Milzīgi zaudējumi, politiķu nemākulīgi lēmumi, valsts naudas iepumpēšana, lai glābtu aviokompāniju, izmisīga investoru meklēšana un visbeidzot bankrots – tāda ir Itālijas nacionālās aviokompānijas “Alitalia” dramatisko peripetiju vēsture. Daudzās lietās vērojamas pārsteidzošas sakritības ar Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” ērkšķaino ceļu. Atšķirības ir tikai izmēros – “Alitalia” bija dibināta pēc Otrā pasaules kara, tērēja miljardus, vizināja pasažierus pāri okeānam ar milzīgajām “Airbus” lidmašīnām. Var teikt, ka mūsu “airBaltic” ir kā mazs itāļu “Alitalia” modelis – daudzas ķibeles stipri līdzīgas.
“Alitalia” sāka lidot 1947. gadā kā valsts uzņēmums ar četrām lidmašīnām, kuras bija uzbūvējis “Fiat”. Pāvests Pāvils VI bija pirmais no daudziem pāvestiem, kas ar to aplidoja pasauli. Lai gan uzņēmums vienmēr cīnījās, lai gūtu peļņu, 90. gadu beigās sākās spējš ienākumu kritums, kad tirgū ienāca zemo izmaksu lidkompānijas. “Alitalia” neizdevās ne palielināt savu ienesīgo tālsatiksmes tīklu, ne arī sarauties mazākai kā budžeta pārvadātājai. Rezultātā aviokompānija konkurentiem zaudēja lielu tirgus daļu gan vietējā, gan starptautiskajā satiksmē. Valdības nāca un gāja, bet tām neizdevās atrast ilgtermiņa risinājumu vai pircēju uzņēmumam “Alitalia”, kas noveda pie bankrota 2008. gadā.
Pagalam skaudri, bet atklājās patiesība, ka “Alitalia” gadiem ilgi ir zaudējusi naudu problēmu dēļ, kas saistītas ar valdību un politisko iejaukšanos. Kopš dibināšanas uzņēmums ir uzrādījis reālu peļņu tikai vienu reizi 1998. gadā. “Alitalia” tīrie zaudējumi no 1999. līdz 2008. gadam ir bijuši vairāk nekā 3,7 miljardi eiro. Tas ir, tajos laikos, kad vēl nebija vēlākās inflācijas un naudai bija cita vērtība.
Valdība 2006. gadā vairs nevarēja piedāvāt atbalstu bankrotējošajai aviokompānijai, jo Eiropas Savienība tai bija aizliegusi iepludināt jaunu kapitālu. Tāpēc, tā kā visi citi mēģinājumi glābt uzņēmumu bija neveiksmīgi, Itālijas valdība paziņoja par gatavību virzīt “Alitalia” uz privatizāciju, samazinot savu īpašumtiesību daļu tajā. Publisks paziņojums tika sniegts 2007. gada janvārī, meklējot pircēju, kurš iegādātos vismaz 30,1% “Alitalia”, kā arī garantētu aviokompānijas 18 000 darba vietu, iekšzemes maršrutus un zīmola “Alitalia” itāļu identitāti, liecina konkursa dokuments, kas publicēts Valsts kases vietnē. Itālija aicināja piedāvājumus iesniegt līdz 2007. gada 29. janvārim. 2007. gada jūlijā pēdējais no “Alitalia” pretendentiem atkāpās, padarot procedūru neveiksmīgu. 2007. gada septembrī Maurīcio Prato, toreizējais “Alitalia” vadītājs, senatoriem Romā sacīja: "”Alitalia” atrodas komas stāvoklī, tā atrodas intensīvās terapijas nodaļā." Tālāk viņš sacīja: "Mani personīgi pārsteidz vispārējā atteikšanās pieņemt realitāti un tas, ka uzņēmumam šajā valstī nav iespēju, lai gan tas ir kotēts biržā, pieņemt autonomus lēmumus pat tad, ja tie ir nepieciešami tā izdzīvošanai.” Tika veikts vēl viens mēģinājums pārdot Itālijas valdības 49,9% akciju, izmantojot atšķirīgu procedūru, kas paredzēja viena galvenā partnera atlasi, ar kuru slēgt līgumu.
Aviokompāniju mēģināja pārņemt Itālijas investoru konsorcijs CAI, taču šis pasākums 2008. gadā izjuka.
Tad notika nākamie mēģinājumi aviokompāniju glābt. Francijas lidsabiedrība “Air France” kļuva par “Alitalia” lielāko akcionāru pēc tam, kad 2009. gadā nopirka 25% akciju par 323 miljoniem eiro. Taču investīcijas neatmaksājās.
Pēc tam vēl arī Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija “Etihad Airways” izmēģināja veiksmi, iegādājoties 49% “Alitalia” akciju, lai caur Persijas līča centru pārvietotu vairāk pasažieru, taču arī šis plāns neizdevās.
2017. gadā “Alitalia” atkārtoti iesniedza bankrota pieteikumu. Zīmols oficiāli pārtrauca darbību 2021. gada beigās, kad tas atdzima ar citu nosaukumu - ITA. ITA apkalpoja tikai 52 lidmašīnas, kas ir mazāk nekā 160, kas “Alitalia” bija 90. gadu vidū. Saskaņā ar savu biznesa plānu ITA necerēja gūt peļņu pirms 2024. gada. Toreizējais premjerministrs Mario Dragi to atkal izlika pārdošanā.
Šā gada jūlijā Eiropas Komisija deva atļauju Vācijas “Lufthansa” grupai iegādāties 41% “ITA Airways” akciju. Līdz šim aviokompānijas vienīgais akcionārs bija Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrija. “Lufthansa” nacionālās aviokompānijas akcijas ir iegādājusies par 325 miljoniem eiro.
Tā paiet pasaules godība! 41% akciju par nieka 325 miljoniem, kas, salīdzinot ar “Alitalia” kādreizējās varenības laikiem, ir tīrā sīknauda. Turklāt “Lufthansa” pēc būtības jau ir ieguvusi kontroli pār aviokompāniju, lai gan oficiāli tas vēl skaitās kopīgs īpašums ar Itālijas valsti un vāciešiem pieder mazākums akciju. Netiek slēpts, ka Itālijas aviokompānijai ir paredzēts kļūt par “Lufthansa” grupai pilnībā piederošu meitasuzņēmumu, padarot “ITA Airways” par tīkla aviokompāniju grupā. Rezumējot notikušo, secināms, ka pati viltīgākā daudzo investoru rindā būs izrādījusies pacietīgā “Lufthansa”, kura par salīdzinoši lētu naudu ir iegādājusies to, kas palicis pāri no “Alitalia”, un neriskē tādā mērā kā priekšgājēji. Neko pārmest vāciešiem nevar - katrs uzņēmējs skatās uz savu izdevīgumu.
Politikas aizkulisēs mēļo, ka arī “airBaltic” “labais onkulis” un potenciālais investors it kā esot “Lufthansa”. Ja tas ir tā, tad šiem uzņēmējiem jau ir “piešauta roka” izputējušu aviokompāniju iekļaušanā savas grupas tīklā. Tiesa gan, visas sarunas ar potenciālo investoru ir zem slepenības zieģeļiem - nav zināms, vai tā “Lufthansa”, vai kāds fonds, kas uzpērk un pārdod aviokompānijas tālāk, vai vēl kāds cits. Lai vai kā, interese par to, kas palicis pāri pēc Martina Gausa saimniekošanas, laikam vēl ir.
Ir arī atšķirības no “Alitalia” sāgas. “Alitalia” akcijas bija kotētas biržā, bet par “airBaltic” akciju kotēšanu pagaidām ir tikai neskaidras nākamības nojausmas.
“Alitalia” vadītājs Prato bankrota priekšvakarā centās vest politiķus pie prāta un neslēpa gaužām bēdīgo aviokompānijas finanšu stāvokli, bet Gauss tieši otrādi - turpina apgalvot, ka “airBaltic” bizness esot veiksmīgs un drīz visi Baltijas iedzīvotāji varēšot iegādāties kompānijas akcijas.
“Alitalia” grūtie brīži, mokošie mēģinājumi uzņēmumu glābt notika Itālijas sabiedrības acu priekšā - visi, kam bija interese, zināja, avīzēs lasīja un televīzijā skatījās, ko grib un dara CIA, “Air France”, “Etihad Airways”, “Lufthansa”. Bet Latvijā “airBaltic” vadība un valdības ministri kaut ko stāsta, taču vēl vairāk noklusē, pinas pretrunās, melo nenosarkdami, kamdēļ sabiedrība neko vairs nevar saprast. Vienīgais, kas nupat vairs nav noslēpjams un ir skaidri saprotams - valsts ieguldījumi jeb nodokļu maksātāju nauda 571 miljona eiro apmērā nebūs vairs atgūstama.
