Februāra sākumā pasaulē bagātākais cilvēks un ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais Īlons Masks paziņoja par ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (United States Agency for International Development) jeb USAID slēgšanu.
600 darbiniekiem Masks e-pastā paziņoja, ka viņiem nav jānāk nākamajā pirmdienā uz darbu. Kopumā USAID strādā 10 tūkstoši darbinieku, no kuriem puse dažādās aģentūras filiālēs 60 pasaules valstīs. Slēgta ir arī USAID mājaslapa. Ir bijusi pat fiziska rīvēšanās - divas USAID drošības amatpersonas mēģināja fiziski bloķēt darbiniekus no Valdības efektivitātes departamenta, kuru pēc prezidenta Donalda Trampa pasūtījuma izveidoja Īlons Masks. Šīs USAID amatpersonas ir atlaistas. "Tā ir USAID apokalipse," raidorganizācijai CNN sacīja kāds USAID ierēdnis.
Nav gan gluži tā, ka ar vienu vēzienu visa USAID darbība jau būtu likvidēta un viss cauri. Paredzams, ka USAID likvidācijai būs pretdarbība Kongresā un iespējami tiesu darbi. Arī paši likvidatori nesaka, ka pārtrauks visu, ko darīja USAID, bet pārskatīs šīs organizācijas programmu lietderību.
Par jauno aģentūras vadītāja pienākumu izpildītāju iecelts valsts sekretārs Marko Rubio, un viņš norādīja, ka USAID turpinās daudzas līdz šim veiktās funkcijas, taču aģentūras izdevumiem jābūt saskaņotiem ar valsts interesēm. Trīs mēnešus USAID tiks pētīta, vētīta un auditēta, un tad tiks pieņemti nākamie lēmumi.
Tātad daļa USAID programmu turpināsies, taču tādā veidolā, kā šī organizācija ir darbojusies kopš 1961. gada, tā, šķiet, vairs nepastāvēs.
Pagājušā gada 25. jūlijā Vašingtonā tika parakstīts saprašanās memorands starp Latvijas Ārlietu ministriju un ASV Starptautiskās attīstības aģentūru (USAID) par digitālās transformācijas veicināšanu partnervalstīs.
Svinīgajā ceremonijā to parakstīja Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga un USAID Eiropas un Eirāzijas administratora asistente Erina E. Makkī. Ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka Latvijas Ārlietu ministrija aktīvi strādā pie Latvijas iesaistes starptautiskajos attīstības sadarbības projektos, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību, tās ekspertīzi un risinājumus. Šis saprašanās memorands kalpos kā atspēriena punkts ciešākai sadarbībai ar USAID, atbalstot partnervalstu digitalizāciju.
Saprašanās memoranda mērķis bija veicināt ciešāku sadarbību starp Latviju un ASV, sniedzot atbalstu partnervalstīm, jo īpaši ES Austrumu partnerībai, Centrālāzijai un Āfrikai, digitalizācijas jautājumos. Latvijas Ārlietu ministrija un USAID cieši apņēmās atbalstīt partnervalstu valdības, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.
Taču tas bija tad, kad ASV prezidents vēl bija Džo Baidens. Tagad ir cits prezidents...
Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte intervijā “nra.lv” situāciju izskaidroja tā: “Latvija ļoti augstu vērtē ciešo sadarbību ar stratēģisko partneri Amerikas Savienotajām Valstīm un ilgstošo ASV ieguldījumu attīstības programmās, kurām ir plaša un ievērojama pozitīva ietekme, tādēļ to darbībai būtiska ir līdzekļu nepārtrauktība. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju, pašlaik tiek veikts detalizēts izvērtējums gan ASV Valsts departamentā, gan ES institūcijās par ASV Valsts departamenta lēmumiem par finansējuma iesaldēšanu konkrētām ārvalstu palīdzības programmām. Zināms arī, ka ASV administrācija izdevusi skaidrojumu par izņēmumiem, lai vairākas ASV palīdzības programmas varētu turpināt. Jānorāda arī, ka ASV nav ierobežojusi militārās palīdzības sniegšanu. Ārlietu ministrija aktīvi sadarbojas par šo jautājumu ar Latvijas vēstniecību ASV, Eiropas Komisiju un ES Ārējās darbības dienestu. Tāpat to esam uzrunājuši dialogā ar ASV amatpersonām. Latvijai svarīgas prioritātes šajā kontekstā ir Drošības stiprināšanas iniciatīva (BSI) un Ārvalstu militārā finansēšana (FMF).
Attiecībā uz attīstības sadarbības projektiem, pēc Ārlietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, ASV lēmums par programmu pagaidu apturēšanu ietekmē Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari”, Rīgas Juridiskās augstskolas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra īstenotos projektus. Kamēr Rīgas Juridiskās augstskolas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra īstenotajiem projektiem Ārlietu ministrijas piešķirtais attīstības sadarbības finansējums atbilstoši Attīstības sadarbības politikas plānam 2024.-2027. gadam ir pieejams arī 2025. gadā, Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” Ārlietu ministrijas finansētais attīstības sadarbības granta projekts noslēdzās 2024. gada beigās. Tuvākajā laikā Ārlietu ministrija plāno izsludināt grantu projektu konkursu, kur būs pieejams finansējums arī konkrēti Ukrainas atbalsta projektiem un kurā uz atbalstu var pieteikties arī Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”.
Nav izslēgta situācija, ka kādai no Latvijas NVO ir individuāla sadarbība ar ASV Starptautiskās attīstības aģentūru (USAID). Ne šādām NVO, ne USAID nav pienākuma par to ziņot Ārlietu ministrijai. Informācija par papildus ietekmētām organizācijām, izņemot trīs jau minētos attīstības sadarbības projektu īstenotājus, līdz šim nav saņemta.
Šobrīd nav saņemta informācija par iespējamām izmaiņām 2024. gadā parakstītajā Latvijas Ārlietu ministrijas un USAID saprašanās memorandā par digitālās transformācijas veicināšanu partnervalstīs.
Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu turpinoties, Ukrainas vajadzības, tai skaitā finansiālās, paliek nemainīgas. Tādēļ Latvija turpina iestāties par Krievijas valsts un Centrālās bankas iesaldēto līdzekļu izmantošanu Ukrainas rekonstrukcijai.”
Tramps sociālajā vietnē “X” ir vēstījis, ka miljardiera Džordža Sorosa organizācijas no USAID esot saņēmušas 260 miljonus dolāru. Līdzekļi esot izmantoti, lai ietekmētu politiskās lietas un destabilizētu valstis, tostarp Indiju, Bangladešu un Ukrainu. Trampa interneta kontā Soross tiek apsūdzēts haosa izplatīšanā un personīga labuma gūšanā. Masks ir atbalstījis Trampa kritiku par USAID finansiālo atbalstu ar Sorosu saistītajām iniciatīvām. Tramps mēdz diezgan pavirši attiekties pret skaitļiem, tāpēc uzreiz tā ticēt par 260 miljoniem dolāru nevar. Taču, ja jau viņam ir bijuši “ziņojumi”, tad gluži bez nekāda pamata USAID un Sorosa kopā savilkšana varbūt nav?
Ungārijas izcelsmes amerikāņu miljardieris Soross bija labi pazīstams Latvijā ar finansējuma sniegšanu virknei nevalstisko organizāciju. Latvijā darbojas Sorosa organizācijas finansētais "Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS", kas iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu "Sorosa fonds - Latvija". Šo fondu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados sāka vadīt bijusī laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Arī pēc aiziešanas no redaktores amata Ēlerte saglabāja lielu ietekmi daudzos plašsaziņas līdzekļos, tajā skaitā sabiedriskajos medijos, lielā mērā nosakot toni, kā žurnālistiem jāraugās uz procesiem Latvijā, kuri politiķi ir “labie”, bet kuri “jākancelē” - nav jāintervē, nav pat jāpiemin.
Sorosa naudas sākotnējā izcelsme ir arī virknei dažādu pētnieku un politologu grantu un nevalstiskajām organizācijām, kuras “šķiroja” partijas, ietekmēja priekšvēlēšanu procesus. Šo organizāciju vēlme uzmesties par politikas diktētājām un partiju “šķirošana” ir aktuāla arī šobaltdien.
Pirms pusotra gada ziņu aģentūra “Reuters” vēstīja, ka Sorosa “Atvērtās sabiedrības fonda" sadarbības partneriem adresēta vēstule, kurā ir teikts, ka organizācija ir uzņēmusi jaunu stratēģisko virzienu, kas paredz gandrīz pilnībā izbeigt darbu Eiropas Savienībā. Vairums līdzekļu, kas agrāk bija atvēlēti Eiropas Savienībai, tikšot novirzīti demokrātijas un atvērtas sabiedrības veicināšanai citur pasaulē. 94 gadus vecais Soross “Atvērtās sabiedrības fonda” vadību ir uzticējis dēlam Aleksam.
2023. gadā USAID budžets sasniedza 40 miljardus ASV dolāru (38,6 miljardus eiro). 2023. gadā aģentūra īstenoja projektus aptuveni 130 valstīs. Lielākie palīdzības saņēmēji bija Jordānija, Ukraina, Etiopija, Kongo Demokrātiskā Republika, Afganistāna, Dienvidsudāna un Sīrija.
USAID ir labdarības organizācija, kas laika gaitā ir sniegusi palīdzību ekonomiski vājām valstīm, dažkārt glābjot tās no bada. Tāpat finansējums ir nonācis pie dažādu diktatorisku valstu opozicionāriem, tas ir sniegts šo valstu disidentiskiem plašsaziņas līdzekļiem. Tas ir darīts, lai eksportētu demokrātiju un popularizētu ASV vērtības, un tas ir darīts ASV interesēs, lai ar “maigās varas” palīdzību manipulētu ar daudzu valstu sabiedrībām gan cēlu ideju, gan varbūt arī visai pragmatisku vajadzību vārdā. Darbu savienošanas kārtībā USAID katrā vietā ir vākusi arī informāciju, ko, ja lieto Amerikas nedraugu leksisko diskursu, var saukt arī par spiegošanu.
Tramps, tēlaini izsakoties, pēc savas otrreizējās ievēlēšanas ir piesēdies pie šīs organizācijas vadības pults un ieraudzījis, ka tur ir visādi kloķi un pogas, uz paneļa mirgo daudz lampiņu un mērierīču indikatoru. Tik milzīga mašīna, taču neko nevar saprast! Tāpēc Rubio un Maskam ir uzdots skrūvēt vaļā aparatūru un pētīt, kas tur iekšā.
Par vienu daļu USAID funkciju Trampam un lielai daļai sabiedrības, kas ir Trampa vēlētāji, ir jau iepriekšpieņemts un sen nostiprinājies viedoklis. Tas ir apmēram šāds: ASV intereses ir pirmajā vietā, tāpēc jāsamazina tēriņi un nav jāsniedz palīdzība visādiem pasaules nabagiem; Demokrātu partijas vadībā USAID ir finansējusi visādus apšaubāmus pasākumus, piemēram, “krāsainās” un amerikāņiem nesaprotamās revolūcijas, konservatīvi domājošajiem nepieņemamo LGTB kopienu, “tolerantu un iekļaujošu” politiku, tādā veidā šķiežot naudu pa labi un pa kreisi.
Lielai daļai ASV iedzīvotāju ir diezgan miglains priekšstats par to, kur atrodas Ukraina un kāpēc tur notiek karš, taču daudzi ir dzirdējuši, ka korumpētie ukraiņi nozogot teju vai lielāko daļu ASV nodokļu maksātāju naudas, kas tiek sūtīta uz Ukrainu. Te, saprotams, ir piestrādājusi Krievijas propaganda, kas nežēlo līdzekļus, lai amerikāņu prātos iedētu šādu domu gājienu.
Tramps USAID vadībai absolūti neuzticas un lamā viņus par “radikāliem psihopātiem”.
Ja arī pieņemam, ka vannā ir tiešām netīrs ūdens, izskatās, ka kopā ar to tiek izgāzts ārā arī bērns: Tramps un Masks stipri vien sašūpo uzticību ASV - cilvēki desmitos valstu domāja, ka līgums ar USAID ir līgums ar ASV, kas ir pasaules ietekmīgākā valsts, demokrātijas citadele! Daudzviet tas ir patiešām izmisīgi - cilvēki gaidīja konservus un maisus ar rīsiem, bet tagad var iznākt, ka paliks bešā.
Atsevišķs stāsts ir par USAID palīdzību Dienvidāfrikai. Masks, kā zināms, ir dzimis Dienvidāfrikā, un, šķiet, viņam ir kādi nenokārtoti rēķini ar savas dzimtenes “politikumu”. Tramps ir sacījis, ka “Dienvidāfrikā notiek šausmīgas lietas. Valdība dara dažas briesmīgas lietas, šausmīgas lietas”, nesniedzot paskaidrojumu, kas tās par šausmām Viņš sacīja, ka "viņi atņem zemi, konfiscē zemi, un patiesībā viņi dara lietas, kas, iespējams, ir daudz sliktākas". Lai gan nebija skaidrs, par ko tieši runāja Tramps, viņš, šķiet, atsaucās uz jaunu likumu Dienvidāfrikā, kas dažos gadījumos piešķir valdībai pilnvaras atsavināt zemi cilvēkiem. Trampa jaunās valdības efektivitātes departamenta vadītājs Masks sociālo mediju ierakstos ir uzsvēris šo likumu un norādījis, ka tas apdraud Dienvidāfrikas balto minoritāti. Atsavināšanas likumu pagājušajā mēnesī parakstīja Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa, un tas ļauj valdībai konkrētos gadījumos ieņemt zemi, ja tā netiek izmantota vai ja tā tiktu pārdalīta, tas būtu sabiedrības interesēs. Tā mērķis ir novērst dažus Dienvidāfrikas rasistiskā aparteīda laikmeta pārkāpumus, kad melnādainajiem cilvēkiem tika atņemta zeme un viņi bija spiesti dzīvot vietās, kas nebija paredzētas baltajiem. Ramafosa atbildēja uz Trampa komentāriem, sakot, ka ASV prezidents kļūdījās un neviena zeme nav konfiscēta, un sacīja, ka cer "sadarboties" ar Trampa administrāciju šajā jautājumā. Dienvidāfrikas valdība paziņoja, ka ASV nav sapratušas likumu.
Jau pirms Trampa ievēlēšanas prezidenta amatā Maskam tika uzdots jaunajā administrācijā vadīt DOGE jeb Valdības efektivitātes departamentu. Tieši viņam Tramps bija deleģējis uzdevumu samazināt birokrātiju ASV valdībā.
Maska komanda pēc būtības pārņēmusi kontroli pār ASV Valsts kases maksājumu sistēmu, kas pārvalda triljonus dolāru. Un tieši viņš paziņoja par humānās palīdzības aģentūras USAID likvidāciju.
ASV mediji ir vēstījuši, ka Maskam piešķirts "īpaša valdības darbinieka" statuss. Demokrātu partija, saprotams, Masku sunī par to, ka viņš uzurpējis viņam nepienākošos varu.
