Policija zinājusi, ka ar futbola faniem būs traki, bet sanāca kā vienmēr

© Dmitrijs Suļžics/MN

Kaut kas koordinācijā nogājis greizi – Amsterdamas policisti viesojušies Rīgā un brīdinājuši par futbola trakumiem – “nra.lv” atklāj Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Pirms “RFS” uzvaras futbola mačā pār Amsterdamas “Ajax” Nīderlandes līdzjutēji sacēla nekārtības Rīgas centrā, šāva gaisā petardes pie Brīvības pieminekļa, esot arī urinējuši turpat. Tas nav glīti. Daudzās valstīs augstākā līmeņa futbols vienmēr ir ažiotāža - katru nedēļu. Un katru nedēļu ir fanu emocijas, kas draud pārtapt par ālēšanos. Un vienmēr, ja neskaita retus gadījumus, sacensību organizatori un policija prot tikt ar fanu pūļiem galā. Kā tas bija 23. janvārī - vai izdevās? To “nra.lv” vaicāja iekšlietu jomā pieredzējušiem politiķiem

Bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja: “Man nav konkrētas informācijas par notikušo, bet, cik zinu, gatavojoties spēlei, iepriekš ir bijusi sadarbības ar Nīderlandes policiju. Nīderlandes policijas amatpersonas ir bijušas šeit Rīgā. Tātad pieeja ir bijusi nopietna. Mums Latvijā nav pietiekamas pieredzes kā valstīs, kur riskanta situācija ar līdzjutēju savaldīšanu ir katru nedēļu. Tāpēc Latvijas policija ir uzklausījusi kolēģu rekomendācijas un attiecīgi rīkojusies, lai risku minimizētu. Bet nevaru vērtēt, cik lielā mērā ir izdevies šīs rekomendācijas ņemt vērā. Cik zinu, Brīvības piemineklis nav cietis, bet situācija nav bijusi vienkārša. Agrāk ir bijušas bažas, sagaidot poļu, skotu un citu valstu līdzjutējus. Taču joprojām mūsu policijai nav pietiekamas pieredzes šajā lietā, tāpēc nav jākautrējas lūgt padomu ārvalstu kolēģiem.”

Bijušais iekšlietu ministrs, arī bijušais premjers un Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Māris Kučinskis intervijā “nra.lv” sacīja, ka pirms kritiskiem datumiem, kā, piemēram, 9. maija, vienmēr tiek sasauktas darba grupas un tiek prognozēts, kādi ir draudi, un izlemts, ko darīt. “Šajā gadījumā izskatās, ka no organizatoru un policijas puses nav bijusi pievērsta uzmanība tam, ka “Ajax” fanu būs tik ļoti daudz. Droši vien visi centās apsargāt policijas šefu stadionā, bet aizmirsa par Rīgas centru un iespējamo ālēšanos pie Brīvības pieminekļa.

Jājautā, kurš neizņēmās koordināciju un vai vispār bija sagatavošanās šim pasākumam. Jāsaka, tas bija diezgan baisi.

Mēs neesam pieraduši pie futbola faniem, taču jābūt algoritmam, kā rīkoties. Jāmācās no tām valstīm, kur futbola trakumi ir katru nedēļu. Mums ir jārāda, ka Rīga nebūs tā vieta, kurp braukt un ālēties. Nav jau noslēpums, ka vienas otras vecās Eiropas valsts iedzīvotāji Rīgā izturas tā, it kā būtu atbraukuši uz kādu rezervātu.”

Kādreizējais Latvijas Bruņoto spēku komandieris un bijušais iekšlietu ministrs Dainis Turlais: “Viedokļi par to var būt dažādi, taču kādi ir kritēriji, lai vērtētu - tika vai netika tiesībsargājošās iestādes galā ar situāciju? Manuprāt, nebija nekādu pārsteigumu, kas ir “Ajax” līdzjutēji. To zina visas tiesībsargājošās iestādes visā pasaulē, ka viena lieta ir klubu līdzjutēji, bet cita lieta ir huligāni, kas brauc līdzi komandām uz tām valstīm, kur notiek spēles, un uz kuriem nevar attiecināt nosaukumu “līdzjutēji”. Tiesībsargājošajām iestādēm bija attiecīgi jāgatavojas. Nevar slavēt tiesībsargājošās iestādes, ka ar šo uzdevumu būtu izdevies tikt galā.

Paldies dievam, ka automašīnas nav gāztas apkārt un dedzinātas, vitrīnas nav sistas un žogi nav lauzti, ko mēs zinām, ka tā mēdz notikt pēc futbola mačiem. Rīgā nekas tamlīdzīgs nenotika.

Vērtēt, vai policija tika galā ar uzdevumu, var pirmām kārtām tas, kurš deva uzdevumu.

Katrā ziņā ir pamats izanalizēt, izvērtēt, ja ir kļūdas, tad no tām mācīties. Domāju, ka no taktikas viedokļa varēja nostrādāt labāk - it sevišķi pie Brīvības pieminekļa.”

Komentāri

Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanējusī doma: pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tāpēc pašdarbības kolektīviem būšot pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms 2028. gada dziesmu un deju svētkiem. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē uzsvēra, ka samaksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Par šo un citām tēmām sarunājos ar vairākiem nacionāli domājošiem cilvēkiem: ar Ēriku Hānbergu, Janīnu Kursīti un Uldi Marhilēviču.

Svarīgākais