Konkurences padome: neizrādām labvēlību pret ietekmīgiem spēlētājiem farmācijas tirgū

© Oksana Džadana/F64

Konkurences padome (KP) nepiekrīt pārmetumiem par nepietiekamo darbību vai uzraudzību farmācijas tirgū, kā arī kategoriski noliedz jebkādas spekulācijas par labvēlības izrādīšanu vienam konkrētam tirgus spēlētājam, atbildē “Neatkarīgajai” ar KP komunikācijas nodaļas vadītājas Zanes Gorškovas starpniecību norāda KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Mēģinot tikt skaidrībā, kādēļ Latvijas valdībām jau gadiem neizdodas tikt galā ar augstajām zāļu cenām aptiekās, “Neatkarīgā” analizēja KP pieņemtos lēmumus par ietekmīgiem spēlētājiem Latvijas farmācijas tirgū, citā starpā lēmumus saistībā ar “AB City” grupas uzņēmumu būtiskas ietekmes mazināšanu farmācijas tirgū.

No KP lēmumiem (Nr. 10 2022. gada 14. jūnijā, Nr. 10 2023. gada 27. aprīlī un Nr. 8 2024. gada 30. aprīlī) izriet, ka tie uzņēmēji, kuri pārstāv uzņēmumus ar būtisku ietekmi tirgū tajā vai citā nozarē un kuriem KP liek atsavināt to vai citu uzņēmumu kapitāla daļas un to aktīvus būtiskas ietekmes mazināšanai, var rīkoties šādi: atsavināmam uzņēmumam ieceļ jebkādu sev uzticamu pārvaldnieku, reģistrējot viņu Uzņēmumu reģistrā kā “patieso labuma guvēju uz pilnvarojuma līguma pamata”, un saskaņā ar 28.12.2023. vienošanos par pilnvarojumu Belēvičs ieguvis kontroles tiesības pār SIA “Latvijas aptieka” valdes darbību un realizē citas izšķirošās ietekmes īstenotāja tiesības, tādējādi jebkāda vai “AB CITY”, vai tā saistīto uzņēmumu ietekme uz konkurenci aptieku darbības tirgū ir tikusi novērsta.

Atbilstoši Civillikuma 2289. pantam ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Tātad pilnvaras būtība ir pilnvarniekam uzticēto uzdevumu pildīšana pilnvarotāja vārdā, pēdējam nezaudējot savas tiesības.

KP priekšsēdētājam J. Gaiķim vaicājām, vai iepriekš minētā tiesību normu interpretācija (jo īpaši 30.04.2024. Konkurences padomes lēmumā Nr. 8 minētais) attiecas tikai uz tiem uzņēmējiem, kuri pārstāv AS “Olainfarm” vai AS “Repharm” grupas uzņēmumus, vai arī šādu shēmu var izmantot citi uzņēmēji līdzīgās situācijās; ja jā, tad kādēļ, ja nē, tad kādēļ? Vaicājām arī par to, ka iepriekš minētais rada pamatu domāt, ka KP izrādījusi konkrētai farmācijas biznesa grupai īpašu labvēlību gandrīz jau trīs gadus (kopš 2021. gada 7. oktobra, kad “AB CITY” oficiāli paziņoja KP par vienpersoniskas ietekmes iegūšanu pār “Olainfarm” (KP 14.06.2022. lēmumā)), “AB CITY” grupas uzņēmumiem atrodoties īpaši privileģētos apstākļos, jo KP neveic darbības būtiskas ietekmes mazināšanai farmācijas tirgū, faktiskā stāvokļa novēršanai ilgtermiņā un kādēļ ir vai nav pamats tā uzskatīt? Vaicājām, vai KP priekšsēdētājs var apliecināt, ka:

1) pieņemot pēdējo lēmumu Nr. 8 2024. gada 30. aprīlī, Konkurences padome nav tikusi iespaidota - materiāli vai morāli ieinteresēta;

2) KP lēmumi līdz šim “AB CITY” lietās ir objektīvi un bez ieinteresētības rezultātā par labu “AB CITY” grupas uzņēmumiem;

3) KP lēmumi lietā par “AB CITY” vienpersoniskas ietekmes iegūšanu pār “Olainfarm” un ietekmes mazināšanu farmācijas tirgū ir sabiedrības interesēs un aizsargā, saglabā un attīsta brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci.

NO J. Gaiķa saņēmām šādu atbildi: “Konkurences padome (KP) nepiekrīt pārmetumiem par nepietiekamo darbību vai uzraudzību farmācijas tirgū, kā arī kategoriski noliedz jebkādas spekulācijas par labvēlības izrādīšanu vienam konkrētam tirgus spēlētājam

Neskatoties uz to, ka farmācijas nozare (gan mazumtirdzniecība, gan vairumtirdzniecība) ir stingri regulēta, tajā skaitā ir regulēta zāļu maksimālā cena, aptieku darbība u.c. nosacījumi un minētajos tirgos nedarbojas brīvas konkurences principi, KP proaktīvi uzrauga tirgu.

Piemēram, pēdējos gados KP ir veikusi vairākas tirgus uzraudzības un sniegusi Veselības ministrijai (VM) priekšlikumus nozares uzlabošanai. Tieši KP bija tā institūcija, kas 2019. gadā, pētot tirgu, secināja, ka Latvijā ir patērētājiem nedraudzīgākās cenas, par to aktīvi informēja atbildīgās institūcijas un sniedza priekšlikumus situācijas uzlabošanai, un tagad piecus gadus vēlāk šī vēsturiski iestagnējusī problēma no atbildīgo institūciju puses beidzot tiek risināta.

Tāpat KP sniedz atzinumus par farmācijas nozares normatīvajiem aktiem, rūpējoties, lai tiek veicināta konkurence tirgū un nākotnē tajā ienāktu jauni tirgus spēlētāji. KP ir konstatējusi augstas, valsts izveidotas administratīvas barjeras jaunu aptieku ienākšanai tirgū, ko nosaka 2011. gada 2. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 “Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji”. KP ir konstatējusi, ka minēto noteikumu rezultātā ir izveidojusies vēsturiska situācija, ka viena uzņēmuma vairākas aptiekas mēdz koncentrēties konkrētos apdzīvotu vietu punktos, kā arī ir apdzīvotas vietas, kurās būtisks skaits vai pat 100 % aptieku pieder vienam tirgus dalībniekam un jaunu konkurentu ienākšana ir izslēgta. Ņemot vērā, ka KP nevar ietekmēt vēsturisko situāciju, kas veidojusies pieņemtā normatīvā regulējuma dēļ, iestāde, izmantojot tai pieejamos advokācijas rīkus, ilgstoši šo problemātiku ir akcentējusi atbildīgajām institūcijām.

Pēc 2022. gadā AS “AB CITY” apvienošanās ar AS “Olainfarm” “AB CITY” tirgus daļas pieauga maznozīmīgi - robežās 1-5%. Vienlaikus lēmumā netika konstatēts “AB CITY” dominējošais stāvoklis nevienā no ietekmētajiem tirgiem. Apvienošanās būtu radījusi riskus konkurencei, ja AS “AB CITY” kopā ar pārējiem aktīviem iegādātos arī “Latvijas aptieka” kapitāldaļas, tāpēc apvienošanās lietas sākotnējā stadijā šī problēma tika identificēta, un AS “Olainfarm” apņēmās atsavināt “Latvijas aptieka” kapitāldaļas, kas tika nostiprināts KP lēmumā ar saistošajiem noteikumiem. Kamēr “Latvijas aptieka” kapitāldaļas nav pārdotas, tās pārvalda neatkarīgs pārvaldnieks Guntis Belēvičs. SIA “Latvijas aptiekas” kapitāldaļu atsavināšanas termiņš ir 01.02.2025.

KP pieņemtie lēmumi ir objektīvi un argumentēti. Ikviens interesents ar visiem KP lēmumiem var iepazīties KP tīmekļa vietnē. Vienlaikus, ja lietas dalībniekiem vai trešajām personām, kuru intereses skar lēmums, šķiet, ka lēmums nav objektīvi pamatots, to var pārsūdzēt tiesā, tādējādi KP lēmumi ir pakļauti arī tiesas kontrolei.

Ja sabiedrībai ir informācija/pierādījumi, ka SIA “Latvijas aptiekas” darbība tiek ietekmēta no apvienošanās dalībnieku puses, aicinām nekavējoties šādu informāciju sniegt KP.”

Lūgums skatīt KP komentārus un papildu jautājumus uz Jūsu iesūtītajiem jautājumiem e-pasta pielikumā.

Ņemot vērā tēmas aktualitāti un Jūsu līdzšinēji izrādīto interesi par tematu, aicinām Jūs uz klātienes tikšanos Konkurences padomē, kur plašāk un detalizētāk varēsim izklāstīt KP pilnvaras, līdzšinējo iesaisti, kā arī nākotnes ieceres konkurences veicināšanai tirgū. Lūgums sniegt informāciju par Jūsu pieejamiem laikiem šonedēļ vai nākamnedēļ.”

Zemāk publiskojam KP norādīto pielikumu.

Lai rastu skaidrību, vai valsts iestādes dara visu iespējamo, lai nepieļautu aizliegtas vienošanās un ļaunprātīgu būtiskas ietekmes izmantošanu farmācijas tirgū, “Neatkarīgā” turpinās skaidrot situāciju.

****

Komentāri

Milzīgi zaudējumi, politiķu nemākulīgi lēmumi, valsts naudas iepumpēšana, lai glābtu aviokompāniju, izmisīga investoru meklēšana un visbeidzot bankrots – tāda ir Itālijas nacionālās aviokompānijas “Alitalia” dramatisko peripetiju vēsture. Daudzās lietās vērojamas pārsteidzošas sakritības ar Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” ērkšķaino ceļu. Atšķirības ir tikai izmēros – “Alitalia” bija dibināta pēc Otrā pasaules kara, tērēja miljardus, vizināja pasažierus pāri okeānam ar milzīgajām “Airbus” lidmašīnām. Var teikt, ka mūsu “airBaltic” ir kā mazs itāļu “Alitalia” modelis – daudzas ķibeles stipri līdzīgas.

Svarīgākais