Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir tiesīgs uzsākt resorisko pārbaudi, ja iestādes redzeslokā nonāk informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par iespējamu valsts amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās, bet ne gadījumos, kad kāda persona nepiekrīt vai nav apmierināta ar kādas publiskas personas institūcijas, konkrētā gadījumā – Konkurences padomes (KP), pieņemtajiem lēmumiem, atbildē “Neatkarīgajai” ar KNAB Komunikācijas nodaļas starpniecību norāda KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Tā kā KP lēmumos saistībā ar “AB CITY” grupas uzņēmumu būtiskas ietekmes mazināšanu farmācijas tirgū saskatāmas vairākas dīvainības, “Neatkarīgā” vērsās ar jautājumiem pie KNAB priekšnieka.
No KP lēmumiem Nr. 10 2022. gada 14. jūnijā, Nr. 10 2023. gada 27. aprīlī un Nr. 8 2024. gada 30. aprīlī izriet, ka tie uzņēmēji, kuri pārstāv uzņēmumus ar būtisku ietekmi tirgū tajā vai citā nozarē un kuriem Konkurences padome liek atsavināt to vai citu uzņēmumu kapitāla daļas un to aktīvus būtiskas ietekmes mazināšanai, var rīkoties šādi: atsavināmam uzņēmumam ieceļ jebkādu sev uzticamu pārvaldnieku, reģistrējot viņu Uzņēmumu reģistrā kā “patieso labuma guvēju uz pilnvarojuma līguma pamata”, un tas pēc būtības nozīmēs to pašu, ko kapitāldaļu un aktīvu atsavināšana.
Iepriekš minētais rada pamatu domāt, ka KP izrādījusi iepriekš minētai farmācijas biznesa grupai īpašu labvēlību gandrīz jau trīs gadus (kopš 2021. gada 7. oktobra, kad “AB CITY” oficiāli paziņoja KP par vienpersoniskas ietekmes iegūšanu pār “Olainfarm” (KP 14.06.2022. lēmumā)), “AB CITY” grupas uzņēmumiem atrodoties īpaši privileģētos apstākļos, jo KP neveic darbības būtiskas ietekmes mazināšanu farmācijas tirgū, faktiskā stāvokļa novēršanai ilgtermiņā.
Pēc būtības konkrētajā lēmumā Nr. 8 saredzama īpaša KP labvēlības izpausme pret “AB CITY”, kam pieder AS “Olainfarm”. Visticamāk citi uzņēmumi līdzīgās situācijās tiktu sodīti par konkurences pārkāpumiem.
J. Straumem vaicājām: ja kādas valsts iestādes lēmumos saskatāmas acīmredzamas labvēlības pazīmes konkrētiem uzņēmējiem, vai ir pamats pārbaudes veikšanai, vai nav notikusi materiāla iespaidošana lēmumu pieņemšanā; ja nav pamata pārbaudes veikšanai, kā pārliecināties, ka šāda materiāla vai cita veida iespaidošana lēmuma pieņemšanā nav notikusi; vai pietiek ar uzticēšanos Konkurences padomes priekšsēdētājam, kurš izslēdz jelkādas nelikumības lēmuma pieņemšanā; kādēļ KNAB nav pamata uzsākt pārbaudi par KP lēmumiem, ar kuriem “AB CITY” grupas uzņēmumi atrodas īpaši privileģētos apstākļos, tajā skaitā par KP lēmumaNr.8 2024.gada 30.aprīlī pieņemšanas apstākļiem un iespējamām nelikumībām.
No J. Straumes uz minētajiem jautājumiem saņēmām šādu atbildi: “Fakts, ka kāda persona nepiekrīt vai nav apmierināta ar kādas publiskas personas institūcijas (šajā gadījumā - Konkurences padomes) pieņemtajiem lēmumiem, pats par sevi nenozīmē, ka noticis pārkāpums un ka būtu pamats pārbaudes uzsākšanai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir tiesīgs uzsākt resorisko pārbaudi, ja iestādes redzeslokā nonāk informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par iespējamu valsts amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās, kā arī nonākšanu interešu konflikta situācijā vai kādu citu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumu. Jūsu norādītā informācija nesatur ziņas, kas varētu liecināt par iespējamiem pārkāpumiem valsts amatpersonu darbībā, kuru izskatīšana ir KNAB kompetencē. Tādējādi KNAB nesaskata pamatu padziļināti izvērtēt minēto informāciju. Konkurences padome ir neatkarīga iestāde, un KNAB neiejaucas šādu neatkarīgu iestāžu pieņemtajos lēmumos, ja vien to pieņemšana nav saistīta ar iespējamu korupciju. Ja Jūsu rīcībā ir informācija par iespējamu valsts amatpersonu ietekmēšanu, aicinām par to ziņot Valsts policijai. Savukārt, ja tas darīts, izmantojot koruptīvas metodes - KNAB.”
Iepriekš arī KP noliedza, ka uzņēmējiem labvēlīgo lēmumu pieņemšanā būtu notikusi jelkāda amatpersonu ietekmēšana - lēmumi pieņemti atbilstoši normatīvajiem aktiem un ierastai praksei.
Tikmēr Latvija joprojām saglabā līderpozīcijas reģionā zāļu dārdzībā. Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) strikti apņēmies situāciju patērētājiem vērst par labu jau no nākamā gada janvāra.
