšķiro jaunie likumi. Parasti jūnijā to ir daudz, bet šogad jo īpaši," laikrakstam “Postimees” sacīja Kalmo, atzīstot, ka viņam būs jāstrādā daudz virsstundu. "Svētkiem gandrīz nav atlicis laika," viņš piebilda.
Lietuvā izveidota jauna valdošā koalīcija. Premjerministri Ruģinieni nomainīs Sinkevičs
Ceturtdien Lietuvas parlamenta (Seima) vairākumu veidojošo triju partneru frakciju vadītāji parakstīja jauno koalīcijas līgumu. Pirms gandrīz divām nedēļām sociāldemokrāti nolēma mainīt pagājušajā vasarā izveidoto valdošo vairākumu, izslēdzot no tā Remigija Žemaitaiša vadīto partiju “Nemunas ausma”. Nesaskaņas starp koalīcijas partneriem radās gandrīz jau pašā sākumā pēc 2024. gada Saeimas vēlēšanām, kad tika izveidots pirmais vairākums. Šis ir jau trešais vairākums un trešā valdība pusotra gada laikā. Sociāldemokrāti nolēma vienoties par kopīgu darbu ar Demokrātu apvienību “Lietuvas vārdā” un paturēt līdzšinējos partnerus - Zemnieku un zaļo savienību. Šī ir jau trešā koalīcija pusotra gada laikā. Sociāldemokrātu līderis Mindaugs Sinkevičs jokojot atzīmēja: "Trešā reize nemaldina, bet ceturtā reize garantē." "Ceru, ka ceturtās reizes nebūs un garantija nebūs vajadzīga," jokoja sociāldemokrātu līderis. M. Sinkevičs atzīmēja, ka jaunā koalīcija negrasās savu darbu pārvērst par "pastāvīgu satricinājumu un pārmaiņu elementu", raksta LRT.
Aģentūra LETA vēsta: “Iecerēts, ka par premjerministru kļūs sociāldemokrātu līderis Mindaugs Sinkevičs, bet pašreizējās premjeres sociāldemokrātes Ingas Ruģinienes vadītā valdība demisionēs 23. jūnijā.”
Gaidāms, ka Seima spīkera amatu saglabās sociāldemokrāts Jozs Oleks.
Jaunajā valdībā sociāldemokrātiem būs deviņi, "Lietuvas vārdā" - trīs, bet zaļzemniekiem - divi ministru amati. Partijas vēl nav izvirzījušas ministru amatu kandidātus.
Jaunā koalīcija apņēmusies īstenot centriski kreisu, sociāli orientētu programmu, ko tā raksturo kā finansiāli ilgtspējīgu un investīcijām labvēlīgu, un starp prioritātēm ir kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi, nodarbinātība, pensijas, stipras ģimenes un dzīvotspējīgi reģioni.
“Interflex” misija ir pabeigta: lietuviešu instruktori palīdzējuši apmācīt 60 000 Ukrainas bruņoto spēku karavīru
Ceturtdien Vītauta Dižā Kara muzejs pasniedza apbalvojumus Lietuvas Bruņoto spēku (BS) pēdējās apmācības grupas karavīriem pēc veiksmīgas starptautiskās apmācības misijas “Interflex” pabeigšanas Apvienotajā Karalistē, raksta LRT. Saskaņā ar armijas sniegto informāciju, starptautiskās misijas laikā Lietuvas karavīri kopā ar instruktoriem no Austrālijas, Apvienotās Karalistes, Kosovas, Nīderlandes, Somijas, Zviedrijas un citām NATO un partnervalstīm vadīja kaujas apmācības kursu Ukrainas karavīru vienību vadītājiem. Kursa mērķis ir sagatavot vienību vadītājus, kas spēj vadīt vienības uzbrukuma un aizsardzības operācijās apdzīvotās vietās, mežos un ierakumos. Saskaņā ar BS sniegto informāciju, mācībās tika radīta vide, kas pēc iespējas tuvāka reāliem kaujas apstākļiem, lai jaunākie komandieri varētu attīstīt spēju ātri pieņemt lēmumus un efektīvi rīkoties sarežģītās situācijās. "Īpaša uzmanība tika pievērsta reaģēšanai uz dronu draudiem, kā arī pirmās palīdzības sniegšanai kaujas laukā dažādu traumu gadījumā. Apmācības programmā tika integrētas jaunākās atziņas, kas gūtas kara laikā Ukrainā un kurās dalījās Ukrainas instruktori ar kaujas pieredzi," teikts paziņojumā. "Interflex" ir Apvienotās Karalistes vadīta starptautiska militārā apmācības misija, kuras mērķis ir apmācīt Ukrainas bruņoto spēku personālu. Saskaņā ar armijas sniegto informāciju, Lietuvas instruktori pievienojās šai iniciatīvai 2022. gada rudenī un līdz misijas beigām šī gada jūnijā bija devuši nozīmīgu ieguldījumu 60 000 Ukrainas karavīru apmācībā. Viņi veica pamata militārās apmācības, instruktoru apmācības un vienību vadītāju apmācības kursus. "Tādēļ Lietuvas karavīri sniedza nozīmīgu ieguldījumu sabiedroto centienos stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas un Eiropas drošību," atzīmēja Lietuvas Bruņotie spēki.
Latvijas tieša dalība Lielbritānijas vadītajā starptautiskajā militārajā programmā “Interflex”, kas apmāca Ukrainas bruņoto spēku karavīrus, nav oficiāli izsludināta. Tā vietā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) piedalās citās nozīmīgās starptautiskās misijās.
Jaunos ārstus sūtīs strādāt uz laukiem
Ceturtdien Lietuvas Seims apstiprināja grozījumus Ārstniecības prakses likumā, kas paredz, ka rezidentiem ārstiem, kuri izvēlas papildu valsts finansētas apmācības vietas, pēc studiju pabeigšanas ir jānostrādā piecus gadus noteiktā reģionā. Jauno ārstu pārstāvji kritizē šo lēmumu un sola vērsties Konstitucionālajā tiesā. Viņi apgalvo, ka grozījumi ir populistiski un nerisina nekādas problēmas. Seims pieņēma grozījumus, kas paredz papildu valsts finansētu rezidentūras vietu izveidi. Šīs vietas aizpildīs ārsti, kuri apņemas pēc rezidentūras pabeigšanas piecus gadus strādāt veselības aprūpes iestādē kādā no Lietuvas reģioniem. Jauno ārstu asociācijas vadītājs Laurins Macilevičs paziņoja, ka lēmums ir populistisks un nepārdomāts. "Šis lēmums ir nepārdomāts; tas risina virspusējus jautājumus, neiedziļinoties lietas būtībā. Tas ir populistisks lēmums. Mēs to neatbalstām un veiksim visus pasākumus, lai mēģinātu to novērst. Mēs plānojam vērsties pie politiķiem ar iniciatīvu vērsties Konstitucionālajā tiesā un no savas puses turpināsim diskusijas ar medicīnas aprindām," sacīja Macilevičs. Otrdien medicīnas aprindu pārstāvji ar Prezidenta administrāciju apsprieda paredzamās izmaiņas. Jauno ārstu asociācijas vadītājs paziņoja, ka no Prezidenta biroja pārstāvjiem dzirdējis atbalstu ārstu nostājai un pretestību grozījumiem. "Mums ir solījums no Prezidenta administrācijas aktīvi apspriest šo jautājumu, jo arī viņi piekrīt, ka tiesiskais regulējums ir gan virspusējs, gan nerisina problēmas būtību. Mēs dzirdējām atbalstu mūsu viedoklim, ka likumprojekts netika pienācīgi apspriests ar sociālajiem partneriem un medicīnas aprindām, ka viņu viedokļi netika ņemti vērā un ka izvēlētais ceļš ir ļoti virspusējs," sacīja jauno ārstu pārstāvis. Pēc Macileviča teiktā, pastāv bažas, ka pēc grozījumu pieņemšanas ārstiem netiks nodrošināti pienācīgi darba apstākļi. "Visvairāk satraucoši ir dažādu juridisko precedentu iespējamība, kā tas jau ir pierādīts lietās, kas saistītas ar līdzīgiem līgumiem. Mēs nevaram būt pārliecināti, ka tiks nodrošināti labi darba apstākļi. Ja šis modelis stāsies spēkā un rezidentiem, kas izvēlēsies šo ceļu, radīsies problēmas, mēs centīsimies sniegt viņiem juridisko palīdzību," viņš norādīja. Viņš arī uzsvēra izvēlētā pasākuma ietekmes novērtējuma nozīmi. "Acīmredzot konkrētā problēma tika identificēta tikai pēc šī tiesību akta pieņemšanas. Pašreizējā formā tas nespēj atrisināt šo jautājumu," viņš atzīmēja. LRT raksta, ka pieņemtais likums nosaka, ka rezidentiem, kas tiek pieņemti papildu amatos, pēc studiju pabeigšanas ir pienākums piecus gadus strādāt savā specialitātē veselības aprūpes iestādē noteiktā Lietuvas reģionā, kur trūkst atbilstoši kvalificētu ārstu. Ceturtdien sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāja vietnieces Orintas Leiputes iniciatīvu atbalstīja 82 deputāti, 23 balsoja pret, bet 8 atturējās. Par grozījumiem balsojušais deputāts Vitālijs Šeršņovs paziņoja, ka papildus esošajām 385 valsts finansētajām rezidentūras vietām ir nepieciešamas papildu rezidentūras vietas, jo dažās pašvaldībās trūkst medicīnas speciālistu. Seima Veselības komisijas locekle, konservatīvā Jurgita Sejoniene pauž atšķirīgu viedokli. Viņasprāt, ir nepareizi izcelt vienu profesionālo grupu un piemērot tai īpašus nosacījumus. "Es uzskatu, ka arī Konstitucionālajai tiesai vajadzētu izteikties par šo jautājumu. Ja mēs risinām medicīnas speciālistu trūkuma problēmu, mums jāņem vērā, ka reģionos trūkst ne tikai ārstu. Trūkst arī skolotāju un inženieru. Lielākais ir medmāsu trūkums, un arī turpmāk trūks medmāsu, nevis ārstu," sacīja politiķe. "Šķiet, ka mēs cenšamies atgriezties pagātnē, kad tika norīkoti jauni speciālisti. Nenoliegšu, ka reģionos trūkst ārstu, taču trūkst arī skolotāju un inženieru. Vai šī prakse tiks attiecināta arī uz citiem speciālistiem? Vai tas ir risinājuma sākums personāla trūkumam? Ko jaunie ārsti šodien dara nepareizi? Vai plānojam atgriezties pie norīkošanas sistēmas visiem?" atzīmēja arī liberāle Edita Rudeliene. Jaunie likuma noteikumi stāsies spēkā nākamgad.
Lietuviešu motociklists atrasts miris Latvijā
Latvijas policija atklāj vairāk detaļu par lietuviešu motociklista nāvi, raksta portāls “Lrytas”.
Ignalinas rajona iedzīvotājs, kurš vairākas dienas tika meklēts, bija devies prom no mājām ar motociklu un bija pazudis, ir atrasts Latvijā.
Utenas apgabala Kriminālizmeklēšanas pārvalde ziņoja par meklēšanas bēdīgajām beigām. "Meklēšanā izsludināts vīrietis, kurš 12. jūnijā ar motociklu devās no savām mājām Ignalinas rajonā uz Latvijas Republiku un pazuda bez pēdām, tika atrasts miris blakus ceļam Latvijas Republikā. Notikuma apstākļi tiek noskaidroti. Par šo incidentu Latvijas Republikā ir uzsākta pirmstiesas izmeklēšana.
Arī Utenas apgabala Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Ignalinas rajona policijas iecirknī notiek pirmstiesas izmeklēšana," ceturtdienas rītā informēja Utenas apgabala Kriminālizmeklēšanas pārvalde.
Mirušais ir Ramūns Maņušis (dzimis 1978. gadā), viņš pazuda no mājām pēc došanās uz Latviju ar motociklu. Viņa radinieki bija lūguši policijas un sabiedrības palīdzību.
Pēdējā zināmā viņa atrašanās vieta bija Lietuvas un Latvijas robeža. Viņš plānojis doties Jūrmalas virzienā, sacīts radinieku lūgumā pēc palīdzības.
“Lrytas” sazinājās ar Latvijas policiju un lūdza sniegt vairāk informācijas par negadījuma apstākļiem. Latvijas amatpersonas nekavējoties reaģēja un informēja, ka negadījumā, visticamāk, gājis bojā lietuviešu motociklists. 17. jūnijā ap plkst. 19.10 Latvijas Valsts policija saņēmusi ziņojumu, ka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā grāvī atrasts motocikls, kas, domājams, ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā. Tā vadītājs atrasts netālu bez dzīvības pazīmēm. Valsts policija ir uzsākusi pirmstiesas izmeklēšanu par šo incidentu, un pašlaik tiek izmeklēti precīzi negadījuma apstākļi un cēloņi.
"Šobrīd mēs nevaram sniegt nekādus papildu komentārus," atbildē portālam “Lrytas” rakstīja Latvijas Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte. Aizkraukles novads, kurā lietuvietis gāja bojā, atrodas Latvijas centrālajā daļā, Vidzemē. Pašvaldība robežojas ar Rokišķu un Biržu rajoniem Lietuvā. Mazzalves pagasts atrodas netālu no Biržu rajona, caur kuru gar robežu ar Lietuvu ved asfalta ceļš no Daugavpils uz Rīgu. Šeit gar Lietuvas robežu vijas arī vairāki neasfaltēti ceļi.
