Turpinot atspoguļot Konkurences padomes (KP) vadības sniegto informāciju par farmācijas holdingkompānijas “AB City” veiksmes stāstu, secināms, ka farmācijas milža “AB City” pārstāvošie uzņēmēji savu interešu virzīšanai un biznesa nosargāšanai no iespējamām valsts represijām gatavojušies ļoti rūpīgi. Publiski pieejamā informācija atklāj, ka uzņēmējiem ne tikai ļoti brīnumainā kārtā izdevies panākt SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu atsavināšanas termiņa pagarinājumu, bet arī sakārtot uzņēmumu struktūru tā, lai, gadījumā, ja arī valsts saņemtu dūšu lemt iekasēt sodu no farmācijas milžiem par konkurences pārkāpumiem farmācijas jomā, čiks vien sanāktu.
Kā “Neatkarīgajai” klātienes sarunā apliecināja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP juridiskā departamenta galvenā juriste Beatrise Rihtere, sods būtu šāds: 5% no pēdējā finanšu gada vidējā vienas dienas neto apgrozījuma par katru dienu, bet ne mazāk kā 250 eiro par katru dienu līdz tiesiskā pienākuma izpildei.
“Neatkarīgā” izpētīja, kāds valstij būtu ieguvums, ja KP būtu lēmusi “AB CITY” sodīt. Šķiet, sodot tiks apjomīgā biznesa holdinga kompāniju, valsts kasē vajadzētu ieripot miljoniem. Nekā nebija! Par visu padomāts!
Pēdējais publiski pieejamais “AB CITY” gada pārskats ir 2022. gada pārskats. Gada neto apgrozījums periodā no 01.01.2022 līdz 31.12.2022. ir 101 386 eiro. Pārskatā uzrādīts, ka holdinga kompānijas darbinieku skaits ir trīs cilvēki.
Rēķinot pēc KP vadības norādītās formulas, sanāk: 101 386 eiro izdalot uz 365 dienām, ir 277,78 eiro, bet no šīs summas 5% ir 13,89 eiro. Ar tik mazu summu tas nozīmē, ka ieslēdzas likumiskais regulējums 250 eiro dienā.
Jautājums, no kura brīža rēķināt soda sankciju? Kurš tad būs tas brīdis, kad juridiski “AB CITY” nav izpildījis tiesisko KP lēmumā noteikto pienākumu - lēmumā minētais 2023. gada 30. aprīlis vai tomēr šajā pašā lēmumā minētais 2024. gada 30. aprīlis, kad sākas "pagarinājums" jaunam brīvdienu termiņam?
Ja rēķinām sodu no 2024. gada 1. maija līdz 22. augustam: (maijs (31 diena); jūnijs (30 dienas); jūlijs (31 diena), augusts (22 dienas), sanāk 114 dienas, kuras jāreizina ar 250. Kopā soda naudā sanāk 28 500 eiro. Sīkums, bet patīkams sīkums tukšajai valsts kasei un pavisam liels sīkums farmācijas milzim.
Ja rēķinām sodu no 2023. gada 1. maija līdz 22. augustam: 2023. gads- 2024. gada aprīlis (365 dienas) + maijs (31 diena); jūnijs (30 dienas); jūlijs (31 diena), augusts (22 dienas), sanāk 365 +114 dienas, kuras jāreizina ar 250. Kopā sanāk 119 750 eiro. Nedaudz lielāks sīkums, bet jau patīkamāks valsts kasei un tāds nieks vien farmācijas milzim.
Kas slikts notiktu, ja KP lemtu sodīt? Valsts kase tiktu pie maziņas naudiņas, bet uzņēmums turpinātu strādāt. KP lēma “Latvijas aptieka” kapitāldaļu atsavināšanu atļaut atlikt līdz 2025. gada februārim. Valsts pie naudiņas netika, un uzņēmums turpina strādāt.
Zemāk citējam fragmentus no “Neatkarīgās” sarunas ar KP vadību.
“Neatkarīgā”: Kā jūs uzraugāt uzņēmumus, lai nenotiek (konkurences) pārkāpumi?
J.G.: - Mūsu interesēs ir uzraudzīt saistošo noteikumu izpildi gan šajā lietā, gan citās.
Sadarbībā ar Veselības ministriju skatāmies, kas notiek zāļu tirgū. Skatāmies arī informāciju, kas ir publiski pieejama. Jebkurš, kam ir informācija par kādiem pārkāpumiem, var par to ziņot mums.
Par pašu pārdošanas procesu pilnvarotajam ir noteikts katru mēnesi sniegt atskaiti par paveikto - tas ir lēmumā rakstīts, ka katru mēnesi līdz 15. datumam Guntim Belēvičam ir jāsniedz mums atskaite par paveikto, par sarunām ar pircējiem, par to, kādi ir plāni, kādas atbildes saņemtas.
Vai esat apmierināti ar viņa paveikto?
J.G.: - Process tiek uzraudzīts. Lēmums ir salīdzinoši svaigs. Kopš termiņa pagarināšanas esam saņēmuši trīs Gunta Belēviča atskaites. Mēs tās vērtējam. Šādu uzņēmumu pārdošanas darījumi, kā to rāda prakse, parasti ilgst no deviņiem mēnešiem līdz gadam. Mēs informāciju pārbaudām arī citos avotos, ne tikai paļaujamies uz atskaitēm.
Ja pienāks 2025. gada 1. februāris un arī tad nebūs pārdotas “Latvijas aptieka” kapitāldaļas, kas notiks tādā gadījumā?
J.G.: - Ir iespējami dažādi scenāriji. Ir iespējama piespiedu atsavināšana ar tiesu izpildītāju palīdzību, soda sankcijas. Tad būs jāskatās no apstākļiem tajā brīdī.
Vai sankcijas varēja iestāties arī pēc pirmā lēmuma?
J.G.: - Ja mēs nebūtu pagarinājuši, ja nebūtu pietiekami pamatots iesniegums par termiņa pagarināšanu, tad mēs būtu varējuši piemērot soda sankcijas par saistošo noteikumu neizpildi.
Teorētisks jautājums. Ja gadījumā tiesu izpildītājs nodarbosies ar “Latvijas aptiekas” pārdošanas jautājumiem, vai KP būs jāuzrauga, kas to nopērk?
J.G.: - Tieši tā - pie kapitāldaļu pārdošanas būs jāievēro nosacījums, lai netiktu kropļota konkurence, lai šīs aptiekas neiegādājas kāds blakus esošu aptieku īpašnieks.
B.R.: - Viens no instrumentiem, kas ir KP rīcībā, ir piespriest naudas sodu. Likumā šis naudas sods ir noteikts pietiekami jūtamā apmērā, lai veicinātu tirgus dalībniekus izpildīt savu tiesisko pienākumu.
Un konkrētajā gadījumā kāda būtu šī sankcija?
B.R.: - Piespiedu naudas apmēru nosaka līdz pieciem procentiem no pēdējā finanšu gada vidējā vienas dienas neto apgrozījuma par katru dienu, bet ne mazāk kā 250 eiro par katru dienu līdz tiesiskā pienākuma izpildei.
Situācija ar iespējamām nelielajām soda naudām pēc savas būtības līdzinās tam, par ko politologs Filips Rajevskis vietnē X apcerējis saistībā ar valsts budžetu un proporcijām tajā, par to, kas valsts budžetā ir daudz un kas ir maz: “Kā es saprotu, mums uz 14 miljardu budžeta fona pietrūkst 13 miljonu. Lai cilvēki varētu saprast šos lielos skaitļus, tad novienkāršoju to līdz situācijai, ka man, pērkot kaut ko veikalā par 10 eiro, pietrūkst 9 centu. Es domāju, ka tas nav iemesls celt nodokļus. Varbūt es kļūdos?”
