Kādēļ Konkurences padome izrāda izteiktu labvēlību monopolistam farmācijā?

© Foto kolāža

Konkurences padomes (KP) lēmumu teksti atklāj, ka šai valsts uzraugošajai un arī represējošai institūcijai ir iespējams pielabināties un panākt sev labvēlīgus lēmumus – atliek vien noskaidrot, kādā veidā tas ir izdarāms – secina “Neatkarīgā”, izanalizējot trīs KP pieņemtos lēmumus.

Lēmumi pieņemti saistībā ar SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu un aktīvu atsavināšanu jeb mēģinājumiem nedaudz retušēt “AB City” (“Repharm” mātes kompānija) uzņēmumu grupas ietekmi farmācijas nozarē jau vismaz vairāk nekā divus gadus, faktiski sanāk jau pat trīs gadus, ne vēlāk kā kopš 2021. gada 7. oktobra (kad “AB City” paziņoja KP par vienpersoniskas ietekmes iegūšanu pār “Olainfarm” (KP 14.06.2022. lēmumā)) “AB City” grupas uzņēmumi atrodas īpaši privileģētos apstākļos.

No KP lēmumu analīzes izriet, ka tiem uzņēmējiem, kuri pārstāv uzņēmumus ar būtisku ietekmi tirgū tajā vai citā nozarē un kuriem KP liek atsavināt to vai citu uzņēmumu kapitāla daļas un to aktīvus būtiskas ietekmes mazināšanai (ar vai varbūt arī bez iepriekšējas pielabināšanās KP), var rīkoties šādi: ir vajadzīgi labi kontakti KP un atsavināmajam uzņēmumam ieceļ jebkādu sev uzticamu pārvaldnieku, reģistrējot viņu Uzņēmumu reģistrā kā “patieso labuma guvēju uz pilnvarojuma līguma pamata”, un lieta darīta, var turpināt stiept gumiju, nerisināt situāciju, un par to turpina faktiski maksāt katrs Latvijas iedzīvotājs, jo Konkurences padome uzskatīja, ka nav jāveic minētā tirgus dalībnieka apvienošanās ietekmes izvērtējums zāļu tirgū, - pietiek ar komersanta apņemšanos un solījumiem atsavināt šīs aptiekas vairāku gadu garumā (kā minimums, no 2022. gada februāra). Pēc būtības sanāk, ka KP izpratnē šī faktiskā apvienošanās, pārvaldnieka iecelšana un komersanta solījumi atsavināt nozīmēs to pašu, ko kapitāldaļu un aktīvu atsavināšana un konkurences kropļojoša riska novēršana.

Mantojuma sekas

Jāpaskaidro, ka “Olainfarm” kā “AB City” grupas uzņēmumam pieder aptieku tīkls “Latvijas aptiekas”, kas ir būtisks skaits no visa aptieku tīkla Latvijā, savukārt  “AB City” ir “Mēness aptieku”, lielākā aptieku tīkla Latvijā, īpašniece.

Pēc Valērija Maligina nāves “AB City” vismaz jau 2021. gadā bija ieguvusi tiesības uz “Olainfarm” akcijām caur meitasuzņēmumu “Olmafarm”, nopērkot šī “Olmafarm” daļas no Maligina mantiniecēm meitām: Nikas Saveļjevas un viņas vecākās māsas Irinas Maliginas. Tā kā tajā brīdī nebija iespējama akciju iegūšana no nepilngadīgās Annas Maliginas, darījums par viņas “Olainfarm” akcijām” notika caur viņas aizbildni māti Signi Balderi Sildedzi. 2021. gada pavasarī Latviju pāršalca skandāls saistībā ar strīdu par nebijušu gadījumu - divu līgumu noslēgšanu par vienu un to pašu “Olmafarm” piederošo “Olainfarm” akciju pārdošanu. Atklājās, ka akcijas, iespējams, vienlaicīgi ir tikušas pārdotas čehu uzņēmējus pārstāvošajai kompānijai “Black Duk” un “Repharm” mātes uzņēmumam “AB City”. Notikušais publiski tika skaidrots ar Balderes-Sildedzes radošo pieeju mantiskiem darījumiem un viņas saasināto vēlmi (kas esot mērāma vairākos desmitos miljonu) nopelnīt no meitas akciju pārdošanas. Strīds turpinājās, materializējoties civilajos un kriminālprocesos. Lai vai kā, bet, akcijām un kontrolei pār tām nonākot “Repharm” grupas rokās, “Olainfarm” tupināja savu darbību, un līdz ar to “Repharm” uzņēmumu grupai būtiski palielinājās ietekme farmācijas biznesā ar to brīdi, faktiski jau no 2021. gada vidus, tādēļ 2022. gada 14. jūnijā KP padome lēma, ka “Olainfarm” līdz 2023. gada 30. aprīlim jāatsavina 51% tai piederošo SIA “Latvijas aptieka” kapitāldaļu un aktīvu.

Jāpārdod citam īpašniekam

Būtiski, ka šajā sākotnējā 2022. gada KP lēmumā nekur nav minēts, ka pietiek iecelt citu patieso labuma guvēju un iecelt pārvaldnieku, lai likumīgi būtu, ka uz 2024. gada augustu “Olainfarm” (“Olpha”) varētu nemainīgi piederēt 100% SIA “Latvijas aptieka”. Lēmums skaidri un nepārprotami paģērē īpašuma tiesību pāreju cita īpašnieka rokās un jo īpaši norādot, ka kapitāla daļas un aktīvi ir jāpārdod ar “AB City” nesaistītai personai/personām līdz 2024. gada aprīlim. Lēmumā skaidri un gaiši norādīts: “atsavināt”. Saskaņā ar Civillikumu tas nozīmē, ka notiek īpašuma tiesību nodošana, jāveic darījums, kura veikšanas rezultātā esošajam īpašniekam uz kapitāla daļām un aktīviem izbeidzas īpašuma tiesības. KP noteikusi arī termiņu, līdz kuram tas bija jāveic, proti, līdz 2024. gada 30. aprīlim. Lēmumā teikts: “Vēlākais līdz 2024. gada 30. aprīlim Olainfarm jāatsavina ar AB CITY un ar to saistītajām personām nesaistītai personai visas tās Olainfarm piederošās SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas kopā ar SIA “Latvijas aptieka” aktīviem (t.sk. speciālās atļaujas (licences) vispārēja tipa aptiekas darbībai) (otrais posms), kuras Olainfarm nebūs atsavinājusi līdz tam, tā lai līdz 2024. gada 30. aprīlim Olainfarm nepiederētu neviena SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļa.”

Tas nozīmē, ka KP savā lēmumā nav pieļāvusi uzņēmuma sadalīšanu vai tā reorganizāciju, bet gan noteikusi, ka SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļas kopā ar visiem aktīviem ir atsavināmas. Kopā ar aktīviem tādēļ, ka uzņēmumi pie KP prasībām atsavināt kapitāla daļas var veikt patiesībā reorganizāciju - kapitāla daļas atdot citai juridiskai sejai, bet speciālās atļaujas (licences) vispārējā tipa aptieku darbībai paturēt un turpināt veikt uzņēmējdarbību.

Lēmumā skaidri un gaiši uzsvērts, ka atsavināšana jāveic, vēlākais, līdz 2024. gada 30. aprīlim, lai “Olainfarm” nepiederētu neviena SIA “Latvijas aptieka” kapitāldaļa.

Termiņa pagarinājums

Otrais KP lēmums pieņemts 2023. gada 27 aprīlī.

Tajā ir dots atsavināšanas termiņa pagarinājums. Šajā lēmumā lasāma šāda atsauce: “Iesniegumā Olainfarm norāda, ka no Olainfarm neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams pabeigt Lēmuma 1.punkta 1.1.apakšpunkta izpildi noteiktā termiņā.” Respektīvi, “Olainfarm” norādījis KP, ka noteiktajā termiņā atsavināšana nav iespējama. Tas nozīmē, ka “Olainfarm” izdevies KP iestāstīt, ka komercdarbībā iestājusies nepārvarama vara un tādēļ nekādas kapitāla daļas nav iespējams atsavināt. Parastajiem uzņēmējiem saņemot šādas KP prasības noteiktā termiņā atsavināt kapitāla daļas, viss vienkārši: vai nu tu tās kapitāla daļas pārdod, vai arī tās nepārdod, un tad tevi KP par to soda ar naudassodu procentuāli no apgrozījuma.

Tātad jau ar šo lēmumu KP izrāda ilgstošu pretimnākšanu uzņēmējiem. Taču tajā pašā laikā KP nevērtē, kādu ietekmi uz tirgu atstāj konglomerāta būtiskā ietekme zāļu mazumtidzniecības cenās. Vismaz lēmumos par šādu tirgus ietekmes izvērtēšanu nav runas.

Apmierinās ar Belēviču

2024. gada 30. aprīlī seko trešais KP lēmums. Tajā KP norāda, ka 2024. gada 28. martā KP saņēmusi AS “Olainfarm” lūgumu par KP 2022. gada 14. jūnija lēmumu un lūdz pagarināt kapitāla daļu atsavināšanu līdz 2025. gada 30. aprīlim. Lēmumā lasāms: “No Iesnieguma un Iesnieguma precizējuma izriet, ka Olainfarm 28.12.2023. ir nodevusi kontroli pār LA (Latvijas aptieka) kapitāldaļām ar visām no tām izrietošajām tiesībām Guntim Belēvičam, ieceļot viņu par LA pārvaldnieku (turpmāk - Pārvaldnieks), tādējādi izpildot Lēmuma nolemjošās daļas 1. punkta 1.1. apakšpunkta saistošo noteikumu (pirmo posmu) 1. Līdz ar izšķirošas ietekmes nodošanu Pārvaldniekam Olainfarm zaudēja iespēju tieši vai netieši kontrolēt lēmumu pieņemšanu Olainfarm, iecelt vai kontrolēt LA valdes darbību, un citas izšķirošās ietekmes īstenotāja tiesības, tādējādi jebkāda Olainfarm vai AB CITY, vai tā saistīto uzņēmumu ietekme uz konkurenci aptieku darbības tirgū tika novērsta. Olainfarm ir tikai formāls LA daļu īpašnieks, kas dod tam tiesības tikai saņemt dividendes.”

Pielabināšanās noslēpumi

“Neatkarīgajai” nav zināms, kas gada laikā noticis starp uzņēmējiem un KP, bet šajā trešā lēmuma tekstā redzama neslēptas KP labvēlīgas attieksmes izrādīšana ilgtermiņā: “Latvijas aptieku” kapitāla daļu un aktīvu atsavināšanas termiņš pagarināts jau līdz 2025. gada 1. februārim (faktiski trīs gadi, kopš notikusi tirgus dalībnieku apvienošanās), jo pilnībā pietiek par patieso labuma guvēju uz pilnvarojuma līguma pamata pieaicināt Gunti Belēviču un “AB City” uzņēmuma grupas solījumiem, ka mēs meklējam pircēju vairāku gadu garumā. Visticamāk nav jau tā, ka nav gribētāju pirkt, bet visdrīzāk iztrūkst patiesas vēlmes pārdot vai prasības augstas, un ne jau Latvijas valsts KP statusā darīs savu darbu un spiedīs pārdot šīs aptiekas. Tikmēr Latvijas iedzīvotāji “var pagaidīt”, piedaloties “dārgo zāļu” pasākumā, kamēr “Repharm” it kā meklē sev piemērotāko aptieku pircēju un turpina baudīt negodīgas konkurences tirgus apstākļus savā labā. Nešaubīgi, ka veselīgas konkurences apstākļi ietekmētu zāļu cenas un šīs nozares sakārtošanos, pagaidām izskatās, ka visiem labi patīk, ka kuluāros visus lēmumus var sarunāt.

Šajā stāstā ir runa par to komerctiesību aspektu, kurš skar kapitāla daļu atsavināšanu un ko tas nozīmē Latvijas Komerclikuma izpratnē. Atbilstoši Komerclikumam ar pārvaldnieka-pilnvarnieka iecelšanu netiek ierobežotas kapitāla daļu īpašnieka tiesības, kas ir nostiprinātas Komerclikuma 210. pantā. Likumā ir iestrādāta imperatīva norma, kura paredz dalībnieka kompetenci, un to nodošana uz pilnvaras pamata neatņem un nevar ierobežot “Latvijas aptiekas” dalībnieka AS “Olpha” (“Olainfarm”) tiesības. Juridiskais vērpiens ar Gunti Belēviču nozīmē, ka pilnvarojuma līgums ierobežo Komerclikuma regulējumu par dalībnieka kompetenci.

Jautājums - kāpēc tomēr nav notikusi kapitāla daļa atsavināšana trešajai neatkarīgai neitrālai personai. Guntis Belēvičs šajā stāstā nav nedz neitrāla, nedz neatkarīga persona. KP nekur nav norādījusi, ka pirmais lēmums par kapitāla daļu atsavināšanu ir zaudējis spēku. Kas gan ar KP noticis, ka “AB City” ilgstošā laika periodā tiek izrādīta tāda labvēlība, kāpēc “AB City” grupas uzņēmumi bauda tik labvēlīgus administratīvos termiņus konkurences jomā un kā pieļauta pavisam interesantas likuma interpretācijas - atbilde uz šo jautājumu pagaidām miglā tīta.

Komentāri

Milzīgi zaudējumi, politiķu nemākulīgi lēmumi, valsts naudas iepumpēšana, lai glābtu aviokompāniju, izmisīga investoru meklēšana un visbeidzot bankrots – tāda ir Itālijas nacionālās aviokompānijas “Alitalia” dramatisko peripetiju vēsture. Daudzās lietās vērojamas pārsteidzošas sakritības ar Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” ērkšķaino ceļu. Atšķirības ir tikai izmēros – “Alitalia” bija dibināta pēc Otrā pasaules kara, tērēja miljardus, vizināja pasažierus pāri okeānam ar milzīgajām “Airbus” lidmašīnām. Var teikt, ka mūsu “airBaltic” ir kā mazs itāļu “Alitalia” modelis – daudzas ķibeles stipri līdzīgas.

Svarīgākais