Pēc Evikas Siliņas (JV) lūguma atkāpties trīs valdības ministriem partijas cerēja uz sarunām ar premjeri, taču premjere sasirga, un cerības par valdības “uzrāvienu” iekārās gaisā. Briest vēl viena problēma: “Progresīvie” premjeres izbrāķētā Kaspara Briškena vietā sliecas virzīt nozari nepārzinošo Ati Švinku.
Ja tāds būs “Progresīvo” galīgais lēmums un arī Saeima nobalsos par šo ministra kandidatūru, radīsies pamatots jautājums, kādēļ valdības vadītāja atbalsta nozari pārzinošā K. Briškena nomaiņu ar nozari nepārzinošo A. Švinku. Vai patiesi tāda veida ministru rokāde ir lietderīga brīdī, kad satiksmes jomā jādzēš ugunsgrēki nerisināto problēmu jomā, jāpieņem skarbi, profesionāli izsvērti un finansiāli atbildīgi lēmumi. Rodas iespaids, ka šim amatam tiek meklēta pēc iespējas nepiemērotāka kandidatūra.
Saprotama ir ZZS izvēle labklājības ministra amatam virzīt Labklājības ministrijas (LM) parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku. Izvēle loģiska, jo tādējādi ir cerība, ka tiks nodrošināta īstenotās politikas pēctecība. Līdzīga izvēle ir “Jaunajai vienotībai” izglītības un zinātnes ministra matam virzīt līdzšinējo Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi.
Kas “Progresīvajiem” traucēja rīkoties analoģiski? Vēl jo vairāk, ka satiksmes ministra birojā pieredzi vairāku gadu garumā krājuši vismaz divi ministra amata cienīgi kandidāti - Jāni Meirāns un Ģirts Dubkevičs.
Iespējams, “Progresīvie” bija cerējuši, ka E. Siliņa taisīs pamatīgākas rokādes valdībā un satiksmes jomu “Progresīvajiem” vairs neuzticēs. Taču premjere aprobežojās ar lūgumu nomainīt K. Briškenu ar kādu citu.
Sākumā partija esot apspriedusi iespēju, ka virzīs uz šo amatu pārvaldes speciālisti un diasporas aktīvisti Elīnu Pinto, taču pēc tam šī kandidatūra nolikta malā. Trešdien “Progresīvo” valdē un Saeimas frakcijā izskatītas Ata Švinkas un Ģirta Dubkēviča kandidatūras. Nevienam no kandidātiem netika izteikts gala atbalsts, bet politiķi vairāk sliecās par labu A. Švinkam. Tas rada jautājumus par atlases kritērijiem un “Progresīvo” attieksmi pret Satiksmes ministriju. A. Švinkam nav ne pieredzes, ne zināšanu par nozari. Jau tā ar mokām strādājošai valdībai “Progresīvie” tagad grasās piedāvāt kandidātu, kuru plosīs opozīcija, nesapratīs nozare un arī koalīcijas partneriem būs daudz jautājumu.
A. Švinka ir Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, 14. Saeimas deputāts, sociālo zinātņu bakalaurs vadībzinātnē.
Pagājušā gada 5. oktobrī Esplanādē notika Latvijā oficiāli nereģistrētas, pretrunīgi vērtētas kustības “Par brīvu Palestīnu” rīkots piemiņas pasākums. Tajā tika pieminēti civiliedzīvotāju upuri Gazā un Izraēla tika atveidota kā agresors. Pasākumu apmeklēja arī A. Švinka.
Šo pasākumu asi kritizēja Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča, norādot, ka tā organizētāji ir antisemīti un terorisma atbalstītāji. A. Švinka amatu Aizsardzības ministrijā nezaudēja, tomēr, politiķim kļūstot par satiksmes ministru, atkal varētu aktualizēties tēma par to, ko A. Švinka darīja 5. oktobrī Esplanādē.
Kā viss plūst un kā viss mainās! Agrākos laikos Satiksmes ministrija bija pati iekārojamākā starp visām - to iekarot tiecās katra partija, politiķiem tas bija teju vai visu sapņu piepildījums. Jo Satiksmes ministrija un nauda ilgus gadus bija sinonīmi. Protams, pateicoties tranzītam. Nauda bija un izbija. Milzīga nauda ir notrallināta, un nav zināms, vai, kad un cik naudas nākamībā būs, lai turpinātu “Rail Baltica” projektu. Nav zināms, cik naudas vajadzēs arī, lai stutētu nacionālo aviokompāniju “airBaltic”.
“airBaltic” stutēšana no valsts budžeta būs šausmīgi nepopulāra. Tāpēc “Progresīvie” politiķi pēc satiksmes ministra amata necik kaismīgi neraujas, bet mētā to cits citam kā karstu kartupeli.
“Progresīvajiem” pirms Saeimas vēlēšanām satiksmes ministra amata kandidāts bija Jānis Meirāns. Viņam ir gan pieredze, gan varētu būt atbalsts nozarē, jo K. Briškena ministrēšanas laikā tieši viņš kā satiksmes ministra padomnieks bija atbildīgs par sadarbību ar nozari un partneriem. J. Meirāns ieguvis Roterdamas universitātes maģistra grādu pilsētvides, ostu un transporta ekonomikā. Pirms tam strādājis par "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes locekli un Rīgas domes vicemēra Viļņa Ķirša padomnieku mobilitātes jautājumos. Nav skaidrs, vai viņa kandidatūra vispār tiek izskatīta, un ja netiek izskatīta, tad kāpēc? Kuram partijā viņš tik ļoti nepatīk?
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs droši vien arī varētu ieņemt ministra amatu. Viņš ir absolvējis Banku augstskolu un ieguvis maģistra grādu, kā arī Šveices biznesa augstskolu, kur ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadīšanā, strādājis AS “Latvenergo” par tirgus datu analītiķi un arī “Swedbank Latvija” par ziņošanas analītiķi.
Nav dzirdēts, ka “Progresīvie” publiski būtu apsprieduši Ģ. Dubkēviča vai J. Meirāna kandidatūras. Iespējams, ka “Progresīvie” velk laiku, gaida valdības nomaiņu, jo negrib izskatīties vainīgi pie valdības nevarības. Šeit gan jāsaprot, ka, mainoties valdībai, ir liela iespēja, ka “Progresīvo” tajā nemaz nebūs. Ja valdošajā koalīcijā iesaistīsies Nacionālā apvienība vai “Apvienotais saraksts”, “Progresīvie” kļūs lieki. Tas nozīmē, ka amatu zaudēs arī kultūras ministre Agnese Lāce, kura šobrīd klātienē seko līdzi “Oskara” ceremonijas norisēm.
