Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā piedzimuši tikai 2756 bērni. 2024. gadā piedzima 12 571 bērns. Piedzimušo skaits mēnesī ir kļuvis par stabilu trīsciparu skaitli. Tikmēr mirušo skaits ceturto gadu pēc kārtas divas reizes pārsniedza dzimušo skaitu. 2024. gadā mirušo skaits bija par 13 770 lielāks nekā dzimušo skaits. Demogrāfs Ilmārs Mežs savulaik izteica drūmu pareģojumu, ka, ja katru gadu iedzīvotāju skaits samazināsies par 1%, latviešu pietiks tikai 100 pavasariem. Bet viņš to teica 2017. gadā, kad vēl tik slikti nebija, un togad bija piedzimuši 20 828 bērniņi. Samazināšanās ir vēl straujāka.
Jāteic, ka arī kaimiņvalstīs un Eiropā kopumā situācija nav iepriecinoša. Latvijas dzimstības līmenis (World Population Data) 2024. gadā bija 8,56 uz tūkstoti iedzīvotāju, Lietuvā šis rādītājs ir 9,27, Igaunijā 9,67. Latvijas rādītāji ir bēdīgāki, tomēr arī lietuviešiem un igauņiem nav par ko priecāties.
Ukrainā rādītājs ir 5,75, kas saprotami, jo norisinās šausmīgs karš, kas nekādi nemudina uz bērnu radīšanu.
Krievijā bērni dzimst (9,38), bet nevar teikt, ka tie būtu ļoti diži rādītāji, ja atminamies, ka šajā agresorvalstī ir reģioni, kuros daudz bērnu ir tradīcija, un tas palielina kopējo ciparu.
No Eiropas valstīm lielākā dzimstība ir Turcijā (13,8).
Varam mierināt sevi ar domu, ka Eiropā ir valstis ar vēl mazāku dzimstību nekā Latvijā - Spānija (tikai 7,34), Portugāle (7,73), Itālija (pagalam skaudri 6,68). Bet Lielbritānijā, Francijā, Slovākijā, Rumānijā, Zviedrijā šis skaitlis ir puslīdz ciešams - virs 10. Arī ASV bērni dzimst (11), bet Meksikā dzimst vairāk (14,3).
Ķīnā 1979. gadā tika ieviesta viena bērna politika, kas 2015. gadā tika izbeigta, un Ķīnas kompartija paziņoja, ka katrs pāris drīkst radīt divus bērnus. 2021. gadā Ķīnas valdība nolēma, ka turpmāk arī trīs bērni ir atļaujami. Taču aiz inerces un bailīgām atmiņām par viena bērna atļauto radīšanu Ķīnā bērni kā nedzimst, tā nedzimst - dzimstības līmenis ir zemāks nekā Latvijā (7,42).
Pasaules iedzīvotāju skaits pašlaik ir 8,2 miljardi. Indija 2022. gadā par 30 miljoniem apdzina Ķīnu, un tajā dzīvo vairāk nekā 1,4 miljardi. Indijas dzimstības līmenis ir 16.
Bet nu Āfrika! Tur dzimstība ir fantastiska. Angola (37,1), Somālija (42,1), Kongo Demokrātiskā Republika (41,1), Čada (42,1), Nigēra (44,5). Šie bērni paaugsies un pēc 20 gadiem meklēs piepūšamās laivas, lai dotos atrast laimi un pārtikušāku dzīvi.
Latvijas cipars 8,56 korelējas ar visu to, kas mūsu valstī un reģionā notiek ekonomikā. Dzimstībā atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, līdzīgi kā atpaliek arī IKP uz iedzīvotāju, pakalpojumu un preču eksporta apjomi un reālā pirktspēja. Atpalicība nav milzīga, bet satraucoša un brīdinoša. Tālāk tā dzīvot nedrīkst.
Bērnu nedzimšanu ietekmē daudzi tautas mentālās attīstības faktori. Uzreiz atmetami ir Krievijas propagandai raksturīgie mājieni uz Eiropu kā LGTB citadeli, kas ir muļķības. Kādi procenti homoseksuālistu ir visās tautās, un to daļa visur ir apmēram vienāda. Krievijā viņu nav mazāk. Tas, ka seksuālās orientācijas dēļ kāda daļa cilvēku neradīs pēcnācējus, jāpieņem jau saknē, un demogrāfijas aprēķinos tas lomu nespēlē. Tāpat murgaina ir agresīvās kaimiņvalsts varas tieksme apkarot abortus un mudināt skolnieces dzemdēt. Lai krievi un baltkrievi domā, ka tas palīdzēs radīt jaunu lielgabalgaļu nākamajiem kariem! Mums nav viņiem līdzi jādomā.
Visbūtiskākais no bērnu nedzimšanas cēloņiem Latvijā ir prozaisks - nauda. Jaunās ģimenes nav drošas, ka spēs samaksāt par kredītu un komunālos maksājumus. Vai rīt būs darbs un laba alga? Bērniņa piedzimšana nozīmē, ka viens no vecākiem jeb māmiņa kādu laiku nestrādās. Taču ko palīdz valsts un pašvaldība?
Vienreizēja pabalsta apmērs jaundzimušajam Rīgā ir 150 eiro. Pabalstu izmaksu administrē Rīgas Sociālais dienests.
Par to var nopirkt 10 iepakojumus autiņbiksīšu, bet tādi īsti feini, moderni ratiņi tur ne tuvu nesanāk, jo maksā vismaz 600 eiro. Bet bērnam vajag arī gultiņu, ēdienu, drēbītes, dakteri un vakara pasaciņu. Tā vien gribas iesaukties, lai Rīgas dome labāk to apmēram pusmiljonu eiro, kas nepieciešams bērnu pabalstu izmaksai, iebāž sev kaut kur kopā ar stabiņiem vai apēd brokastu sviestmaizēs. 150 eiro pašreizējos algu, cenu un inflācijas apstākļos ir tikpat kā nekas - tikai administrēšanas izdevumi bez jēgas.
Latvijas valdošās un nevaldošās partijas saprot, ka ar demogrāfiju ir ķitē, taču nedara neko vai dara maz. Nacionālā apvienība vēsturiski ir vislielākā runātāja par demogrāfiju un šo to ir arī izdarījusi, taču tā pašlaik ir opozīcijā valdošajai koalīcijai un neko nelemj.
Pirms pašvaldību vēlēšanām grūti atrast partiju, kura kādā veidā nebūtu vismaz pastarpināti pieminējusi bērnus, skolēnus un tātad demogrāfiju. Vairums partiju nenosauc skaitļus, bet ir arī kas nosauc.
Bērna piedzimšanas pabalstu 500 eiro katram jaundzimušajam sola “Apvienotais saraksts”, “Latvija pirmajā vietā” sola 2000 eiro, “Stabilitātei” - 1500 eiro. Visdāsnāk sola “Saskaņa” - 10 000 eiro. 2024. gadā Rīgā piedzima 3959 bērni. Pieņemot, ka tikpat dzims arī turpmāk, “Saskaņas” solījums izmaksātu 39,59 miljonus eiro, “Latvija pirmajā vietā” - 7,92 miljonus.
7,92 miljoni eiro nav neizpildāms solījums - tik daudz pašvaldība varētu sagrabināt, pārdodot kādu ēku un atlaižot klerkus dažos departamentos. Arī gandrīz 40 miljoni nav nepaceļama summa. Tad gan kaut ko saīsināt un plēst no iedzīvotājiem nāktos skarbāk vai arī no kaut kā būtu jāatsakās bērnu pabalstu labā.
Ar 10 000 ļoti ticami rastos arī dažas blaknes - kāda daļa sociāli bezatbildīgu rīdzinieču uzķertu, ka dzemdēt bērnus ir labs bizness, un kļūtu par bērnu ražošanas mašīnām. Bet šo negatīvo lietu varētu arī pieciest, ja pabalsts sekmētu tiešām jūtamu atkopšanos tautas ataudzē.
Pabalsts jaundzimušam bērnam atnāk arī no valsts. Kopā ar pašvaldības pabalstu ratiņiem sanāk. Latvijā tas ir pat lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā - 421,17 eiro. Lietuvā tas ir 418 eiro, kamēr Igaunijā tie ir 320 eiro. Vēl ir bērna kopšanas pabalsts, maternitātes un paternitātes pabalsti, bērniem ar invaliditāti pabalsti un cita naudiņa, ko var dabūt no valsts. Kaut kā nebūt izdzīvot var un, ja pārāk netērējas, badā nevar nomirt.
Ar bagātajām zemēm salīdzināt kaut ko ir grūti. Tajās pabalsti ir atkarīgi no dažādiem faktoriem - piemēram, no algas, kādu māmiņa saņēma pirms grūtniecības un dzemdībām. Latvijai ir uz ko tiekties...
Lielbritānijā obligātā maternitātes pabalsta (Statutory Maternity Pay (SPM)) izmaksas termiņš ir līdz 39 nedēļām. Māmiņa pirmās sešas nedēļas saņem 90% no iepriekšējās vidējās nedēļas algas (pirms nodokļu nomaksas). Pēc tam 187,18 mārciņas nedēļā vai 90% no vidējās nedēļas algas nākamās 33 nedēļas. SMP tiek izmaksāta tāpat kā alga (piemēram, katru mēnesi vai katru nedēļu). No tās tiek ieturēti nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Dažādi pabalstu veidi ir saņemami Īrijā, bet ar nosacījumu, ka māmiņa iepriekš ir strādājusi un veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja tas ir, tad ģimene trūkumu nejūt.
Norvēģijā vecākiem ir tiesības uz kopumā 12 mēnešu atvaļinājumu saistībā ar dzemdībām un pēc dzemdībām. Šajos 12 mēnešos ietilpst mātes tiesības uz atvaļinājumu līdz 12 nedēļām grūtniecības laikā un sešas nedēļas atvaļinājuma, kas paredzēts mātei pēc dzemdībām.
Par bērnu vienreizējais pabalsts ir vairāk nekā 3000 eiro norvēģu kronās, katru mēnesi katrs bērns līdz sešu gadu vecumam saņem mūsu naudā 130 eiro. Nedaudz mazāk bērns turpina saņemt līdz pat 18 gadu vecumam. Un vēl ir visādi pabalsti atkarībā no dažādiem faktoriem.
Zviedrijā pirmās 390 dienas vecāki saņem 80% no savas algas, nepārsniedzot noteiktu summu. Atlikušās 90 dienas tiek maksāta fiksēta likme - 180 zviedru kronas jeb mūsu naudā 16 eiro dienā. Un, protams, vēl ir visādu veidu valstisks un pašvaldību atbalsts.
Vācijā bērnu pabalsts 2025. gada janvārī palielinājās par pieciem eiro par katru bērnu, sasniedzot 255 eiro mēnesī.
Vācijas ārsti grūtniecības laikā var nosūtīt sievietes slimības atvaļinājumā uz vairākām dienām vai nedēļām. Jebkura slimības atvaļinājuma gadījumā darba devējs maksā pilnu algu (“Lohnfortzahlung”) līdz sešām nedēļām, un, ja tas ilgst ilgāk, tad pēc sešām nedēļām, Vācijas veselības apdrošināšana maksā 2/3 no bruto algas.
Maternitātes pabalsts Vācijā pirmos 15 mēnešus pēc dzemdībām ir līdz 620 eiro nedēļā.
