Pagājušā gada augustā milzīgi krusas graudi Zemgalē, Vidzemē, Latgalē sabojāja jumtus, automašīnas, ābolu ražu un labības laukus. 11. jūlijā spēcīgs vējš lauza kokus Bauskā, taču izrādījās, ka tie bija tikai ziediņi salīdzinājumā ar 29. jūlija vētru, kas lielā daļā Latvijas nodarīja sen nepieredzētu postu.
Un ne tikai dabas kolīzijas un neraža apdraud lauksaimnieku uzņēmējdarbību - zaudējumi var rasties arī ģeopolitisku vai ekonomisku satricinājumu rezultātā. Mazums kas dažkārt atgadās.
Tāpēc lauksaimniekiem vajadzīgi loģiski saprotami un adekvāti pieejami finanšu “spilveni”, lai kritiens kādas ķibeles dēļ nebūtu pārmēru sāpīgs.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) skaidro, ka atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai daudzās ES valstīs ir izveidoti lauksaimniecības riska fondi ar mērķi nodrošināt lauksaimniekiem finansiālu stabilitāti gados, kad ir mazi ieņēmumi. “Šāds fonds nav tas pats, kas apdrošināšana,” intervijā “nra.lv” uzsvēra A. Krauze. “Apdrošināšana ir gadījumiem, kad, piemēram, rapšu lauks ir cietis no krusas vai plūdiem, šis lauks ir bijis apdrošināts, un zemnieks no apdrošinātāja saņem maksu. Savukārt izmaksas no riska fonda saistās ar gadījumiem, kad zemnieku saimniecībai reāli draud maksātnespēja. Saskaņā ar regulu ieņēmumu samazinājumam ir jābūt par vairāk nekā 20%. Daudzas ES valstis ir noteikušas 30% no pēdējo piecu gadu ieņēmumiem. Ja lauksaimnieks piedzīvo dramatisku ieņēmumu kritumu, viņš tiek atbalstīts no riska fonda.”
“Ir nepieciešams izveidot šādu riska fondu. Man nav domas traucēt apdrošināšanu. Ja lauks ir apdrošināts, tad riska fondā nav jāiemaksā - nav paredzēta dubulta aplikšana ar maksu. Riska fonds lauksaimniekiem būs drošības garantija.
Savus laukus apdrošina tikai daļa lauksaimnieku, liela daļa neapdrošina. Taču, kad notiek kāda dabas katastrofa - vētras, krusa, plūdi, sausums, ugunsgrēks -, lauksaimnieki lūdz kompensāciju no valsts.
Lauksaimniecības riska fondu reiz jau mēģināja ieviest Latvijā - pirms desmit gadiem tika pieņemti pat attiecīgi Ministru kabineta noteikumi. Taču iesaiste šajā fondā bija brīvprātīga, iemaksas tajā veica mazāk nekā desmit zemnieki, un tas tā nevarēja darboties.
Tajās Eiropas Savienības valstīs, kurās ir lauksaimniecības riska fondi, iemaksas ir vai nu obligātas, vai arī tie ir noteikti procenti no tiešmaksājumu aploksnes.
Idejas ir bijušas dažādas, tostarp ieviest obligāto lauku apdrošināšanu, līdzīgi kā autovadītājiem ir OCTA, taču lauksaimnieki ir pret šādu pasākumu un to neatbalsta,” sacīja zemkopības ministrs.
“Es domāju, ka riska fonda izveide ir laba ideja, bet vajadzīgs atbalsts no pašiem lauksaimniekiem. Viņiem jāapzinās, ka turpmāk kompensāciju vairs nebūs.
Lauksaimniecības riska fonda iedarbināšanai nav nepieciešams grozīt likumus, ir savulaik pieņemti arī Ministru kabineta noteikumi, kuros pašlaik nepieciešams veikt grozījumu. Pie tā jau strādā darba grupa. Es personīgi vēl konsultēšos ar zemkopju organizācijām, uzklausīšu viņu viedokli,” intervijā “nra.lv” teica A. Krauze.
“Mēs piedalāmies darba grupās un ar ministru pārrunājam šo lietu,” intervijā “nra.lv” atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis. “Mūsu organizāciju vidū viedokļi ir ļoti dažādi. Ir tādi, kas atbalsta riska fonda izveidi, un ir, kas saka, ka nevajag, bet vajag turpināt un pilnveidot to stāstu, kas ir apdrošināšana. Mēs esam par to, ka nedrīkst būt kaut kas tāds, kas traucē un atņem kādas sadaļas nost apdrošināšanai. Īsti līdz galam sakārtotas šīs lietas pagaidām vēl nav. Piemēram, augļu un dārzeņu ražotājiem apdrošināšanas polises ir pārāk dārgas, un viņi tās nevar atļauties nopirkt.
Mums ar Zemkopības ministriju ir aktīva sarakste, esam izteikuši savas idejas, gaidām no ministrijas piedāvājumus, kā riska fonds varētu izskatīties, no kurienes tiks piesaistīts finansējums. Vai tas būs tiešmaksājuma neliels samazinājums vai nekustamā īpašuma papildinājums, vai vēl kāds variants.
Nav vienkārša arī šāda fonda pārvaldes sistēma, lēmumu pieņemšana, jo kādam būs jāpieņem lēmumi par izmaksām no šā fonda, taču mēs lauksaimnieku organizācijās esam interešu konfliktā. Vai tie būs kādi apdrošinātāji vai ekonomikas eksperti, kas pieņems lēmumus par izmaksām?
Pašlaik šis darbs ir procesā, pārrunas notiek par to, vai vajag vai nevajag, un, ja vajag, tad kad jārada šis riska fonds,” sacīja G. Gūtmanis.
Šobrīd ir spēkā 2014. gadā papildinātie Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda”. Tur cita starpā teikts, ka šie noteikumi “nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu (turpmāk - fonds), kā arī iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda. Fonda finanšu līdzekļus veido iemaksas, kuras veikušas juridiskās un fiziskās personas, kas Lauku atbalsta dienestā pieteikušās vienotā platības maksājuma saņemšanai. Fonda finanšu līdzekļus administrē un uzrauga Lauku atbalsta dienests. Fonda darbības joma ir nelabvēlīgo klimatisko apstākļu (sausuma, lietavu, sala, krusas, salnu, vētru un strauju gaisa temperatūras svārstību) radīto zaudējumu daļēja kompensācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem augkopības nozarē. Nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus kompensē, ja tie iznīcina vairāk nekā 50% vienas saimniecības attiecīgās kultūras gada ražas, par pamatu ņemot šo noteikumu 1. pielikumā noteikto vidējo ražu vai lauksaimnieka deklarētos vidējos ražas rādītājus iepriekšējos trijos gados”.
