Šveicē notiks referendums, kurā tiks izlemts, vai bagātākajiem cilvēkiem par katru mantojumu virs 50 miljoniem franku (52,82 miljoni eiro) būs jāmaksā papildus 50% nodoklis. Šo priekšlikumu izvirzīja Šveices Jaunie sociālisti un savāca nepieciešamo parakstu skaitu referenduma sarīkošanai par to. Šveices Jaunie sociālisti sadarbojas ar Šveices Sociāldemokrātisko partiju, kura ir viens no lielākajiem spēkiem parlamentā, taču ir daudz kreisāki par sociāldemokrātiem.
Šveices Jaunie sociālisti vēlas ievērojamu nodokļu uzlikšanu bagātākajiem, un viņiem izdevās savākt pietiekami daudz parakstu (100 000), lai tiktu rīkots referendums šajā jautājumā. Politikas komentētāji gan jau tagad paredz, ka lielākā daļa šveiciešu būs pret šīm izmaiņām, taču, kā atzīmē “Bloomberg”, fakts, ka "pat Šveicē" notiek diskusijas par šo jautājumu, ir tendences izpausme, kas izplatās arvien plašāk.
Sakot “pat Šveice”, ietekmīgais finanšu izdevums “Bloomberg” norāda uz šķitumu, ka Šveice ir valsts ar augstu sociālo nevienlīdzību. Patiesībā tā nav.
Šajā ziņā vissliktākā situācija noteikti ir Āfrikā un Dienvidamerikā.
Lai gan Šveicē dzīvo arī 22 no 500 “Bloomberg” indeksa dolāru miljardieriem, Šveice nav lielas nevienlīdzības valsts, ko parasti min kā galveno iemeslu bagātāko papildu aplikšanai ar nodokļiem.
Nacionālā bagātība Šveicē ir sadalīta samērā vienmērīgi, vismaz, ja ticam Džini koeficientam, kas mēra sociālo nevienlīdzību.
2022. gadā Šveicei tas bija 31,1, savukārt - salīdzinājumam - Polijā tas bija 26,3, Eiropas Savienībā vidējais rādītājs bija 29,3 (“Eurostat” dati). Latvijā šis koeficients 2022. gadā bija 34,3, bet 2023. gadā 34,8. Tātad Latvijā ir lielāka sociālā nevienlīdzība nekā Šveicē.
Paredzams, ka Šveicē notiks referendums par Šveices Jauno sociālistu piedāvāto mantojuma nodokli. Politikas komentētāji nesaskata šai iniciatīvai lielas izredzes uz panākumiem, norādot, ka šāds nodokļa apjoms daudzos gadījumos sagādātu lielas problēmas - liktu pārdot aktīvus, tostarp lielas rūpniecības ražotnes. Tas savukārt varētu radīt ļoti sliktas sekas mazāk pelnošajiem šveiciešiem, ja viņi tā dēļ zaudētu darbu.
Unikālajā Šveices politiskajā sistēmā daudzi lēmumi tiek pieņemti ar referendumu palīdzību. Tā tas būs arī ar Šveices Jauno sociālistu priekšlikumu ieviest 50 procentu nodokli par katru mantojumu virs 50 miljoniem franku. Saskaņā ar jauno sociālistu iedeju šādā veidā iegūtā nauda būtu jānovirza konkrētam mērķim - cīņai pret klimata pārmaiņām. Proti, Šveices Jaunie sociālisti tāpat kā daudzas citas politiskas strāvas un organizācijas pasaulē ir pārliecināti, ka ar klimata pārmaiņām var un vajag cīnīties.
Idejas aplikt ar kādiem īpašiem nodokļiem pelnošākos uzņēmumus, bankas vai vienkārši visbagātākos cilvēkus ir bijušas dzīvas allaž un arī pašlaik ir aktuālas visdažādākajos šķērsgriezumos un līmeņos - pat pasaules attīstītāko valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju grupā G20.
Brazīlija, kas šogad ir G20 grupas priekšsēdētāja, ir ierosinājusi globālu minimālo nodokli bagātākajiem. Tomēr skaidrs, ka ASV būs pret, tāpēc iniciatīvai ir maz iespēju gūt panākumus.
Eiropas Centrālās bankas politika pakāpeniski celt procentu likmes, lai mazinātu inflāciju eirozonā, radīja tādu, ja tā var izteikties, “blakni”, ka komercbankām stipri samazinājās stimuls izsniegt kredītus, kas saistīts ar riskiem. Tā vietā varēja burtiski “nedarīt neko” un pelnīt uz kredītprocentu paaugstināšanas rēķina. Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Tā ir turpinājies arī šogad - tikai četros pirmajos mēnešos banku sektora peļņa bija jau virs 200 miljoniem eiro, bet piecos mēnešos jau 250 miljoni.
Tajā pašā laikā tās pašas Eiropas Centrālās bankas tās pašas antiinflācijas politikas rezultātā ir samazinājusies inflācija, un Latvijas valdība ir pie sasistas siles, jo bija rēķināts, ka inflācija saglabāsies lielāka un ilgāku laiku. Drīz būs jāsāk sastādīt nākamā gada budžetu, kurā, ja nekas netiks darīts, naudas būs tik maz, kā nekad nav bijis.
Šādos skarbos apstākļos politiķu skatiens veras uz iespējamiem avotiem, no kurienes naudu pasmelt, un viens no tiem ir komercbankas, kuras ir pēdējā laikā guvušas nesamērīgu, prātam grūti aptveramu peļņu.
Dažādās Eiropas valstīs politika ir bijusi dažāda. Virknē valstu tika ieviests nodoklis, kam dažādās valstīs ir mazliet atšķirīgs nosaukums, bet ko vienojošā nosaukumā var saukt par “virspeļņas nodokli”. Itālijā valdība “aplauzās” banku šantāžas un akciju tirgus sabrukuma dēļ, un nodokļa apmēru nācās samazināt līdz sīknaudai. Bet ir valstis, kur nodoklis ir uzlikts un baņķieri to maksā. Lietuvā pērn tika uzlikts šāds nodoklis, un nekas - zeme nav atvērusies, un kaimiņvalstī nekas dramatisks nav noticis. Savukārt Igaunijā valdošās aprindas pat nepieļāva domu, ka šādu nodokli vajadzētu ieviest.
Latvijā ir trešais variants - par virspeļņas nodokli periodiski sāk runāt, pēc tam par to pārstāj runāt un tad ievieš kaut ko citu. “Mēs gājām citu ceļu, jo visvairāk sadārdzinājuma laikā cieta tie cilvēki, kas ir hipotekāro kredītu ņēmēji,” intervijā “nra.lv” 7. augustā sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (“Jaunā vienotība”). “Mūsu mērķis bija palīdzēt viņiem. Tas skāra vidusšķiru, ja to tā var saukt. Šiem cilvēkiem visi ieņēmumi ir caurspīdīgi, viņi maksā vairāk nekā divus miljardus nodokļos. Mēs izvēlējāmies ieviest kredītiestādēm nodevu un atbalstīt tieši hipotekāro kredītu ņēmējus. Tagad ir 70 līdz 90 miljoni eiro naudas, kas paliek šiem cilvēkiem, un domāju, ka iet patēriņā. Par virspeļņas nodokli mans viedoklis ir tāds, ka nevajag kādu sodīt, bet vajag palīdzēt tiem, kam nepieciešams. Es neesmu virspeļņas vai kāda tamlīdzīga nodokļa atbalstītājs,” pauda Jānis Reirs.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) paudis domu, ka Latvijā bankām virspeļņas nodokli varētu noteikt arī individuāli. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Valainis atzīmēja, ka šobrīd banku izsniegto aizdevumu apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis apmēram par 3%, kamēr vēlamais pieaugums būtu par 8-10 procentiem.
"Ir jāatrod labāki motivējošie instrumenti. Šī būtu savdabīga vienošanās ar bankām - mēs uzliekam jums šādu nodokli, jūs varat to arī nemaksāt, ja jūs sākat finansēt tautsaimniecību," sacīja ekonomikas ministrs.
Valainis uzsvēra, ka virspeļņas nodokli var ieviest arī individuāli katrai bankai, lai izvairītos no "kolektīvās bezatbildības, kad var teikt - mēs jau finansējam, bet tie citi ne".
Pēc ekonomikas ministra sacītā: ja banka izpildīs prasības attiecībā uz kreditēšanas tempu palielināšanu, tai virspeļņas nodoklī samaksātā summa varētu tikt atdota.
Saprotams, ka bankas, izdzirdot par ministra idejām, sāk jau trīt nažus un gudro, kā izdarīt tā, lai tās nekad nerealizējas. Jau lēmumu par salīdzinoši nesāpīgo nodevu kredītiestādes uztvēra ar milzīgu īgnumu.
Kas jau ticis pie bagātības, tas to negrib atdot tāpat vien valdībai un nabagiem. Tā tas ir Šveicē, un tā ir Latvijā.
