Valdošajā koalīcijā septembrī panākta vienošanās par komercbanku virspeļņas nodokļa ieviešanu. Vienlaikus tiks paredzēts kompensējošais mehānisms, kas ļaus mazināt nodokļa apmēru tām finanšu iestādēm, kuras aktīvāk finansē tautsaimniecību. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) lēš, ka tuvāko trīs gadu laikā no finanšu iestādēm virspeļņas nodoklī un ar solidaritātes iemaksām varētu iekasēt vismaz 300 miljonus eiro.
Valdība ar virspeļņas nodokli vai solidaritātes iemaksu vēlas iegūt naudu budžetā un stimulēt kreditēšanu. Taču, vai tas ir vienīgais efektīvākais līdzeklis, kā tikt pie naudas - finanšu eksperti par to šaubās.
Finanšu eksperts ar 30 gadu pieredzi kreditēšanā, uzņēmuma AS “West Kredit” padomes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs sarunā ar “nra.lv” pauda, ka nodokļus var palielināt, taču viņš uzskata, ka šādas izmaiņas būs bez pozitīva rezultāta. “Ieviešot jaunus vai palielinot nodokļus, tas sadārdzinās kredītu un gulsies uz kredīta ņēmēju pleciem,” saka. S. Maļikovs. Lai stimulētu kreditēšanu un vienlaikus celtu tautsaimniecības attīstību, S. Maļikovs iesaka šādus uzlabojumus:
Pirmkārt, tās ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra noteiktās vadlīnijas finanšu iestādēm, kas nosaka mājsaimniecības maksātspējas izvērtēšanu.
“Vadlīnijās noteiktas augstas prasības ienākumu ziņā. Ņemot vērā valstī vidējo algu, kredītu saņemt ģimenēm bez bērniem vai ar vienu bērnu ir lielākās izredzes nekā ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem. Vadlīnijas būtu jāuzlabo vai jāatstāj kā rekomendācijas,” uzsver S. Maļikovs.
“Izskatot kredīta lietu, viens no priekšnosacījumiem ir nekustamā īpašuma vērtējums. Lielai daļai objektu vērtējums jāgaida divas, trīs un vairāk nedēļas, kamēr vērtējums tiek sagatavots un saņemts. Vidējās izmaksas ir, sākot no 200 eiro. Es uzskatu, bez šīm izmaksām varam kaut kādos gadījumos iztikt. Finanšu iestādēs, kas izsniedz hipotekāros kredītus, pašiem ir savi vērtētāji.
Vismaz 90% gadījumu objekta papildu vērtēšana nav nepieciešama. Šo lietu arī var atvieglot, un tas atvieglos kredīta saņemšanas procesu. Esam novērojuši, ka pasūtīt vērtējumu mājai, dzīvoklim, zemei, mežam reģionos ir vēl sarežģītāk, ilgāk un dārgāk nekā Rīgā,” pastāsta finanšu eksperts.
“Būtisks traucēklis, kas ir “pagājušais gadsimts”, ir tas, ka hipotēku dzēšanas nostiprinājuma lūgumiem obligāti jābūt notariāli apliecinātiem. Tas apgrūtina hipotēkas dzēšanas procesu klientiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Vizīte pie notāra jāpiesaka laikus, un pieraksts visbiežāk iespējams ne ātrāk kā divu nedēļu laikā. Tehniski finanšu iestādēm, kas nodarbojas ar kreditēšanu, ir ļoti stipra digitālā identifikācija, un nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatā var iesniegt attālināti,” uzskata S. Maļikovs.
Ekonomikas ministrs V. Valainis (ZZS) “Neatkarīgajai” atzina, ka iepriekšminētie baņķiera ieteikumi ir vērā ņemami. Ministrs “Neatkarīgajai” norādīja, ka no 14 bankām, kas darbojas Latvijā, lielākā daļa neuzrāda kreditēšanas apjoma kāpinājumu. Tas neattiecas uz tādiem uzņēmumiem kā AS “West Kredit”, kas pamatā nodarbojas ar mājsaimniecību kreditēšanu, dara to lielā apjomā, un virspeļņas nodoklis tiem tiks atmaksāts.
Taču visā kredītu izsniegšanas biznesa sektorā desmit gadu laikā kreditēšanas portfelis nav vis pieaudzis, bet ir sarucis par vairākiem procentiem, kā arī banku hipotekārās kreditēšanas portfelis šajā laikā ir pieaudzis ļoti maz.
“Mēs mēģinām ar nodokļu politiku mainīt šo situāciju. Par to, ka vajag stimulēt tautsaimniecību, ir runāts jau vairāk nekā 10 gadus. Situācija nav laba. Latvijā pirms 10 gadiem izsniegto kredītu apjoms bija ap 14 miljardiem, un aptuveni tikpat bija arī Lietuvai un Igaunijai. Bet pašlaik Igaunijā šis skaitlis ir 27 miljardi, arī Lietuvā tuvu pie 30 miljardiem. Tas parādās arī dzīves līmenī - cik saņem skolotāji, cik saņem medmāsas. Tas parādās arī, kad redzam, kā ir attīstījusies Tallina un Viļņa. Tas ir iespējams tikai tad, ja tiek finansēta tautsaimniecība. Mēs pēc datiem redzam, ka esam palikuši turpat, kur bijām pirms 10 gadiem.
Tāpēc neredzēju citu variantu kā iet ar asākiem fiskāliem gājieniem, ar nodokļu izmaiņām, lai ar nodokļiem mudinātu bankas vairāk finansēt tautsaimniecību.
Jo tā piesardzība, kas pašlaik redzama Latvijā, ir pārlieku liela, un tā kavē ekonomikas izaugsmi. Tā ir milzu problēma. Ir gan virkne banku, kas pēdējos piecus gadus pēc kārtas ir demonstrējušas kredītu izsniegšanas pieaugumu, taču tāds pats pieaugums ir jādemonstrē pilnīgi visiem.
Ja banka to demonstrēs, tad tai šis nodoklis nebūs jāmaksā. Bet bankām, kas ir vienkārši ņēmušas iedzīvotāju depozītus, nav laidušas naudu atpakaļ tautsaimniecībā un ieguldījušas to Eiropas Centrālajā bankā, saņemot milzu procentu maksājumus, tām gan vajadzēs iemaksāt nodokli valsts budžetā, lai valsts to varētu izmantot aizsardzības, izglītības un citām vajadzībām,” pauda V. Valainis.
Komentējot S. Maļikova ieteikumus, ministrs teica, ka finanšu eksperts visu saka pareizi, taču nodoklis neattieksies uz tiem, kas strādā, bet uz tiem, kas nestrādā. “Ja banka izvēlēsies neieguldīt naudu attīstībā, tad tai būs jāmaksā. Pašlaik ir izveidojusies situācija, kad banka var neieguldīt attīstībā un ļoti labi nopelnīt. Un tā nav normāla situācija,” uzsvēra ekonomikas ministrs.
S. Maļikovs ir ieteicis valdībai, ko vajadzētu darīt kreditēšanas uzlabošanai, uz ko V. Valainis apgalvoja, ka ministrija jau visu laiku darbojas tajā virzienā, ko eksperts ir norādījis. Nupat nesen pieņemts lēmums, ar kuru ļauts hipotekārā kredīta ņēmējam pāriet no vienas bankas uz citu banku. Tas savukārt veicina konkurenci.
Vēl šomēnes pieņemts lēmums, ka finanšu institūcijas “Altum” programmās var piedalīties plašāks kredītiestāžu loks.
