Saskaņā ar jaunajiem likuma grozījumiem tagad ir publiski pieejamas ziņas par to, cik lielas algas janvārī saņēmuši augstākie lēmumu pieņēmēji valstī. Ir diezgan interesanti! Ministru prezidente saņēmusi mazāk nekā vairāki ministri; Valsts kancelejas direktors – mazāk nekā viņa vietnieki; par miljonus vērtiem iepirkumiem atbildīgi eksperti – tikpat, cik kāds celtnieks vai šoferis.
Jautājums par augstu amatpersonu algām līdz šim ir bijis nedaudz ar miglas plīvuri pārklāts, jo dati līdz plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai mēdza nonākt ar nokavēšanos. Viņiem aprēķināto atalgojumu varēja vien uzzināt ar gada nobīdi, tas ir, tas, kad tika iesniegtas un publiskotas gada ienākumu deklarācijas.
Tad nu beidzot tagad ir pilnīga caurspīdība! Ir publiski pieejama informācija par visu Ministru kabineta locekļu atalgojumu. Tāpat ir kļuvis zināms, kādu atalgojumu šomēnes par darbu janvārī ir saņēmuši augstākie ierēdņi un amatpersonas, kuras ir pilnvarotas pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumus. Šādu kārtību nosaka pagājušajā gadā pieņemtie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta 2. daļā, kas stājās spēkā šā gada 1. februārī.
Pārlūkojot šos skaitļus, var pamanīt daudz mulsinošu faktu, kas izrādās nedaudz atšķirīgi no tā, ko liela daļa sabiedrības bija domājusi līdz šim.
Piemēram, Ministru prezidentei Evikai Siliņai, izrādās, ir mazāka alga nekā virknei viņas viedajā vadībā strādājošu ministru - Siliņa par janvāri saņēma 9839,77 eiro bruto atalgojumu, bet zemkopības ministrs Armands Krauze saņēma 11 129,12 eiro, finanšu ministrs Arvils Ašeradens 9977,02 eiro, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa 11 765,08 eiro, kultūras ministre Agnese Lāce 10 040,72 eiro.
Šīs ir bruto algas, no kurām vēl jāsamaksā nodokļi. Tātad premjere par janvāri varētu būt saņēmusi uz rokas 6611,10 eiro. Ja viņa visus trīs savus bērnus ir deklarējusi kā apgādājamos, tad summa varētu būt mazliet lielāka - 6802,35 eiro.
Proti, saskaņā ar pašlaik spēkā esošiem likumiem no, pieņemsim, 10 000 eiro bruto algas mēnesī, ja nav apgādājamo, pēc nodokļu nomaksas “uz rokas” paliek 6705,93 eiro.
Kā tas nākas, ka premjere saņem mazāk nekā ministri? Acīmredzot ministriem ir bijušas kādas piemaksas vai prēmijas un te ieskaitīti arī viņu reprezentācijas izdevumi.
Ministru kabineta saņemto algu tabulā pamanāma vēl kāda skaudra netaisnība - ārlietu ministre Baiba Braže par janvāri saņēmusi tikai 7460,82 eiro! Saskaņā ar pētījumu centra SKDS pēdējo aptauju, Bražei ir vispozitīvākais reitings starp ministriem - pārliecinoši labāks nekā daudziem viņas kolēģiem. Bet alga vismazākā. Kā tad tā?
Jāteic tomēr, ka Ministru kabineta locekļiem nav jāžēlojas par trūkumu - viņi saņem piecas līdz sešas reizes vairāk nekā vidējais Latvijas iedzīvotājs, ja pieņemam, ka vidējā bruto alga valstī ir apmēram 1670 eiro.
Zināms arī, kādas algas ir saņēmušas par janvāri amatpersonas, kuras ir pilnvarotas pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumus. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs ir saņēmis 4903,73 eiro “uz papīra”. “Uz rokas” tas ir 3399,73 eiro. Te jāsaka - tikai 3399,73. Viņš kā nekā ir visaugstākais ierēdnis Latvijas valstī - visu ierēdņu ierēdnis, visiem ierēdņiem ierēdnis, kam uz muguras uzkrauta atbildība par to, lai valdības darbs norit raiti, lai ministriem uz galda jeb datorā vienmēr priekšā ir nepieciešamais dokuments. Viņam jārūpējas arī par tādiem “sīkumiem” kā, piemēram, lai premjere var aizlidot uz kādu forumu Briselē vai jebkur un nonākt galapunktā savlaicīgi. Kronberga priekšgājējs Jānis Citskovskis jau parūpējās par Siliņas priekšgājēja Krišjāņa Kariņa ērtībām tā, ka viņam bija jāatbild par Kariņa lidojumiem ar privātajiem reisiem.
Vēl Kronbergam, iespējams, tiks uzdots rūpēties par to, lai Valsts kanceleja jau laikus kā Vanga paredz iespējamās nepatikšanas un tiesu darbus Satversmes tiesā, ja valdība nākamībā pieņems kādus pamatlikumam neatbilstīgus normatīvos aktus. Jāteic, Kronbergam savus 3399 eiro nākas nopelnīt sūri un stresaini.
Viņa vietniece, departamenta vadītāja Inese Gailīte janvārī ir saņēmusi vairāk nekā priekšnieks - 5666,96 eiro. Vairāk saņēmis arī otrs direktora vietnieks, departamenta vadītājs Pēteris Vilks - 5645,62 eiro. Ar šādām algām var diezgan labi iztikt, un nav pamata domāt, ka šie ļaudis staigā apkārt, grabinādami rahītiskas krelles uz ribām.
Dažādi pētnieki, piemēram, domnīca LaSER, ir konstatējuši tādu sakarību, ka tie valsts ierēdņi, kas saņem lielas algas - vairākus tūkstošus - saņem mazāk nekā līdzīgu sviedru, asaru un asiņu apjomu lejošie amatos privātajā sektorā. Toties ierēdņi, kas knapinās algu sektorā ap 2000 eiro, saņem vairāk nekā līdzīgu darbu veicošie privātu uzņēmumu darbinieki.
Piemēram, Helmuts Dundurs ir eksperts iepirkumu jautājumos un saņem 2446,40 eiro “uz papīra”. Nodrošinājuma, iepirkumu un līgumu pārvaldības departamenta vadītājas Signes Mucenieces bruto alga ir 3740,91 eiro. Dažam vecākajam ekspertam alga ir tikai 1811,25 eiro, departamenta vadītājam - 1855,00 eiro. Vēl ir konsultanti ar aptuveni 1600 vai 1800 eiro algām.
Tēlaini izsakoties, korupcijas risku kaziņa stāv piesieta un brēc, noraugoties, kā riņķiem vien apkārt ložņā lauvas un vilki, kuri piedalās dažādos iepirkumu konkursos...
Tas ir, kā uz to raugās. Sabiedrībai ir ieradums lamāt birokrātus un neuzticēties valsts pārvaldei. Pētījumi rāda, ka Latvijā iedzīvotāju neuzticība valsts pārvaldei ir vislielākā starp Baltijas un Skandināvijas valstīm.
Ir diezgan cieti nostiprinājies viedoklis, ka birokrāti nesniedz savam atalgojumam atbilstošus pakalpojumus. Daļēji tā varbūt arī ir, taču cilvēki nešķiro, kas ir kurš un kādu iestādi vai uzņēmumu pārstāv. Vienā katlā te vārās valsts kapitālsabiedrību amatpersonas un tāda persona kā “airBaltic” vadītājs Martins Gauss ar saviem 11 gados nopelnītajiem 10 miljoniem un švakajiem uzņēmuma finanšu rādītājiem. Bet arī Gauss ir neuzticības radītājfaktors valsts pārvaldei.
Un tad vēl īpašā kasta - “padomju vara”, Latvijas valdošajam “politikumam” pietuvinātie personāži, kuri pamanās “strādāt” 10 un vairākās valsts uzņēmumu padomēs un valdēs.
Ir jo daudz šiverīgu vīriņu, kuri pamanās mēnesī nopelnīt ne tikai daudz vairāk nekā ierēdņi, bet arī daudz vairāk nekā ministri un Valsts prezidents. Un tas ir ne jau privātbiznesā, bet garantēti un uz valsts mantas un naudas rēķina. Lai vai kā, arī viņiem par saviem ienākumiem jāatskaitās - amatpersonu deklarācijas par pagājušajā gadā nopelnīto viņiem ir jāiesniedz līdz 1. aprīlim.
